Ventava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par seno Kursas zemi. Par apdzīvotu vietu Vārves pagastā skatīt rakstu Ventava (Vārves pagasts).
Ventava
latīņu: Terra Saggara
vācu: Wynda
12. gadsimts – 1253
Location of zeme
Senās Kursas karte 13. gadsimtā
Pārvaldes centrs Sagare
Reliģija baltu pagānisms
Valdība militāra aristokrātija
Kursas ķēniņš (rex de Curonia)
 - līdz 1230. Lamekins
Vēsture
 - Kurši padzina vendus 12. gadsimts
 - Savā starpā sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija 1253
Platība 600 km²

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme (latīņu: terra) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventavas nosaukums ir cēlies no Ventas upes nosaukuma.

Pārvaldes centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventavas pārvaldes centrs atradies Sagarē (Saggara) Ventas lejtecē, tādēļ pāvesta legāta Alnas Balduīna 1230. gada līgumā ar kuršiem tā saukta par "Sagares zemi" (terra Saggara). Vietvārds "Sagere" sastopams arī 1253. gada Kursas dalāmajā grāmatā kā apzīmējums Ventas grīvai.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventava bija Baltijas somu apdzīvota zeme, kuru priekšteču klātbūtne šajā zemē ir izsekojama kopš Sārnates apmetnes laikiem. Senāko iedzīvotāju kultūra pēc arheoloģisko atradumu datiem ir bijusi tuva tagadējo sāmu materiālajai kultūrai. Vikingu laikos Ventas ūdensceļu izmantojuši arī skandināvu tirgotāji un sirotāji. Jaunākajā dzelzs laikmetā (11.—12. gadsimtā) Ventavu iekaroja kurši. Jau pirmsvācu laikos notika vietējo iedzīvotāju pārkuršošanās un ar to saistīta agrāko somugrisko vietu vārdu izzušana vai latviskošanās. Vēl mūsdienās Ventas lejteces pamatiedzīvotājus no upes grīvas līdz Zlēkām, kas runā īpašā tāmnieku izloksnē, dēvē par ventiņiem. Latviešu Indriķa hronikā minēts, ka Cēsīs dzīvo vendi, kas, padzīti no Ventas apkaimes, mitinājušies pie Rīgas Senā kalna. No turienes kurši viņus atkal padzinuši, un vendi aizgājuši uz Cēsīm.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventavas teritorija bija sadalīta karadraudzēs, kas tika sauktas senā Baltijas somu vārdā par "kiligundām". 1230. gada līgumā ar Romas pāvesta legātu bija uzskaitītas šādas Sagares zemes kiligundas:

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc arheoloģisko izrakumu un vēsturisko dokumentu datiem var secināt, ka Ventavas zeme bijusi viena no visblīvāk apdzīvotajām Kursas daļām. Tajā atradušās vairāk kā 30 apdzīvotas vietas (Mugurēvičs, 2000). Apdzīvotās teritorijas kopējā platība bijusi aptuveni 600 km2 liela un stiepusies apmēram 50 km garumā gar Ventas abiem krastiem, kas kalpojusi kā galvenais ūdensceļš.

Rūnakmens "G 135" no Šonemas (Sjonhem) draudzes baznīcas Gotlandes vidienē (11.gadsimts).

Vislielākā apdzīvotība bijusi tagadējo Zlēku un Priednieku apkārtnē, kur blakus atrasti Baltijas somiem, skandināviem un kuršiem raksturīgi arheoloģiski priekšmeti. Galvenais pilskalns atradies tagadējā Pabērzkalnā ar diviem paralēliem zemes vaļņiem un šauru plakumu. Pēc viena uzskata Kursas ķēniņa Lamekina rezidence Vindava (Wynda) atradusies tagadējās Zlēkās, kas 1230. gadā dēvēta par Normis kiligundu (Mugurēvičs, 1999, 2000).

Rūnakmens par Ventavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz bagātīgi izrotātā piemiņas akmens tā augšdaļā redzams krusts, ko apņem rūnu raksts, kas vijas uz leju un nobeidzas ar samezglotām vītnēm. Uzraksts vēsta, ka akmens ir piemineklis kādam vikingam Æi..... (vārds nodrupis), kas miris Vindavā (Vindöui(t)au) [1]. Mirušajam bija divas māsas un trīs brāļi. Hróðvaldr(?), Hróðgautr, Hróðarr, Þorsteinn. Tie bija tēvabrāļi.

Rūnu teksts ar latīņu burtiem (sākas no apakšējā kreisā stūra un iet uz augšu:

Rūnu raksta burtu atšifrējums
þina : eftir : a(i)--- : --- : --rþ : tauþr : a : ui(t)au : systriR : [tuaR] ...-R : bryþr : þria : roþanþr : auk : roþkutr : roþar : auk : þorstain : þiR : iRu : faþur:bryþr

Seno skandināvu valodas transkripcija:

Þenna æftiR Æi... ... [va]rð dauðr a Vindau/Vindö. SystriR tvaR ... brøðr þria. Hroðvaldr(?) ok Hroðgautr, Hroðarr ok Þorstæinn, þæiR eRu faðurbrøðr.

Ventavas sadalīšana (1253)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Ventavas zeme tika sadalīta divās daļās proporcijā 2:1. Ziemeļu daļu (divas trešdaļas) saņēma Livonijas ordenis, bet dienvidu daļu (vienu trešdaļu) turpmāk pārvaldīja Kurzemes bīskapija.

Līgumā minētās Ventavas apdzīvotās vietas Livonijas ordeņa daļā (divas trešdaļas no valsts):

  • Sagare ex ultraque Winda — Ventas upes grīva (tagad - Ventspils),
  • Lesede, ambo — Lagzdiene Piltenes pagastā,
  • Husowe jeb HasoweUžava,
  • Ambele — Ameļi Puzes pagastā,
  • SarnekeSārnate Užavas pagastā,
  • Virien jeb Urien — Virši (?) Zūru pagastā,
  • Lanze ex ultraque parte Winda — Landze Ventas abās pusēs Zūru pagastā,
  • Wense ex illa parte Winda, ubi situm est Goldingen - Vendzava Ziru pagastā Ventas kreisajā krastā ("tajā Ventas pusē, kur atrodas Kuldīga"),
  • Udren — Ūdrande Zūru pagastā,
  • TargaleTārgale.


Līgumā minētās Ventavas apdzīvotās vietas Kurzemes bīskapa daļā (viena trešdaļa no valsts):

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pritsak, Omeljan. (1981). The origin of Rus'. Cambridge, Mass.: Distributed by Harvard University Press for the Harvard Ukrainian Research Institute. ISBN 0-674-64465-4

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]