Luksemburgas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Luksemburgas valdnieki, kas ir grāfi, hercogi vai lielhercogi, kas pārvaldījuši Luksemburgas teritoriju kopš 10. gadsimta otrās puses. Sākotnēji Luksemburgas teritorija bijusi daļa no vidusslaiku Vācijas karalistes un bija iekļauta Svētās Romas impērijā. 1815. gadā Luksemburga kļuva par suverēnu valsti.

Par pirmo Luksemburgas valdnieku uzskata grāfu Zigfrīdu, kas valdīja no 963. gada līdz 998. gadam.^[1]

Mūsdienās Luksemburga tiek pārvaldīta kā unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tās pašreizējais monarhs ir lielhercogs Anrī, kurš ir Nasavas-Veilburgas dinastijas pārstāvis.^[2]^[3]

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luksembrugas grāfiste (963–1354) [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ardēnu dinastija

Luksemburgu-Namīras dinastija

Hoenštaufenu dinastija

Luksemburgu-Limburgas dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku
Ardēnu dinastija (963—1136)
	Zigfrīds Siegfried (ap 922—998)	963. gads — 998. gada 28. oktobris	Ardēnu dinastija
	Anrī I Henry I (964—1026)	998. gada 28. oktobris — 1026. gada 27. februāris	Ardēnu dinastija	Zigfrīda dēls
	Anrī II Henry II (1007—1047)	1026. gada 27. februāris — 1047. gada 16. oktobris	Ardēnu dinastija	Anrī I brālēns
	Giselberts Giselbert (ap 1007—1059)	1047. gada 16. oktobris — 1059. gada 14. augusts	Ardēnu dinastija	Anrī II brālis
	Konrāds I Conrad I (ap 1040—1086)	1059. gada 14. augusts — 1086. gada 8. augusts	Ardēnu dinastija	Giselberta dēls
	Anrī III Henry III (1070—1096)	1086. gada 8. augusts — 1096. gads	Ardēnu dinastija	Konrāda I dēls
	Vilhelms I William I (1081–1131)	1096. — 1131. gads	Ardēnu dinastija	Anrī III brālis
	Konrāds II Conrad II (1106—1136)	1031. — 1136. gads	Ardēnu dinastija	Vilhelma I dēls
Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196)
	Anrī IV Henry IV (1112—1196)	1136. gads — 1196. gada 14. augusts	Luksemburgu-Namīras dinastija	Konrāda II 1. pakāpes brālēns
Hoenštaufenu dinastija (1197—1197)
	Oto I Otto I (1167/71—1200)	1196. — 1197. gads	Hoenštaufenu dinastija	Anrī IV 3. pakāpes brālēns
Luksemburgu-Namīras dinastija (1197—1247)
	Ermesinde Ermesinde (1186—1247)	1197. gads — 1247. gada 12. februāris	Luksemburgu-Namīras dinastija	Anrī IV vienīgā meita un Oto I 4. pakāpes māsīca
	Teobalds I Theobald I (ap 1156—1214)	1197. gads — 1214. gada 13. februāris	Luksemburgu-Namīras dinastija	Ermesindes pirmais vīrs; valdīja kopā
	Valerāns Waleran (ap 1165—1226)	1214. gada maijs — 1226. gada 2. jūlijs	Luksemburgu-Namīras dinastija	Ermesindes otrais vīrs; valdīja kopā
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354)
	Anrī V Henry V (1216—1281)	1247. gada 12. februāris — 1281. gada 24. decembris	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Valerāna dēls
	Anrī VI Henry VI (ap 1240—1288)	1281. gada 24. decembris — 1288. gada 5. jūnijs	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī V dēls
	Anrī VII Henry VII (ap 1275—1313)	1288. gada 5. jūnijs — 1313. gada 24. augusts	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī VI dēls
	Johanns Jang de Blannen (1296—1346)	1313. gada 24. augusts — 1346. gada 26. augusts	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī VII dēls
	Kārlis I Charles I (1316—1378)	1346. gada 26. augusts — 1353. gads	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Jana dēls
	Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383)	1353. gads — 1354. gada 13. marts	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Kārļa I brālis

Luksemburgas hercogiste (1354–1794)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luksemburgu-Limburgas dinastija

