Mārtiņš Jeske

Mārtiņš Jeske Latvijas armijas formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 12. novembrī Kurcuma pagasts, Ilūkstes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 24. novembrī (58 gadi) Usoļlags, Molotovas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība Latvietis Vecāki Mārtiņš Jeske Brāļi Nikolajs Jeske Dzīvesbiedre Ella Paleja Bērni Lidija

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1902 — 1914 1914 — 1918 1919 — 1920 1920 — 1940 Valsts Krievijas Impērija Francijas Trešā republika Baltā kustība Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja Krievu leģions 5. Kaukāza strēlnieku pulks 6. Rīgas kājnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis u.c. Izglītība Kazaņas junkurskola, Austrumu institūts, Francijas Kara akadēmija Cits darbs Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Armijas apmācības daļas priekšnieks, Augstākās kara skolas priekšnieks, Armijas štāba priekšnieks

Mārtiņš Jeske (1883. gada 12. novembris — 1941. gada 24. novembris) bija latviešu virsnieks, Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940). Pēc Latvijas okupācijas apcietināts un gājis bojā gulaga nometnē.

Viens no nedaudzajiem latviešiem, kas Pirmajā pasaules karā dienēja Rietumu frontē.

Dzīvesgājums

Dzimis 1883. gada 12. novembrī Kurcuma pagastā zemnieka Mārtiņa Jeskes ģimenē. Pēc Daugavpils 2. pilsētas skolas pabeigšanas 1902. gada septembrī Jeske iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1905. gadā absolvēja Kazaņas junkuru skolu kā podporučiks, dienēja 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā Rīgā. Mācījās ložmetējnieku kursos Virsnieku strēlniecības skolā Oranienbaumā. 1908. gadā paaugstināts par poručiku. 1910. gada septembrī pēc paša vēlēšanās tika pārcelts uz Tālajiem Austrumiem, dienēja 25. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā. 1911. gadā iestājās Vladivostokas Austrumu institūtā (krievu: Восточный институт), kur apguva ķīniešu valodu. 1912. gadā tika paaugstināts par štābskapteini. Pēc institūta absolvēšanas 1914. gada maijā devās atvaļinājumā uz Franciju.

Pirmais pasaules karš

Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā tika ieskaitīts Francijas armijā kapteiņa dienesta pakāpē (oficiāli skaitījās kā Krievijas Impērijas armijas 45. Sibīrijas strēlnieku pulka virsnieks). Bija 149. kājnieku pulka rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Ipras un Artuā un Verdenas kaujā. 1916. gada aprīlī tika ieskaitīts krievu 1. atsevišķajā brigādē, bija 1. atsevišķā pulka rotas komandieris. 1917. gada maijā tika paaugstināts par majoru, jūnijā iecelts par bataljona komandieri, piedalījās Marnas kaujās. 1918. gada februārī tika iecelts par Krievu leģiona (franču: Légion d’Honneur Russe) 2. bataljona komandieri, jūlijā tika atkomandēts uz krievu karaspēka bāzi Francijā, pēc tam mācījās strēlnieku un aviācijas kursos un signalizācijas skolā.

Krievijas pilsoņu karš

1919. gada 19. janvārī tika iecelts par Krievu leģiona komandieri, februārī kopā ar leģionu devās uz Krieviju. 28. martā iestājās Krievijas Dienvidu bruņotajos spēkos, dienēja 1. Kubaņas kazaku korpusā. Septembrī tika paaugstināts par apakšpulkvedi, dienēja Kaukāza armijas Operatīvajā daļā. 1920. gada janvārī tika iecelts par 5. Kaukāza strēlnieku pulka komandieri, martā par Atsevišķā Kaukāza strēlnieku bataljona ložmetēju komandas priekšnieku. Krimas cīņu laikā 1920. gada maijā pieteicās Latvijas militārās misijas rīcībā un izbrauca uz Latviju.

Dienests Latvijas armijā

1920. gada jūlijā atgriezās Latvijā. Tā paša gada augustā kļuva par Latvijas Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Austrumu valstu nodaļas sekretāru. 1920. gada 17. novembrī tika ieskaitīts Latvijas Bruņoto spēku Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvajā daļā pulkvežleitnanta dienesta pakāpē. 1921. gadā tika iecelts par militāro pārstāvi Vācijā (1921—1923). 1923. gadā tika piekomandēts 4. Valmieras kājnieku pulkā, lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu. 1925. gadā absolvēja Francijas Kara akadēmiju. No 1925. gada bija Virsnieku akadēmisko kursu grupas vadītājs. 1927. gadā tika paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Apmācības daļas priekšnieku Armijas komandiera štābā. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1929. gadā tika iecelts par 6. Rīgas kājnieku pulka komandieri (1929–1930). Bija kara resora mēnešraksta “Militārais Apskats” redaktors un redakcijas loceklis (1932–1935). 1933. gada oktobrī tika iecelts par Augstākās kara skolas priekšnieku. 1935. gada septembrī piekomendēts armijas komandiera rīcībā kā sevišķu uzdevumu virsnieks (1935–1940). Spānijas pilsoņu kara laikā bija Tautu Savienības Neiejaukšanās komisijas loceklis Spānijā (1938—1939). No 1939. gada bija Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas loceklis.

Bija latviešu un franču tuvināšanās biedrības valdes loceklis, studentu korporācijas “Vendia” filistrs.

Pēc Latvijas okupācijas

Pēc Latvijas okupācijas viņam Kirhenšteina valdība 1940. gada jūlijā piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi un iecēla par Latvijas Bruņoto spēku štāba priekšnieku. Pēc Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa izveides 1940. gada oktobrī atvaļināts. Pēc tam dzīvoja Naudītes pagasta "Vīnakalnos".

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināts, aizvests uz PSRS un ieslodzīts Usoļlaga soda nometnē. Apsūdzēts par to, ka no Francijas kā krievu brīvprātīgo komandieris ieradies Deņikina armijā, cīnījies pret Sarkano armiju Donas un Caricinas frontē; bijis militārais atašejs, apmācību priekšnieks, ģenerālis Latvijas armijā.

Miris 1941. gada 24. novembrī Usoļlaga soda nometnes Surmogas punktā.

Apbalvojumi

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira,
• Sv. Annas ordenis, II šķira,
• Francijas Zelta zvaigzne,
• Francijas Goda Leģiona ordenis, IV šķira,
• Francijas Kara krusts,
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira,
• Viestura ordenis, II šķira (ar šķēpiem),
• Igaunijas Ērgļa ordenis, III šķira,
• Polijas “Polonia Restituta” ordenis, III šķira,
• Zviedrijas Šķēpa ordenis, III šķira,
• Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Hugo Rozenšteins (Latvijas Armijas štāba priekšnieks)	Latvijas Tautas armijas štāba priekšnieks 1940. gada 25. jūnijs — 1940. gada 27. septembris	Pēctecis: