Latvijas grāmatizdevniecība
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu. 20. gadsimta sākumā Latvijā tika iedibinātas latviešu grāmatu Iespiešanas tradīcijas.
Latvijas grāmatnecības pirmsākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas grāmatniecībā 60. un 70. gadu mijā Vidzemē un Kurzemē darbību sāka pirmie latviešu tautības grāmatizdevēji, iespiedēji un arī grāmatu mākslinieki. Latgalē latviešu grāmatu iespiešanas tradīcijas tika iedibinātas tikai 20. gadsimta sākumā (19. gadsimtā latgaliešiem adresētus iespieddarbus dialektā drukāja galvenokārt Viļņā).
Latviešu grāmatniecība 19. gs. beigās 20. gs. sākumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu izdevēji pieslējās jaunlatviešu aizsāktajām rūpēm par grāmatu vizuālo informāciju un pievērsa uzmanību ilustrēšanai, šajā darbā tika iesaistīti savi tautieši. Pirmie ar izdevējiem uzsāka sadarbību kokgrebēji Kārlis Kronvalds un Mārtiņš Bušs. 19. gadsimtā vairums izdevumu bija necilas, plānas grāmatiņas un Brošūras tipogrāfiskajos papīra vākos. Apjomīgus publicējamos tekstus sāka sadalīt mazākās vienībās un izdot burtnīcās. Pēc tradīcijas papīra vāku pirmās lappuses tekstus iekārtoja ornamentālās apmalēs, bet uz ceturtās lappuses arvien populārāk kļuva iespiest reklāmas. 1904. gadā savu darbību uzsāka pirmais apgāds „Zalktis” — pirmā izdevniecība, kas strādāja programmatiski ar mērķi izdot poligrāfiski un mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas. Lai realizētu apgāda darbību, tas pulcēja vairākus māksliniekus, tādus kā Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Gustavu Šķilteru, Jūliju Madernieku, Burkardu Dzeni u.c. Pirmais pasaules karš radīja pārtraukumu latviešu grāmatniecībā. Vairāki latviešu mākslinieki — Aleksandrs Apsītis, Jēkabs Belzēns un arī Rihards Zariņš — darbojās ārzemju grāmatniecībā.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Grāmatizdevēju asociācija dibināta 1993. gadā.[1] Pašlaik asociācijā apvienojušies 30 biedri — profesionāli izdevēji, kas laiž klajā Latvijā izdotās grāmatas.
Asociācijas galvenie uzdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asociācijas galvenais uzdevums ir veicināt izdevējdarbības attīstību Latvijā, aizstāvēt izdevēju intereses valsts institūcijās, veidot grāmatām labvēlīgu sabiedrisko domu, rīkot seminārus, konferences, izstādes, konkursus un tamlīdzīgus pasākumus, kā arī atbalstīt savus biedrus starptautiskās sadarbības jomā. Līdz 1998. gada beigām asociācija Latvijā bija vienīgā institūcija, kas nodarbojās ne tikai ar izdevējdarbības, bet arī ar grāmatniecības jautājumiem. Viens no vissvarīgākajiem asociācijas uzdevumiem saistās ar nodokļu politikas sakārtošanu grāmatniecībā. Uzreiz pēc nodibināšanas asociācija vērsās pie valdības ar aicinājumu pārskatīt nodokļu politiku grāmatām. 1994. gada maijā tika panākts, ka tiks atbrīvoti no PVN oriģinālliteratūras pirmsizdevumi, zinātniskās un mācību grāmatas, bērnu un jaunatnes grāmatas. 1995. gadā arī tika panākts, ka PVN nav jāmaksā arī par šo izdevumu poligrāfisko ražošanu. 2001. gadā tika izveidots, ka PVN turpmāk būs jāmaksā tikai pēc grāmatas pārdošanas, ne tūlīt pēc tās iespiešanas, kā tas bijis iepriekšējos gados. Asociācija iestājas par reālu grāmatu atbrīvojumu no PVN, tas ir — par PVN 0 % likmi visām grāmatām. Lielā mērā pateicoties aktīvai asociācijas nostājai, kā arī ievērojot ES direktīvas. Diemžēl tā attiecināta vienīgi uz tirdzniecību. Diskusijas par samazinātās PVN likmes saglabāšanu grāmatām joprojām ir spēkā.
Digitalizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Digitalizācija ir progresīvs sasniegums, no otras puses — nesakārtotas likumdošanas apstākļos apdraud tradicionālās izdevējdarbības pastāvēšanu, tādēļ viens no aktuālākajiem LGA uzdevumiem saistās ar grāmatu digitālās izmantošanas un izdevējdarbības interešu līdzsvarošanu.