Valuā-Burgundijas dinastija

Hābsburgu dinastija

Burbonu dinastija

Vitelsbahu dinastija

Hābsburgu-Lotringas dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425)
	Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383)	1354. gada 13. marts — 1383. gada 7. decembris	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Kārļa I brālis
	Vāclavs II Wenceslas II (1361—1419)	1383. gada 7. decembris — 1388. gads	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Vāclavs I brāļadēls
	Josts Jobst (ap 1354—1411)	1388. gads — 1411. gada 18. janvāris	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Vāclavs II brālēns
	Elizabete fon Gerlica Elizabeth of Görlitz (1390—1451)	1411. gada 18. janvāris — 1443. gads	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Josta mantiniece un 1. pakāpes māsīca
	Antuāns Anthony (1384—1415)	1411. gada 18. janvāris — 1415. gada 25. oktobris	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas 1. vīrs; valdīja kopā
	Johanns II John III (1374–1425)	1418. gada 10. marts — 1425. gada 6. janvāris	Luksemburgu-Limburgas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas 2. vīrs; valdīja kopā
Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482)
	Filips Labais Filips de Goede (1396–1467)	1443. gads — 1467. gada 15. jūnijs	Valuā-Burgundijas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas otrais brālēns
	Kārlis Drosmīgais Karel de Stoute (1433–1477)	1467. gada 15. jūnijs — 1477. gada 5. janvāris	Valuā-Burgundijas dinastija	Filipa Labā dēls
	Marija Maria (1457–1482)	1477. gada 5. janvāris — 1482. gada 27. marts	Valuā-Burgundijas dinastija	Kārļa Drosmīgā māsa
	Maksimiliāns I Maximilian I (1459–1519)	1477. gada 5. janvāris — 1482. gada 27. marts	Valuā-Burgundijas dinastija	Marijas vīrs; valdīja kopā
Hābsburgu dinastija (1482—1700)
	Filips II Philip I (1478–1506)	1482. gada 27. marts — 1506. gada 25. septembris	Hābsburgu dinastija	Marijas un Maksimiliāna dēls
	Kārlis III Charles III (1500—1558)	1506. gada 25. septembris — 1556. gada 16. janvāris	Hābsburgu dinastija	Filipa II dēls
	Filips III Philip III (1527—1598)	1556. gada 16. janvāris — 1598. gada 13. septembris	Hābsburgu dinastija	Filipa III dēls
	Izabella Klāra Eižēnija Isabella Clara Eugenia (1566—1633)	1598. gada 6. maijs — 1621. gada 13. jūlijs	Hābsburgu dinastija	Filipa III māsa
	Alberts Albert (1559—1621)	1598. gada 6. maijs — 1621. gada 13. jūlijs	Hābsburgu dinastija	Izabellas Klāras Eižēnijas znots
	Filips IV Philip IV (1605—1665)	1621. gada 31. jūlijs — 1665. gada 17. septembris	Hābsburgu dinastija	Izabellas Klāras Eižēnijas un Alberta brālēns
	Kārlis IV Charles IV (1661—1700)	1665. gada 17. septembris — 1700. gada 1. novembris	Hābsburgu dinastija
Burbonu dinastija (1700—1712)
	Filips V Philip V (1683—1746)	1700. gada 1. novembris — 1712. gads	Burbonu dinastija	Kārļa IV lielākais brāļa dēls
Vitelsbahu dinastija (1712—1713)
	Maksimiliāns II Maximilian II (1662—1726)	1712. gads — 1713. gada 11. aprīlis	Vitelsbahu dinastija	Filipa V onkulis
Hābsburgu dinastija (1713—1780)
	Kārlis V Charles V (1685—1740)	1713. gada 11. aprīlis — 1740. gada 20. oktobris	Hābsburgu dinastija	Maksimiliāna II otrais brālēns
	Marija Terēzija Maria II Theresa (1717—1780)	1740. gada 20. oktobris — 1780. gada 29. novembris	Hābsburgu dinastija
Hābsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794)
	Francis I Francis I (1708—1765)	1740. gada 21. novembris — 1765. gada 18. augusts	Hābsburgu-Lotringas dinastija	Marijas Terēzijas vīrs
	Jozefs Joseph II (1741—1790)	1780. gada 29. novembris — 1790. gada 20. februāris	Hābsburgu-Lotringas dinastija	Marijas Terēzijas un Franča I dēls
	Leopolds Leopold (1747—1792)	1790. gada 20. februāris — 1792. gada 1. marts	Hābsburgu-Lotringas dinastija	Jozefa brālis
	Francis II Francis II (1768—1835)	1792. gada 1. marts — 1794. gads	Hābsburgu-Lotringas dinastija	Leopolda dēls

No 1794. līdz 1813. gadam Luksumburgi bija okupējusi Francija. Vīnes kongresā tika izlemts, ka par Luksumburgas valdnieku kļūst Nīderlandes karalis Villems I, izveidojot personālūniju.

