Kuitala
| Kuitala Numenius arquata (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Kuitalas (Numenius) |
| Suga | Kuitala (Numenius arquata) |
| Izplatība | |
 Nometnieku areāls
Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Kuitala Vikikrātuvē | |
Kuitala jeb kluite[1] (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns. Izšķir 3 pasugas.[2] Kuitala ir viena no izplatītākajām kuitalu sugām pasaulē, ligzdo Eiropas un Āzijas mērenajā joslā. Lielākā daļa kuitalu populācijas ir gājputni, ziemojot Āfrikā, Eiropas dienvidos un rietumos, un Dienvidāzijā. Reizēm klejojoši indivīdi sasniedz Jaunskotiju Kanādā un Marianas salas.[3][4] Reģionos ar maigu klimatu kuitalas ir nometnieki, piemēram, Lielbritānijā un citur Rietumeiropas okeāna piekrastē.[5]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(12).jpg)
_-_geograph.org.uk_-_929612.jpg)
Kuitala ligzdo Īrijā un Britu salās, Skandināvijā un Somijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, areālam austrumu virzienā stiepjoties tālāk uz Sibīriju līdz Mandžūrijai Ķīnas ziemeļaustrumos. Eiropas populācijas ziemo Islandē, Britu salās, Vidusjūras reģionā un Āfrikas ziemeļrietumos.[6]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā kuitala ir parasta caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Tā arī nelielā skaitā ligzdo klajos purvos, apmēram 150—200 pāri. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem, ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 2. kategorijā.[7]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuitala ir lielākais no Eiropā dzīvojošiem tārtiņveidīgajiem putniem. Par to lielāka ir tikai lielā kuitala (Numenius madagascariensis), kura mājo Tālajos Austrumos.[8] Kuitalas ķermeņa garums ir 50—60 cm, spārnu izplētums 89–106 cm, svars 410—1360 g,[9] tēviņiem vidēji sverot 660 g, mātītēm 790 g.[10] Tās apspalvojums ir pelēkbrūni raibumots ar baltu vēderu un zemasti. Lidojumā redzams balts, nosmailots virsastes laukums.[7] Kājas un uz leju vienmērīgi liektais, garais knābis ir zilpelēki. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet knābis ir garāks un vairāk izliekts mātītei. Kuitalu barā ir ļoti grūti noteikt, kuri ir tēviņi un kuras ir mātītes, bet salīdzinot pāra kuitalas, parasti mātīti var atpazīt pēc lielāka auguma un garāka knābja.
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuitalai ļoti līdzīgs izskatās lietuvainis. Pēdējais ir nedaudz mazāks, ar īsāku knābi, turklāt knābis ir ar "mezgliņiem", turpretim kuitalai knābis noliecas vienmērīgā lokā. Lidojumā kuitala atgādina arī sarkano puskuitalu ziemas apspalvojumā, bet ir par to krietni lielāka, ar garākām kājām un lielākām pēdām, kā arī puskuitalas knābis ir viegli uzliekts uz augšu, nevis uz leju kā kuitalai.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārpus vairošanās sezonas kuitalas ir ļoti sabiedriskas un draudzīgas, tās barojas pa vienam vai nelielās grupās, bet uz nakšņošanu sapulcējas lielos baros, kuros var būt vairāki tūkstoši īpatņu.[5] Lielākā daļa populācijas ir gājputni. Pēc ligzdošanas sezonas un pirms aizlidošanas uz ziemošanas vietām kuitalas maina apspalvojumu, pulcējoties lielos baros ūdenstilpju piekrastēs. Ziemošana noris dažādu ūdenstilpju krastos, tās var būt gan saldūdens (ezeri, purvi, upes), gan viegli sāļas ūdenstilpes (lagūnas). Putni, kas neligzdo, paliek ziemošanas vietās visu gadu.[5]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuitala barojas, ar garo knābi iztaustot dūņas un mīkstus dubļus, meklējot nelielus bezmugurkaulniekus, galvenokārt posmtārpi un sauszemes kukaiņi, īpaši vasaras periodā. Tā barojas arī ar vēžveidīgajiem, moluskiem, saru tārpiem, reizēm ar ogām, sēklām, abiniekiem, ķirzakām, mazām zivtiņām, jauniem putniem, nelieliem grauzējiem.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas sezona noris laikā no aprīļa līdz augustam, ligzdošanai vietu piemeklējot purvā, mitrās pļavās, tīrelī vai purvainā mežā, upju ielejās un neregulāri izmantotās lauksaimniecības zemēs.[5] Kuitalas ligzdo atsevišķi, pa pāriem, retos gadījumos veidojot nelielas kolonijas.[5] Ligzda ir sekla iedobe, kas izskrāpēta zemē un izklāta ar sausu zāli un dažām spalvām. Dējumā ir 3—6 raibas olas (visbiežāk 4 olas[11]). Inkubācijas periods ilgst apmēram 27—29 dienas, perē abi vecāki.[12] Mazuļi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Lidot jaunie putni sāk 32—38 dienu vecumā.[12]
Dzimumbriedumu kuitala sasniedz 2 gadu vecumā, tās mūža garums var sasniegt 32 gadus.[12] Galvenie kuitalas ienaidnieki ir rudā lapsa, kā arī vārnveidīgie un kaijveidīgie putni, kas posta kuitalu ligzdas.[12]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuitalai ir 3 pasugas:[6]
- Numenius arquata arquata — sastopama areāla Eiropas daļā;
- Numenius arquata orientalis — sastopama no Sibīrijas rietumu un centrālās daļas līdz Ķīnas ziemeļaustrumiem;
- Numenius arquata suschkini — sastopama Volgas lejtecē, Urālos un uz austrumiem līdz Sibīrija dienvidrietumiem un Kazahijas rietumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Putni dabā[novecojusi saite]
- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ "Eurasian Curlew". Birds of Nova Scotia. Natural History Museum of Nova Scotia (NHMNS). 1998. Retrieved 23 May 2008.
- ↑ Wiles, Gary J.; Worthington, David J.; Beck, Robert E. Jr.; Pratt, H. Douglas; Aguon, Celestino F.; Pyle, Robert L. (2000). "Noteworthy Bird Records for Micronesia, with a Summary of Raptor Sightings in the Mariana Islands, 1988–1999" Micronesica. 32 (2): 257–284.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «BirdLife: Eurasian Curlew Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 «Ornitofaunistika: Kuitala Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. martā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
- ↑ 7,0 7,1 «Dziedava: Kuitala, Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
- ↑ Alive: Far Eastern Curlew (Numenius madagascariensis)
- ↑ Dunning, John B., Jr., ed. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. ISBN 978-0-8493-4258-5.
- ↑ «EOL: Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. novembrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
- ↑ Stikla purvi[novecojusi saite]
- ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 «Species Profile and Threats Database: Numenius arquata — Eurasian Curlew». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. septembrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuitala.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Selgas foto: Kuitala Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Redzēt: Kuitala[novecojusi saite]
- Putni (Aves): Tārtiņveidīgie Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ARKIve: Eurasian curlew (Numenius arquata)
- Xeno-Canto: Eurasian Curlew · Numenius arquata · (Linnaeus, 1758)
- Avibase: Eurasian Curlew Numenius arquata (Linnaeus, 1758)
- IBC: Eurasian Curlew Numenius arquata
|