Kultūrdeva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kultūrdeva
Kultūrdeva
Žanrs sarunu šovs
Veidotājs (-i)
  • Linda Veinberga
  • Sandra Krišberga
  • Zita Kaminska
  • Daira Āboliņa
  • Ina Kronberga
Attīstījis Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija
Režisors
  • Agita Cāne-Ķīle
Vadītājs
Komponists (-i)
Valsts Latvija
Valoda(s) latviešu
Sezonu skaits 1
Sēriju skaits 30
Izstrāde
Izpildproducents (-i)
  • Artis Dobrovoļskis
Producents
Filmēšanas vieta Zaķusalas krastmala 33, Rīga (Latvijas Televīzijas augstceltne)
Kameras iestatījumi
  • Aldis Šēnbergs
  • Harijs Katlaps
  • Mārtiņs Priežkalns
  • Ņikita Korņevs
  • Mārtiņš Šalmis
  • Normunds Pavlovskis
  • Edgars Bite
Sērijas garums 50-55 min
Kompānija VSIA "Latvijas Televīzija"
Translācija
TV kanāls LTV1
Translācijas periods 2019. gada 10. septembris — pašlaik
Statuss raidījums tiek pārraidīts
Ārējās saites
Oficiālā mājaslapa

Kultūrdeva ir izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par kultūras notikumiem un procesiem Latvijā. Tas tiek pārraidīts Latvijas Televīzijā (kanāls LTV1). Raidījuma vadītāji ir kultūras žurnāliste un teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, Latvijas Radio Pieci.lv ētera personība Aleksis Vilciņš un televīzijas raidījumu vadītāja Kristīne Komarovska.

Raidījuma mērķi un formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais raidījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raidījums "Kultūrdeva" ēterā nonāca 2019. gada 10. septembrī, to vadīja Mārtiņš Ķibilds. Pirmajā raidījuma epizodē studijā ciemojās aktieri Regīna Razuma un Gundars Āboliņš, kā arī etnomūzikas grupa "Auļi". Aleksis Vilciņš ieskatījās svarīgākajos kultūras notikumos internetā, bet Kristīne Komarovska devās uz Naujeni, kur iepazina, kā astoto gadu top pasaulē lielākais musturdeķis.[1]

Raidījuma pirmsākumos tā vadītājs bija Mārtiņš Ķibilds, kurš bija arī viens no raidījuma idejas autoriem, cilvēks. 2019. gada oktobrī M. Ķibilds Amsterdamā pāragri aizgāja mūžībā. Viņa pēdējais vadītais raidījums ēterā nonāca 2019. gada 22. oktobrī.

2019. gada 29. oktobrī ēterā bija skatāms Mārtiņa Ķibilda piemiņas raidījums.[2]

Pēc M. Ķibilda pēkšņās nāves raidījumu vada Henrieta Verhoustinska.[3]

Daži citāti no raidījuma vadītājiem par "Kultūrdevas" mērķiem un formātu:[4]

“Par nopietno un dziļo – ar vieglumu. [Tā ir] obligātā iztikas minimuma deva katram, kurš sevi uzskata par kulturālu”.

Mārtiņš Ķibilds

“Jaunais raidījums aicinās ieklausīties, redzēt, saredzēt, aplūkot no citu skatupunkta, ieskatīties apslēptajā un arī atklāt no jauna – cilvēkus, notikumus, to, kas liek kopējai kultūras asinsritei plūst."

Kristīne Komarovska

“Raidījumā, manuprāt, ir atrasts lielisks veids, kā runāt ar cilvēkiem par kultūru vienkārši, bet ne virspusēji, “popsīgi”, bet ne sekli."

Aleksis Vilciņš

Raidījuma mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Kultūrdevas" mērķis ir skatītājam sniegt iknedēļas minimālo kultūras devu, iepazīstināt ar kultūras norisēm Latvijā, izcelt mazāk zināmas, taču ļoti motivētas un centīgas personības, kuras dod savu artavu Latvijas kultūrtelpā, vienlaikus mudinot skatītāju uz rīcību. Raidījuma studijā regulāri tiek aicināti kultūras nozares darbinieki — aktieri, mūziķi, mākslinieki, dziedātāji un citas radošās personības.

Raidījuma formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raidījums no 2019. gada 10. septembra līdz 2020. gada 17. martam tika pārraidīts otrdienās plkst. 19.30.

2020. gada 19. martā Covid—19 pandēmijas un ārkārtējās situācijas izraisīto seku dēļ LTV valde izziņoja jaunos raidījumu raidlaikus. No 2020. gada 25. marta līdz sezonas noslēgumam 2020. gada 17. jūnijā raidījuma "Kultūrdeva" ētera laiks bija trešdienās plkst. 22.15.

"Kultūrdevas" 2. sezona sāksies 30. augustā plkst. 17.00. Raidījums tiks pārraidīts svētdienās.[5]

Raidījuma "Kultūrdeva" studiju izstrādāja uzņēmums “Yes, We Can!”.

Raidījuma vadītāji atbild par šādām raidījuma sadaļām:

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]