Luksemburgas lielhercogiste (1815 — mūsdienas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orānas-Nasavas dinastija

Nasavas-Veilburgas dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku	Piezīmes
Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890)
	Gijoms I Guillaume I (1772—1843)	1815. gada 15. marts — 1840. gada 7. oktobris	Orānas-Nasavas dinastija	Franča II trešās pakāpes brālēns, Luksemburgas hercogienes Annas (1432—1462) tiešais pēcnācējs	Franču revolūcijas rezultātā Luksemburga tika okupēta. Šādā statusā tā bija no 1794. līdz 1813. gadam. Kad pēc Napoleona karu izraisītajām pārmaiņām tika sasaukts Vīnes kongress, tur tika lemts arī par Luksemburgu. Tā atguva suverenitāti, kļuva par lielhercogisti, un to nodeva Nīderlandes karaļa Gijoma I (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau) pārvaldīšanā.
	Gijoms II Guillaume II (1792—1849)	1840. gada 7. oktobris — 1849. gada 17. marts	Orānas-Nasavas dinastija	Gijoma I dēls
	Gijoms III Guillaume III (1817—1890)	1849. gada 17. marts — 1890. gada 23. novembris	Orānas-Nasavas dinastija	Gijoma II dēls
Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas)
	Ādolfs Adolphe (1817—1905)	1890. gada 23. novembris — 1905. gada 17. novembris	Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma III attālas pakāpes brālēns	1890. gada 23. novembrī mira Gijoms III. Tā kā viņa dēli jau bija miruši pirms viņa, bet meita Vilhelmīne, lai gan kļuva par Nīderlandes karalieni, tomēr tēva titulu Luksemburgā mantot nevarēja sakarā ar 1783. gadā noslēgto "Ģimenes paktu" (pacte de famille). Tādējādi no pēdējā Orānas-Nasavas dinastijas vīriešu kārtas valdnieka Luksemburgas lielhercoga tituls pārgāja Ādolfam, kas piederēja pie vienīgā vēl eksistējošā dinastijas atzara — Nasavas-Veilburgas dinastijas.^[4]
	Gijoms IV Guillaume IV (1852—1912)	1905. gada 17. novembris — 1912. gada 25. februāris	Nasavas-Veilburgas dinastija	Ādolfa dēls
	Marija-Adelaide Marie-Adélaïde (1894—1924)	1912. gada 25. februāris — 1919. gada 14. janvāris (atteicās no troņa)	Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma IV meita
	Šarlote Charlotte (1896—1985)	1919. gada 14. janvāris — 1964. gada 12. novembris (atteicās no troņa)	Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma IV meita, Marijas-Adelaides māsa
	Žans Jean (1921—2019)	1964. gada 12. novembris — 2000. gada 7. oktobris (atteicās no troņa)	Nasavas-Veilburgas dinastija	Šarlotes dēls
	Anrī Henri (1955)	2000. gada 7. oktobris — pašlaik	Nasavas-Veilburgas dinastija	Žana dēls

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «COMTES de LUXEMBOURG 963-1136». Medieval Lands (angliski).
↑ «Chef d'État». gouvernement.lu (franciski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. jūlijā.
↑ «Le Grand-Duc». monarchie.lu (franciski).
↑ «Dynastie luxembourgeoise». monarchie.lu (franciski).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] «COMTES de LUXEMBOURG 963-1136». Medieval Lands (angliski).

[2] «Chef d'État». gouvernement.lu (franciski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. jūlijā.

[3] «Le Grand-Duc». monarchie.lu (franciski).

[4] «Dynastie luxembourgeoise». monarchie.lu (franciski).

[1]

[2]

[3]

[4]