Pāriet uz saturu

Sārumkalns

Vikipēdijas lapa
Sārumkalns
Sārumkalns (Latvija)
Sārumkalns
Sārumkalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Vaives pagasts, Cēsu novads, Latvija
Koordinātas 57°17′15″N 25°22′22″E / 57.28741°N 25.37264°E / 57.28741; 25.37264Koordinātas: 57°17′15″N 25°22′22″E / 57.28741°N 25.37264°E / 57.28741; 25.37264
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Sārumkalns - pilskalns
Aizsardzības numurs 599
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Sārumkalns jeb Upurkalns ir pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā. Pastāv viedoklis, ka šis pilskalns varētu būt vēstures hronikās minētais Autīnes pilskalns. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Šis ir viens vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijas teritorijā. Iespējams, šis pilskalns bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Kopējā pilskalna virsmas platība ir aptuveni 200 m2.[1]

Pilskalns atrodas Vaives un Kapupītes satekā, 25 metrus augstā, 150 metrus garā un 80 metrus platā kalnā. Valnis ir noarts un gandrīz saplūdis ar pilskalna virsmu. No ziemeļiem pils tika aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu, kurā atradās priekšpils. 1930. gadā pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros tika atraktas vairāk nekā 400 vērtīgas senlietas. Konstatētais kultūras slāņa biezums ir apmēram 5 metri.[2]

Melānijas Vanagas grāmatā "Dvēseļu pulcēšana" ir pieminēts, ka 1777. gadā šajā pilskalnā tika organizēti lielie Pilsmuižas nemieri. Sārumkalna tuvumā atklāti vairāki senkapi. 1.—6. gadsimta akmens krāvumu kapi piederējuši somugru ciltīm. Netālu esošajos Ģūģeros atklāja seno latgaļu kapulauku, kura vecums datējams ar 9. - 12.gs. Šajā kapulaukā tika apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi.[3]

Netālu atrodas 19. gadsimta sākumā celtās "Sārumu" mājas, kurās dzīvojis ievērojamais, pirmais plašāk zināmais latviešu būvuzņēmējs - celtnieks Sārumu Mārcis (īstajā vārdā Mārcis Podiņš).[4][5]

  1. VKPAI.lv
  2. "Latvijas PSR kultūras pieminekļi" 1968. gads "Liesma"
  3. cesis.lv Vaives pagasts
  4. Pilis un muižas[novecojusi saite]
  5. "Iepazīsti Cēsu novadu" 47.lpp

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]