Mārtiņš Pīrāgs
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mārtiņš Pīrāgs (1890—1968) bija Pirmā pasaules kara karavīrs artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales partizānu pulka virsseržants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1890. gada 15. martā Saukas-Elkšņu draudzē, Elkšņu pagasta Kristūžos zemkopja Mārtiņa Pīrāga ģimenē.[1] Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada maijā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. Dienēja 143. kājnieku pulkā, 1916. gadā viņš beidza īpašo mācību komandu, gatavojoties pārcelšanai uz Rietumu fronti Francijā. latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā piedalījās Ziemassvētku kaujās pie Jaunķemeriem. 1917. gada janvārī viņu nosūtīja uz tranšeju lielgabalu kursiem Daugavpilī, pēc tam M. Pīrāgs uzdienējās līdz vecākā apakšvirsnieka dienesta pakāpei 4. divīzijas vieglo mīnmetēju baterijā. 1917. gadā viņš krita vācu gūstā, atbrīvots pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā.
1919. gada 11. augustā viņu iesauca Latvijas Republikas armijā, piedalījās kaujās pret bermontiešiem un pret lieliniekiem. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas cīņu laikā 1920. gada 25. janvārī Latgales partizānu pulka uzbrukumā Mārtiņš Pīrāgs komandēja III bataljona vadu, kas ieņēma Sazonovas jeb Sazonu (Сазоны) sādžu pie Kuhvas upes Linovas pagastā un saņēma gūstā deviņus pretinieka karavīrus. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 3/654. 1921. gada 1. oktobrī viņu atvaļināja no aktīvā karadienesta. Kā jaunsaimnieks saimniekoja Viesītes pagasta Lāčplēšos, strādāja par mežsargu Viesītes mežniecībā. Pēc Otrā pasaules kara turpināja strādāt par mežsargu.
Miris 1968. gada 1. maijā, apbedīts Viesītes Stauģu kapos.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «L.k.o.k. biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 12. decembrī.
- ↑ «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 12. decembrī.