Burkards Dzenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Burkards Dzenis
Burkards.jpg
Burkards Dzenis
Dzimis 1879. gada 11. jūlijā
Dreiliņu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 17. augustā (87 gadu vecumā)
Deitona, Ohaio, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība, grafika, glezniecība, dekoratīvi lietišķā māksla, muzeju darbs

Burkards Dzenis (1879. gada 11. jūlijs1966. gada 17. augusts) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs[1], tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 11. jūlijā Garonska muižā pie Juglas ezera[3] Dreiliņu pagastā. Mācījās Strazdumuižas pamatskolā un Rīgas pilsētas reālskolā, 1897. gadā iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kur mācības beidza 1905. gadā. Ieguvis stipendiju, viņš devās uz Parīzi, kur, tāpat kā viņa laikabiedri Gustavs Šķilters un Teodors Zaļkalns, iepazinās ar Ogista Rodēna daiļrades principiem. Darbojās latviešu mākslinieku apvienībā Rūķis un no 1910. gada piedalījās mākslas izstādēs.

Pirmā pasaules kara beigās 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Valsts mākslas muzeja direktors (1920–1944), Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1922–1944), kultūras pasākumu organizators.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV.

Miris 1966. gada 17. augusts Deitonā Ohaio štatā ASV.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeņa daiļrades attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja materiālu maiņa - viņš pārgāja no bronzas uz cietajiem materiāliem, viens no pirmajiem latviešu portrettēlniecībā sāka izmantot granītu ("A. Saulieša portrets"), kas radīja monumentalitātes iespaidu. Dzenis veidojis arī kapu pieminekļus (piemēram, Jurim Alunānam un Rūdolfam Pērlem).

Dzeņa daiļradi maz ietekmēja impresionisms, viņš vairāk nodarbojās ar raksturojuma precizitāti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture
  2. «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. martā. Skatīts: 2010. gada 24. oktobrī.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6313-6317. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]