Pāriet uz saturu

Laimonis Strujevičs

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Laimonis Strujevičs
LR Ekonomikas ministrs
Amatā
1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Anatolijs Gorbunovs
Pēctecis Ainārs Šlesers
Dzimšanas dati 1951. gada 26. septembrī (73 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Novosibirska, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija LZS
Augstskola LVU

Laimonis Strujevičs (dzimis 1951. gada 26. septembrī Novosibirskā)[1] ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais ekonomikas ministrs (pārstāvot LZS).

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1951. gadā Novosibirskā. Mācījās Ventspils 1. vidusskolā. 1976. gadā viņš absolvēja studijas Latvijas Valsts universitātē, iegūstot inženiera-ekonomista grādu.[2][3] Tajā pašā gadā viņš kļuva par nodaļas vadītāju Ventspils reģionālajā skaitļošanas centrā, kur strādāja līdz 1986. gadam, vēlāk bija LKP rajona komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs.[3]

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā Laimonis Strujevičs bija Jelgavas rajona agrofirmas "Zaļenieki" galvenais ekonomists (1988–1994), tad a/s Ventamonjaks finanšu un ekonomikas direktors (1994–1998),[4] ievēlēts par Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas viceprezidentu. Bija Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks, 1998. gada 1. martā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.[3] Šo amatu viņš ieņēma līdz nākamā gada LZS kongresam.[4] No 1998. gada 4. maija līdz 26. novembrim Strujevičs bija ekonomikas ministrs Guntara Krasta valdībā.[5] Viņa termiņa laikā mīklainos apstākļos mira ministra padomnieks juridiskajos jautājumos, advokāts Andis Bumbieris.[6] 1998. gadā Strujevičs kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, bet partija parlamentā neiekļuva.[2]

2010. gadā kļuva par Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītāju.[7] 2019. gadā bija pašvaldības SIA "Ventspils tirgus" valdes priekšsēdētājs.[8][9]

Tiesvedība ar a/s Diena un Aivaru Ozoliņu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 13. jūlijā laikraksts Diena publicēja politiskā komentētāja Aivara Ozoliņa rakstu "Kā nozagt miljonus".[10] Šim rakstam sekoja vēl septiņi Ozoliņa raksti par "Ventspils Naftas" privatizācijas gaitu un Strujeviča lomu tajā.[11]

Tiesvedība par goda un cieņas aizskaršanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada 22. aprīlī Strujevičs iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales rajona tiesā pret a/a "Diena" un Aivaru Ozoliņu, lūdzot atsaukt publicēto informāciju, kuru viņš uzskatīja par godu un cieņu aizskarošu, atvainoties par izteikumiem, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 10 000 LVL apmērā. Pirmās instances tiesa daļēji apmierināja Strujeviča prasību, abas puses spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kura lika A/S "Diena" atsaukt daļu no publikācijām, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 4 000 LVL apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās Tiesas Senātam, kas atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa piesprieda A/S "Diena" atsaukt daļu no publikācijām, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 6 000 LVL apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. A/S "Diena" un A.Ozoliņa iesniegto kasācijas sūdzību Augstākās Tiesas Senāts noraidīja.[11]

Konstitucionālā sūdzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada 6. janvārī laikraksts Diena iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā ar prasījumu atzīt Krimināllikuma divus pantus,[12] kas īpaši aizsargā amatpersonu godu un cieņu, par neatbilstošiem Satversmei.[13][14]

Attiecībā uz Krimināllikuma 91. pantu 2003. gada 21. jūlijā tiesvedība tika izbeigta sakarā ar šā panta izslēgšanu no Krimināllikuma.

