Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255. gadā tika nodibināta Rīgas arhibīskapija.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1186. gadā Brēmenes virsbīskaps iecēla Zēgebergas klostera (pie Lībekas) mūku Meinardu par pirmo Ikšķiles bīskapu (episcopus Ixcolanensis). Otrais Ikšķiles bīskaps Bertolds mēģināja pakļaut visas Daugavas līvu zemes, taču tika nogalināts kaujā pie Rīgas kalna. 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu. Pēc 2007. gada Līvzemes dalīšanas Livonijas bīskaps Alberts ieguva arī Turaidas un Metsepoles zemes, bet pēc 2009. gada Letijas dalīšanas bīskaps Alberts ieguva arī daļu no Jersikas ķēniņa Visvalža zemēm. Pēc viņa ierosmes 1211. gadā krustnešu iekarotajā Ridalas zemē tika nodibināta Leales bīskapija.
1214. gada 20. februārī Romas pāvests Inocents III atbrīvoja Livonijas bīskapu Albertu no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1218. gadā tika nodibināta Sēlijas bīskapija. 1219. gadā bīskaps Alberts panāca sava brāļa Hermaņa apstiprināšanu Leales bīskapa amatā. 1222. gada jūnijā bīskapam Albertam Sāmsalas sarunās ar Dānijas karali Valdemāru II izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Livoniju. 1224. gadā tika nodibināta Tērbatas bīskapija, par kuras pirmo bīskapu kļuva bīskapa Alberta brālis Hermanis.
1225. gada 19. novembrī pāvests Honorijs III atļāva savam legātam Modenas Vilhelmam Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1225. gada 1. decembrī Vācijas karalis Heinrihs VII piešķīra bīskapam Albertam principātu pār Līvzemi, Letiju un Piejūras novadu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (fundandi civitem in Riga) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Livonijas bīskaps Alberts kļuva par Svētās Romas impērijas firstu.
Ikšķiles bīskapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas bīskapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alberts fon Bukshēvdens (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.);
- Nikolajs fon Nauens (Nikolaus von Nauen, 1229.-1253.)