Pāriet uz saturu

Rugāju pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rugāju ciems)
Rugāju pagasts
Rugāju pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Balvu novads
Centrs: Rugāji
Kopējā platība:[1] 319,4 km2
 • Sauszeme: 312,8 km2
 • Ūdens: 6,7 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 1 142
Blīvums (2025): 3,7 iedz./km2
Izveidots: 1922. gadā
Mājaslapa: www.rugaji.lv
Rugāju pagasts Vikikrātuvē

Rugāju pagasts (latgaliešu: Ruguoju pogosts) ir lielākā no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lazdukalna, Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos.

Pededzes upe pagasta rietumos

Atrodas Austrumlatvijas zemienē — austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu — Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā — 126,8 m vjl.

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa — Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha).

Pagasta teritorija vēsturiski vēsturiski ietilpusi Viļakas traktā un Ludzas apriņķī un bija daļa no Balvu pagasta. Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.[3] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā, atdalot to no Balvu pagasta. 1924. gadā Rugāju pagastu iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī (no 1938. gada – Abrenes apriņķis). 1938. gadā pagasta platība bija 372,9 km².

Pēc Abrenes aneksijas un Viļakas apriņķa izveides 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pēc Balvu rajona izveides Rugāju ciemam 1954. gadā pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā — Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema[4] teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema[5] teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva Balvu novadā, atjaunojot pagastus.

Rugāju pagasta priekšsēdētāja no 2021. gada ir Sandra Kapteine (vēlētāju apvienība "Vienoti novadam").

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts
  • Nr. 286: Sūra apmetne — Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
  • Nr. 287.: Medņu senkapi — Medņos pie Vārnienas upes tilta
  • Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) — Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
  • Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne — Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
  • Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) — pie Čušļu kapsētas
  • Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) — pie Mašķiem
  • Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) — pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
  • Nr. 292.: Vēžu senkapi — pie Vēžiem
  • Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) — starp Aizstirni un Mazezeriņu
  • Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas — Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.)
  • Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" — Bērzulejās (20. gs. s.)
  • Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas — Daudzenē (20. gs. s.)
  • Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta — Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.)
  • Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča — pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.)
  • Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča — pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
  • Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka — Rugājos (1930. gadi)
  • Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca — Rugājos (1913).[7]

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši — 84,9%, krievi — 12,3%, ukraiņi — 0,8%, citas tautības — 2%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18974 550—    
19356 250+0.84%
19593 719−2.14%
GadsIedz.±% g.p.
19673 233−1.74%
19792 512−2.08%
19892 074−1.90%
GadsIedz.±% g.p.
20001 926−0.67%
20111 444−2.58%
20211 227−1.62%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizstirne, Anenhofa, Biškāni, Cūkusala, Čušļi, Daudzene, Daugasne, Dekšņi, Dubļukalns, Dzeņi, Dziesnieki, Griestiņi, Grūzīši, Egļusala, Forsteja, Kaņepiene, Kozupe, Krampiņas, Kraukļova, Līči, Mazpokrota, Medņi, Mieriņi, Nagļi, Niedrumala, Oparnieki, Pērtupe, Pliksna, Pokrota, Riekstusala, Rimstavas, Rugāji, Sebeži, Silinieki, Stradi, Strautiņi, Strazdiņi, Teteri, Tikaiņi, Trekņi, Upatnieki, Zeltiņi, Žeivenieki.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rugāju pagastā ir dzimuši un/vai dzīvojuši:

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
  4. ↑ «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.
  5. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  6. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  8. ↑ OSP
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rugāju_pagasts&oldid=4339714"