Villems I

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Villems I
Willem I
William I of the Netherlands.jpg
Nīderlandes karalis
1815. gada 16. martā — 1840. gada 7. oktobrī
Priekštecis(-e) -
Pēctecis(-e) Villems II
Dzimis 1772. gada 24. augustā
Huis ten Bosch pils, Hāga, Septiņu Apvienoto Nīderlandu republika
(Karogs: Nīderlande Nīderlande)
Miris 1843. gada 12. decembrī (71 gada vecumā)
Berlīne, Prūsijas karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Nieuwe Kerk, Delfta, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Dzīvesbiedre Prūsijas Vilhelmīne
Henriete d'Utremona (morgāniskas laulības)
Bērni 6 bērni, visi no Vilhelmīnes, to skaitā Villems II, Princis Frederiks, Nīderlandes Marianna
Dinastija Orānas-Nasavas dinastija
Tēvs Villems V
Māte Prūsijas Vilhelmīne
Reliģija reformātisms

Villems Frederiks princis van Oranje-Nasavs (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau; dzimis 1772. gada 24. augustā, miris 1843. gada 12. decembrī) bija pirmais Nīderlandes karalis, pēdējā Nīderlandes stadhoudera Villema V vecākais dēls. No 1815. līdz 1840. gadam viņš vienlaikus bija arī pirmais Luksemburgas lielhercogs.

Dzimis Nīderlandes stadhoudera Villema V ģimenē. No 1793. līdz 1795. gadam komandēja nīderlandiešu karaspēku pret frančiem. Kad 1795. gadā franči ieņēma Amsterdamu, kopā ar tēvu bēga no valsts. Pēc tēva nāves 1806. gadā valdīja dzimtas Nasavas īpašumos. Napoleona karu laikā cīnījās Prūsijas pusē pret frančiem, 1806. gadā tika saņemts gūstā. 1809. gadā erchercoga Kārļa karaspēka vadībā piedalījās Agramas kaujā.

Vīnes kongresa lēmumu rezultātā tika nodibināta Nīderlandes karaliste, kurā apvienoja mūsdienu Nīderlandes un Beļģijas teritorijas. 1815. gadā Villems I tika kronēts par Nīderalndes karali, bet savus īpašumus Vācijā bija spiests atdot. Pārmaiņus uzturējās Briselē un Hāgā, līdz 1830. gadā notika Beļģijas revolūcija, nodibinot mūsdienu Beļģijas valsti. Villems pretojās Beļģijas neatkarības atzīšanai līdz 1839. gadam, kad lielvalstu spiediena rezultātā tika noslēgts Londonas līgums, nostiprinot Beļģijas un Luksemburgas neatkarību.

Pieaugot neapmierinātībai ar valsts finanšu stāvokli un skandālu ģimenē Villems I 1840. gadā attiecās no troņa par labu savam dēlam Villemam II.

Nīderlandes karaļnama (Orānas—Nasavas dinastijas) ģenealoģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilhelms Bagātais (1487—1559)
Nasavas-Dillenburgas grāfs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Vilhelms (1533—1584)
Orānas princis, Nīderlandes Neatkarības kara līderis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Johans (1536—1606)
Nasavas-Dillenburgas grāfs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Filips Vilhelms (1554—1618)
Orānas princis
 
Orānas Morics (1567—1625)
Orānas princis, Nīderlandes stadhaulders
 
Orānas Frīdrihs Henrihs (1584—1647)
Orānas princis, Nīderlandes stadhaulders
 
Ernests Kazimirs (1573—1632)
Nasavas-Dīcas grāfs, Frīzlandes, Groningenas un Drentes stadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Villems II (1626—1650)
Orānas princis, Nīderlandes stadhaulders
 
Vilhelms Frīdrihs (1613—1664)
Nasavas-Dīcas grāfs, Frīzlandes, Groningenas un Drentes stadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Viljams III (1650—1702)
Orānas princis, Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis
 
Heinrihs Kazimirs (1657—1696)
Nasavas-Dīcas grāfs, Frīzlandes, Groningenas un Drentes stadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Johans Vilhelms Frizo (1687—1711)
Orānas princis, Nasavas-Dīcas firsts, Frīzlandes, Groningenas un Drentes stadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Marija Luīze (1688–1765)
Orānas princese, Hesenes-Kasseles princese, Kurzemes Marijas Amālijas meita
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Villems IV (1711—1751)
Orānas princis, Nasavas-Dīcas firsts, Nīderlandes ģenerālstadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Lielbritānijas Anna (1709—1759)
Orānas princese, Nīderlandes reģente, Lielbritānijas karaļa Džordža II meita
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Orānas Villems V (1748—1806)
Orānas princis, Nasavas-Dīcas firsts, Nīderlandes ģenerālstadhaulders
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Prūsijas Vilhelmīne (princese) (1751—1820)
Orānas princese, Prūsijas princese, Prūsijas Augusta Vilhelma meita
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Villems I (1772—1843)
Orānas princis, Nīderlandes karalis, Luksemburgas lielhercogs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Prūsijas Vilhelmīne (karaliene) (1774—1837)
Prūsijas princese, Nīderlandes karaliene, Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II meita
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Villems II (1792—1849)
Orānas princis, Nīderlandes karalis, Luksemburgas lielhercogs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Anna Paulovna (1795—1865)
Nīderlandes karaliene, Krievijas ķeizara Pāvila I meita
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Villems III (1817—1890)
Orānas princis, Nīderlandes karalis, Luksemburgas lielhercogs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Virtembergas Sofija (1818—1877)
Nīderlandes karaliene, Virtembergas karaļa Vilhelma I meita
Valdekas-Pirmontas Emma (1858—1934)
Nīderlandes karaliene, Nīderlandes reģente (1890 — 1898)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vilhelmīna (1880—1962)
Nīderlandes karaliene
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Mēklenburgas-Šverīnes Hendriks (1876—1934)
Nīderlandes princis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Juliāna (1909—2004)
Nīderlandes karaliene
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds (1911—2004)
Nīderlandes princis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Beatrikse (1938)
Nīderlandes karaliene
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Klauss fon Amsbergs (1926—2002)
Nīderlandes princis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vilems Aleksandrs (1967)
Nīderlandes karalis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Maksima (1971)
Nīderlandes karaliene

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]