Dzimis Nīderlandes stadhoudera Villema V ģimenē. No 1793. līdz 1795. gadam komandēja nīderlandiešu karaspēku pret frančiem. Kad 1795. gadā franči ieņēma Amsterdamu, kopā ar tēvu bēga no valsts. Pēc tēva nāves 1806. gadā valdīja dzimtas Nasavas īpašumos. Napoleona karu laikā cīnījās Prūsijas pusē pret frančiem, 1806. gadā tika saņemts gūstā. 1809. gadā erchercoga Kārļa karaspēka vadībā piedalījās Agramas kaujā.
Vīnes kongresa lēmumu rezultātā tika nodibināta Nīderlandes karaliste, kurā apvienoja mūsdienu Nīderlandes un Beļģijas teritorijas. 1815. gadā Villems I tika kronēts par Nīderalndes karali, bet savus īpašumus Vācijā bija spiests atdot. Pārmaiņus uzturējās Briselē un Hāgā, līdz 1830. gadā notika Beļģijas revolūcija, nodibinot mūsdienu Beļģijas valsti. Villems pretojās Beļģijas neatkarības atzīšanai līdz 1839. gadam, kad lielvalstu spiediena rezultātā tika noslēgts Londonas līgums, nostiprinot Beļģijas un Luksemburgas neatkarību.
Pieaugot neapmierinātībai ar valsts finanšu stāvokli un skandālu ģimenē Villems I 1840. gadā attiecās no troņa par labu savam dēlam Villemam II.
Virtembergas Sofija (1818—1877) Nīderlandes karaliene, Virtembergas karaļa Vilhelma I meita Valdekas-Pirmontas Emma (1858—1934) Nīderlandes karaliene, Nīderlandes reģente (1890 — 1898)
Nīderlande)
Vācija)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Villems I.
