Mārtiņš Jeske

Vikipēdijas lapa
Mārtiņš Jeske
Latvijas armijas formas tērpā
Latvijas armijas formas tērpā
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 12. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Medumu pagasts, Ilūkstes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 24. novembrī (58 gadi)
Surmoga, Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
Dienesta laiks 1905—1914
1914—1918
1919—1920
1920—1940
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Francija Francija
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš

Mārtiņš Jeske (1883—1941) bija Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Latvijas armijas ģenerālis (1940). Pēc Latvijas okupācijas apcietināts un gājis bojā gulaga nometnē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1883. gada 12. novembrī Kurcuma pagastā. Pēc Kazaņas junkuru skolas beigšanas (1905) dienēja Rīgā un Irkutskā. 1914. gadā beidza Vladivostokas Austrumu valodu institūtu.

Pirmā pasaules kara laikā karoja Francijas armijā (1914—1918). Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā vadīja krievu brīvprātīgo vienību Deņikina armijā, 1920. gadā Krimas cīņu laikā pieteicās Latvijas militārās misijas rīcībā un jūlijā atgriezās Latvijā.

Bija Latvijas Ārlietu ministrijas Austrumu valstu nodaļas sekretārs (1920), pēc tam darbojās Latvijas Armijas virspavēlnieka štāba operatīvajā daļā, bija militārais pārstāvis Vācijā (1921—1923). 1925. gadā beidza Francijas Kara akadēmiju. Kopš 1925. gada vadīja virsnieku apmācības, paaugstināts par pulkvedi (1927). Spānijas pilsoņu kara laikā bija Tautu Savienības Neiejaukšanās komisijas loceklis Spānijā (1938—1939).

Pēc Latvijas okupācijas viņam Kirhenšteina valdība 1940. gada jūlijā piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpu un iecēla par Latvijas bruņoto spēku štāba priekšnieku, pēc Sarkanās armijas teritoriālā korpusa izveides 1940. gada oktobrī atvaļināts.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināts, aizvests uz PSRS un ieslodzīts Usoļlaga soda nometnē. Apsūdzēts par to, ka no Francijas kā krievu brīvprātīgo komandieris ieradies Deņikina armijā, cīnījies pret Sarkano armiju Donas un Caricinas frontē; bijis militārais atašejs, apmācību priekšnieks, ģenerālis Latvijas armijā.

Miris 1941. gada 24. novembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas Republikas Ārlietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. augustā.