Latgales plānošanas reģions
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Reģions aizņem Latvijas austrumu daļu un tā teritorija ietver lielāko daļu kultūrvēsturiskās Latgales, Augšzemi un Sēlijas dienvidus. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.[1] 2006. gada jūnijā LR Saeima pieņēma grozījumus “Reģionālās attīstības likumā” (spēkā no 01.08.2006.) un plānošanas reģioniem piešķīra juridisku statusu. Latgales plānošanas reģions darbojas Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
To veido lēmējinstitūcija "Latgales plānošanas reģiona attīstības padome" un izpildinstitūcija "Latgales plānošanas reģiona administrācija".
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomi veido padomes locekļi, kas ir ievēlēti no reģiona vietējām pašvaldībām. Padomi vada no padomes locekļu vidus ievēlēts priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- pārstāv Latgales pašvaldību viedokli un intereses;
- organizē un vada ilgtermiņa attīstības plānu un stratēģiju izstrādi un realizāciju;
- politiskā līmenī pārstāv Latgales reģiona intereses.
Latgales plānošanas reģiona funkcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latgales reģiona plānošanas dokumentu izstrāde (teritorijas plānojums, attīstības programma u.c.);
- Plānošanas dokumentu saskaņošana reģionālā un nacionālā līmenī;
- Sadarbības nodrošināšana starp Latgales pašvaldībām, kā arī valsts institūcijām reģionālās attīstības jautājumos;
- Latgales reģiona interešu aizstāvība valsts līmenī;
- Reģionālo vietējo maršrutu sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija.
Novadi un pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Pašvaldība | 2019. | 2020. | starpība | platība |
|---|---|---|---|---|
| Daugavpils | 91913 | 91407 | -506 | 72,5 |
| Rēzekne | 30386 | 30088 | -298 | 17,5 |
| Augšdaugavas novads | 29906 | 29025 | -881 | 2 523,6 |
| Balvu novads | 21186 | 20694 | -492 | 2 386,3 |
| Krāslavas novads | 25038 | 24275 | -763 | 2 288,9 |
| Līvānu novads | 11961 | 11762 | -199 | 624,6 |
| Ludzas novads | 24338 | 23768 | -570 | 2 411,4 |
| Preiļu novads | 18588 | 18163 | -425 | 1 419,4 |
| Rēzeknes novads | 32701 | 31934 | -767 | 3 088,9 |
| Latgales plānošanas reģions | 286017 | 281116 | -4901 | 16 423,3 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Latvijas valsts pārvaldi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |