Lietuvas Padomju Republika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Padomju Lietuvu no 1918. līdz 1919. gadam. Par vēlāko PSRS sastāvdaļu skatīt rakstu Lietuvas PSR.
Lietuvas Padomju Republikas kontrolētā daļa Sarkanās armijas iekarotajā teritorijā (dzeltenā un oranžā krāsā, pa labi no sarkanās līnijas 1919. gada martā). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža Brestļitovskas miera līguma anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī.

Lietuvas Padomju Republika (lietuviešu: Lietuvos Tarybų Respublika, krievu: Литовская советская республика), vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919. gada janvārī un februārī, kas Lietuvas Brīvības cīņu laikā ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu pastāvēja līdztekus Lietuvas Republikai. Likvidēta pēc Lietuvas—Baltkrievijas PSR izveides.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.

1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā Daugavpilī izveidoja Padomju Lietuvas valdību Vinca Mickeviča-Kapsuka (Vincas Mickevičius-Kapsukas) vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma Viļņu, A. Voldemāra vadītā Lietuvas valdība pārcēlās no Viļņas uz Kauņu, kur kopā ar vācu karaspēka vienībām februārī apturēja padomju uzbrukumu. 1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar Baltkrievijas SPR īslaicīgi pastāvošā Lietuvas—Baltkrievijas PSR (LitBelu).

Poļu—padomju kara turpinājumā 1919. gada 19. aprīlī Polijas karaspēks ieņēma lielinieku nodibinātās Lietuvas—Baltkrievijas PSR galvaspilsētu Viļņu. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu "Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu", kura rezultātā svarīgākās LitBela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija atkārtoti ieņēma Viļņu, pēc pāris dienām Grodņu un 1. augustā Brestļitovsku. 28. jūlijā Bjalistokā tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība. Tomēr jau 16. augustā Polijas armija Pilsudska vadībā sāka pretuzbrukumu un ieņēma Viļņas apgabalu.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas Tautas komisāru padomes (Совнарком Литовской советской республики) locekļi 1919. gada 6. janvārī:[1]

  • Vincs Mickevičs-Kapsuks: priekšsēdētājs un ārlietu komisārs
  • Zigmonts Aleksa-Angārietis (Zigmontas Antanas Aleksa): priekšsēdētāja vietnieks un iekšlietu komisārs
  • Aleksandrs Jakševičs (Aleksandras Jakševičius), no 22. janvāra M. Sļivkins: pārtikas komisārs
  • Semjons Dimanšteins (Шимон (Семен Маркович) Диманштейн): darba komisārs
  • Kazimirs Cihovskis (Kazimierz Cichowski, Казимир Генрихович Циховский): finanšu komisārs
  • Prans Svotelis (Pranas Svotelis-Proletaras), no 22. janvāra Aleksandrs Jakševičs (Aleksandras Jakševičius): ceļu komisārs
  • Ichaks Veinšteins-Branovskis, no 22. janvāra Vaclavs Beļskis (Vaclovas Bielskis): lauksaimniecības komisārs
  • Vaclovs Biržiška (Vaclovas Biržiška): izglītības komisārs
  • Prans Svotelis (Pranas Svotelis-Proletaras): no 22. janvāra sakaru komisārs
  • Rapols Rasiks (Rapolas Rasikas): no 22. janvāra kara komisārs
  • Ichaks Veinšteins-Branovskis: no 22. janvāra tautsaimniecības komisārs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alfred Erich Senn (1975). The Emergence of Modern Lithuania (2nd ed.). Westport, CT: Greenwood Press. p. 239–240.