Līna Čanka

Līna Čanka Personīgā informācija Dzimusi 1893. gada 5. novembrī Rendas pagasts, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Mirusi 1981. gada 9. jūnijā (87 gadi) Reģi, Kuldīgas rajons, Latvijas PSR, PSRS Dzīves vieta Talsi Tautība latviete

Militārais dienests Dienesta pakāpe kaprālis Dienesta laiks 1915—1917 1919—1920 Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Vienība 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 5. Cēsu kājnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas brīvības cīņas Apbalvojumi Sv. Jura krusts III un IV šķira Sv. Jura medaļa IV šķira Lāčplēša Kara ordenis Triju Zvaigžņu ordenis IV šķ.

Līna Čanka (1893-1981; pazīstama arī kā Jānis Čanka) bija jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni. Apbalvota arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Biogrāfija

Līna Čanka dzimusi 1893. gada 5. novembrī Rendas pagasta "Mežzīlēs" zemnieka ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās uz Ukrainu, bet Līna palika Rīgā, kur ar sava mirušā brāļa dokumentiem un segvārdu Jānis brīvprātīgi iestājās latviešu strēlnieku vienībās. Ieskaitīta 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā un piedalījusies visās bataljona (vēlāk pulka) kaujās Rīgas frontē. Arī pēc tam, kad atklājās Čankas patiesais dzimums. 1915. gadā pie Pavasaru muižas Slokā viņa tika ievainota, bet palika ierindā un turpināja kauju zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns līdz tika ievainota otrreiz. 1916. gada vasarā piedalījās visās Nāves salas aizstāvēšanas kaujās. Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. Par apbrīnojamo varonību strēlnieku rindās apbalvota ar III un IV šķiras Sv. Jura krustiem un Jura medaļas IV šķiru kā arī paaugstināta kaprāļa dienesta pakāpē.

Pēc latviešu strēlnieku pulku došanās uz Krieviju un frontes sabrukuma palikusi Latvijā. 1919. gada septembrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā un dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā.

Atvaļināta 1920. gada maijā un saņēmusi jaunsaimniecību Lielrendas "Virsaišos", kur saimniekojusi visu Latvijas Republikas laiku. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1921. gadā. 1927. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Apprecējusies ar Robertu Freidenfeldu.

Pēc Otrā pasaules kara represēta, zaudējusi savu īpašumu. Mūža nogali pavadījusi Reģu pansionātā Kuldīgas rajonā, kur arī mirusi 1981. gada 9. jūnijā. 1989. gadā pārapbedīta dzimtas kapos Rendas pagastā.