2003. gada 29. oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu šajā lietā, nolemjot atzīt Krimināllikuma 271. pantu par neatbilstošu Satversmes 100. pantam[15] un spēkā neesošu no 2004. gada 1. februārī, "ja līdz tam likumdevējs nebūs konkretizējis amatpersonas, kurām nepieciešama krimināltiesiska aizsardzība sakarā ar to pienākumu pildīšanu".[16]

A/S "Diena" un Ozoliņš pret Latviju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada 9. maijā saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34. pantu a/s Diena un Aivars Ozoliņš vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sūdzoties "par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību".[4][11] 2007. gadā tiesa lēma par labu prasības iesniedzējiem, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus.[17]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ LZS jaunā viļņa flagmanis, Lauku Avīze, 1997-07-25
  2. ↑ 2,0 2,1 Laimonis Strujevičs Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē., ziņas par 7. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 07.10.2008.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Lielais nezināmais». Diena.lv. Skatīts: 2019-04-03.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 ECT spriedums lietā "A/S DIENA un Aivars OZOLIŅŠ pret Latviju" Arhivēts 2008. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. (12.07.2007.), neoficiāls LR Ārlietu ministrijas tulkojums, publicēts MK Pārstāvja biroja mājaslapā, informācija iegūta 07.10.2008.
  5. ↑ LR Ekonomikas ministrijas vēsture Arhivēts 2008. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē., informācija ministrijas mājaslapā, atjaunota 21.12.2007., iegūta 07.10.2008.
  6. ↑ «Retrospekcija: Virkne nāves gadījumu premjera amata kandidāta Lemberga tuvākajā lokā». BNN (lv-LV). 2014-10-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-03. Skatīts: 2019-04-03.
  7. ↑ «Eksministrs vadīs ekonomikas nodaļu». Ventas Balss.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-03. Skatīts: 2019-04-03.
  8. ↑ «Laimonis Strujevičs - Ventspils.lv». www.ventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-03. Skatīts: 2019-04-03.
  9. ↑ Guntars Veidemanis. «Ventspils informāciju nesniedz». Delfi (latviešu), 2018-06-28. Skatīts: 2019-04-03.
  10. ↑ Kā nozagt miljonus[novecojusi saite], Aivars Ozoliņš, Diena (13.07.1998.), informācija iegūta 07.10.2008.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā "A/S "Diena" un Ozoliņš pret Latviju"[novecojusi saite], raksts MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja mājaslapā (12.07.2007.), informācija iegūta 07.10.2008.
  12. ↑ No Krimināllikuma Arhivēts 20.05.2008, Wayback Machine vietnē. (pamatredakcijā, kas stājās spēkā 01.04.1999.):
    91.pants. Apzināti nepatiesu ziņu izplatīšana par deputāta kandidātu
    Par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu, tās publicējot vai citādi izplatot, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
    271.pants. Varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana
    Par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
  13. ↑ ST pieņem Dienas sūdzību par politiķu privilēģijām Krimināllikumā[novecojusi saite], Dita Arāja, Diena (08.01.2003.), informācija iegūta 07.10.2008.
  14. ↑ Vai Krimināllikums apdraud vārda brīvību[novecojusi saite], Dr.iur. Valentija Liholaja, laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista Vārds" (21.01.2003.), raksts pārpublicēts portālā politika.lv (28.01.2003.), informācija iegūta 07.10.2008.
  15. ↑ Satversmes Arhivēts 2008. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. 100 pants redakcijā, kas stājās spēkā 06.11.1998.:
    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
  16. ↑ Satversmes tiesas tiesneša Andreja Lepses atsevišķās domas (RTF fails) Arhivēts 2011-11-09 Wayback Machine vietnē. Rīgā 2003. gada 4. novembrī lietā Nr.2003-05-01, informācija iegūta 07.10.2008.
  17. ↑ «Diena un Ozoliņš uzvar Latviju». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2019-04-03.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Anatolijs Gorbunovs 		Latvijas Ekonomikas ministrs
1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris 		Pēctecis:
Ainārs Šlesers
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Laimonis_Strujevičs&oldid=4160568"