Laimonis Strujevičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laimonis Strujevičs
LR Ekonomikas ministrs
Amatā
1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Anatolijs Gorbunovs
Pēctecis Ainārs Šlesers

Dzimšanas dati 1951. gada 26. septembrī (66 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Novosibirska, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija LZS
Augstskola LVU

Laimonis Strujevičs (dzimis 1951. gada 26. septembrī Novosibirskā)[1] ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais ekonomikas ministrs (pārstāvot LZS).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimonis Strujevičs 1976. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti.[2]

No 1994. līdz 1998. gadam viņš ieņēma finanšu un ekonomiskā direktora posteni a/s Ventamonjaks.[3]

1998. gada 1. martā Latvijas Zemnieku savienība ievēlēja Laimoni Strujeviču par partijas priekšsēdētāju. Šo amatu viņš ieņēma līdz nākamā gada LZS kongresam.[3]

No 1998. gada 4. maija līdz 26. novembrim Strujevičs bija ekonomikas ministrs Guntara Krasta valdībā.[4]

1998. gadā Strujevičs kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, bet partija parlamentā neiekļuva.[2]

Tiesvedība ar a/s Diena un Aivaru Ozoliņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 13. jūlijā laikraksts Diena publicēja politiskā komentētāja Aivara Ozoliņa rakstu "Kā nozagt miljonus".[5] Šim rakstam sekoja vēl septiņi Ozoliņa raksti par "Ventspils Naftas" privatizācijas gaitu un Strujeviča lomu tajā.[6]

Tiesvedība par goda un cieņas aizskaršanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada 22. aprīlī Strujevičs iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales rajona tiesā pret a/a "Diena" un Aivaru Ozoliņu, lūdzot atsaukt publicēto informāciju, kuru viņš uzskatīja par godu un cieņu aizskarošu, atvainoties par izteikumiem, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 10 000 LVL apmērā. Pirmās instances tiesa daļēji apmierināja Strujeviča prasību, abas puses spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kura lika A/S "Diena" atsaukt daļu no publikācijām, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 4 000 LVL apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās Tiesas Senātam, kas atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa piesprieda A/S "Diena" atsaukt daļu no publikācijām, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 6 000 LVL apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. A/S "Diena" un A.Ozoliņa iesniegto kasācijas sūdzību Augstākās Tiesas Senāts noraidīja.[6]

Konstitucionālā sūdzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada 6. janvārī laikraksts Diena iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā ar prasījumu atzīt Krimināllikuma divus pantus,[7] kas īpaši aizsargā amatpersonu godu un cieņu, par neatbilstošiem Satversmei.[8][9]

Attiecībā uz Krimināllikuma 91. pantu 2003. gada 21. jūlijā tiesvedība tika izbeigta sakarā ar šā panta izslēgšanu no Krimināllikuma.

2003. gada 29. oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu šajā lietā, nolemjot atzīt Krimināllikuma 271. pantu par neatbilstošu Satversmes 100. pantam[10] un spēkā neesošu no 2004. gada 1. februārī, "ja līdz tam likumdevējs nebūs konkretizējis amatpersonas, kurām nepieciešama krimināltiesiska aizsardzība sakarā ar to pienākumu pildīšanu".[11]

A/S "Diena" un Ozoliņš pret Latviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada 9. maijā saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34. pantu a/s Diena un Aivars Ozoliņš vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sūdzoties "par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību".[3][6]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LZS jaunā viļņa flagmanis, Lauku Avīze, 1997-07-25
  2. 2,0 2,1 Laimonis Strujevičs, ziņas par 7. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 07.10.2008.
  3. 3,0 3,1 3,2 ECT spriedums lietā "A/S DIENA un Aivars OZOLIŅŠ pret Latviju" (12.07.2007.), neoficiāls LR Ārlietu ministrijas tulkojums, publicēts MK Pārstāvja biroja mājaslapā, informācija iegūta 07.10.2008.
  4. LR Ekonomikas ministrijas vēsture, informācija ministrijas mājaslapā, atjaunota 21.12.2007., iegūta 07.10.2008.
  5. Kā nozagt miljonus, Aivars Ozoliņš, Diena (13.07.1998.), informācija iegūta 07.10.2008.
  6. 6,0 6,1 6,2 Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā "A/S "Diena" un Ozoliņš pret Latviju", raksts MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja mājaslapā (12.07.2007.), informācija iegūta 07.10.2008.
  7. No Krimināllikuma (pamatredakcijā, kas stājās spēkā 01.04.1999.):
    91.pants. Apzināti nepatiesu ziņu izplatīšana par deputāta kandidātu
    Par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu, tās publicējot vai citādi izplatot, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
    271.pants. Varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana
    Par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
  8. ST pieņem Dienas sūdzību par politiķu privilēģijām Krimināllikumā, Dita Arāja, Diena (08.01.2003.), informācija iegūta 07.10.2008.
  9. Vai Krimināllikums apdraud vārda brīvību, Dr.iur. Valentija Liholaja, laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista Vārds" (21.01.2003.), raksts pārpublicēts portālā politika.lv (28.01.2003.), informācija iegūta 07.10.2008.
  10. Satversmes 100 pants redakcijā, kas stājās spēkā 06.11.1998.:
    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
  11. Satversmes tiesas tiesneša Andreja Lepses atsevišķās domas (RTF fails) Rīgā 2003. gada 4. novembrī lietā Nr.2003-05-01, informācija iegūta 07.10.2008.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Anatolijs Gorbunovs
Latvijas Ekonomikas ministrs
1998. gada 4. maijs1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Ainārs Šlesers