Līna Čanka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līna Čanka
Līna Čanka
Personīgā informācija
Dzimusi 1893. gada 5. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rendas pagasts, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1981. gada 9. jūnijā (87 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Reģi, Kuldīgas rajons, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latviete
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Kaprālis
Dienesta laiks 1915—1917
1919-1920
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Vienība 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Sv. Jura krusts III un IV šķira
Sv. Jura medaļa IV šķira
Lāčplēša kara ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis IV šķ.

Līna Čanka (1893-1981; pazīstama arī kā Jānis Čanka) bija jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni. Apbalvota arī ar Trīszvaigžņu ordeni.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līna Čanka dzimusi 1893. gada 5. novembrī Rendas pagasta "Mežzīlēs" zemnieka ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam ģimene devās bēgļu gaitās uz Ukrainu, bet Līna palika Rīgā, kur ar sava mirušā brāļa dokumentiem un segvārdu Jānis brīvprātīgi iestājās latviešu strēlnieku vienībās.[1] Ieskaitīta 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā un piedalījusies visās bataljona (vēlāk pulka) kaujās Rīgas frontē. Arī pēc tam, kad atklājās Čankas patiesais dzimums. 1915. gadā pie Pavasaru muižas Slokā viņa tika ievainota, bet palika ierindā un turpināja kauju zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns līdz tika ievainota otrreiz. 1916. gada vasarā piedalījās visās Nāves salas aizstāvēšanas kaujās. Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. Par apbrīnojamo varonību strēlnieku rindās apbalvota ar III un IV šķiras Sv. Jura krustiem un Jura medaļas IV šķiru kā arī paaugstināta kaprāļa dienesta pakāpē.[2]

Pēc latviešu strēlnieku pulku došanās uz Krieviju un frontes sabrukuma palikusi Latvijā. 1919. gada septembrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā un dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā.

Atvaļināta 1920. gada maijā un saņēmusi jaunsaimniecību Lielrendas "Virsaišos" kur saimniekojusi visu Latvijas Republikas laiku. Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1921. gadā. 1927. gadā apbalvota ar IV šķiras Trīszvaigžņu ordeni. Apprecējusies ar Robertu Freidenfeldu.

Pēc Otrā pasaules kara represēta, zaudējusi savu īpašumu. Mūža nogali pavadījusi Reģu pansionātā Kuldīgas rajonā, kur arī mirusi 1981. gada 9. jūnijā. 1989. gadā pārapbedīta dzimtas kapos Rendas pagastā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]