Lāčplēsis

Lāčplēsis
	Lāčplēsis uz 1995. gada pastmarkas
Informācija
Dzimums	vīrietis
Ģimene	viens no vecākiem bija lācis, bet otrs – latviešu zemnieks vai zemniece
Tautība	latvietis

Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tautas tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēša vārds un tēla elementi sastopami arī plašākā latviešu kultūrā. Viens no pazīstamākajiem darbiem, kurā aprakstīts Lāčplēsis, ir Andreja Pumpura varoņeposs "Lāčplēsis", kas balstīts uz latviešu teikām.^[1]^[2]

Lāčplēša tēls radīts no senām latviešu pasakām un teikām par Lāčausi. Folkloras teksti vēsta, ka Lāčausis bija nepieredzēti spēcīgs un stiprs vīrs, kurš paveicis daudzus varoņdarbus. Ir vairāki tautas nostāsti par Lāčausi, citi vēsta, ka Lāčplēša māte ir lācene, bet citi atkal, ka tā tēvs ir lācis. Otrs vecāks bija zemnieks.^[1]^[3]

Sižetu pamatos ir Baltijas teritorijas vardarbīgā kristianizācija 13. un 14. gadsimtā, pret kuru iestājas tēls Lāčplēsis. Viņa pazīme ir lāča ausis, kurās slēpjas viss viņa spēks. Lāčplēsis veidots kā Latvijas tautas simbols — pusmežonīgs. Lāčplēsis iet bojā cīņas laikā ar Tumšo bruņinieku, kad abi iekrīt Daugavā.^[2]

Literatūra

Pazīstamākie darbi literatūrā, kuros aprakstīts Lāčplēša tēls, ir Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis", Raiņa luga "Uguns un nakts" un Māras Zālītes librets rokoperai "Lāčplēsis". Visi trīs darbi stāsta par Lāčplēsi, vīrieti ar lāča ausīm un spēku, kas ir pielīdzināms lāča spēkam, un kurš cīnās ar Tumšo (arī — Melno) bruņinieku Daugavas krastā. Darbība norisinās Livonijas krusta karu laikā. Citi ar Lāčplēsi saistīti tēli literatūrā ir Spīdala (arī — Spīdola), Laima (arī — Laimdota) un Kangars.

Filmas

Par Lāčplēsi uzņemta 1930. gada Aleksandra Rusteiķa mēmā filma "Lāčplēsis", kā arī 2010. gada Jāņa Vingra groteska filma "Pēdējais Lāčplēsis".

Tēla vārda citas nozīmes

11. novembris ir piemiņas diena — Lāčplēša diena — 1919. gadā Latvijas spēki uzvarēja cīņā pret Bermonta vadīto karaspēku.

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Kas bija Lāčplēša vecāki, un kā tautas varonis tika pie sava vārda?». https://jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-23.
↑ ^2,0 ^2,1 «Lāčplēsis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-03-23.
↑ "Lačplėsis. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VI t. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas," (lietuviešu). T.VI: Kombinacija-Lietuvos. 1980.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:0-1] 1,0 ^1,1 «Kas bija Lāčplēša vecāki, un kā tautas varonis tika pie sava vārda?». https://jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-23.

[:1-2] 2,0 ^2,1 «Lāčplēsis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-03-23.

[3] "Lačplėsis. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VI t. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas," (lietuviešu). T.VI: Kombinacija-Lietuvos. 1980.

[1]

[2]

[3]