Mēklenburgas Anna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mēklenburgas Anna
Anna von Mecklenburg
Anna von Mecklenburg (16th c).jpg
1584. gada portrets
Kurzemes un Zemgales hercogiene
1566. gada 11. marts — 1602. gada 4. jūlijs
Dzimis 1533. gada 14. oktobrī
Vismāra, Mēklenburgas hercogiste (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1602. gada 4. jūlijā (68 gadu vecumā)
Šverīna, Mēklenburgas-Šverīnas hercogiste (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes
Dzīvesbiedre Gothards Ketlers
Bērni Frīdrihs Ketlers, Vilhelms Ketlers, Anna, Elizabete
Dinastija Mēklenburgas dinastija
Tēvs Albrehts VII no Mēklenburgas
Māte Anna no Brandenburgas
Reliģija Luterānisms

Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1533. gada 14. oktobrī Vismāras pilī Mēklenburgas hercoga Albrehta VII un viņa sievas Annas, Brandenburgas princeses, ģimenē kā ceturtais bērns. 1566. gada 11. martā Annas brālis hercogs Joahims Alberts viņu apprecināja ar Livonijas vietvaldi un Kurzemes un Zemgales hercogu Gothardu. Saskaņā ar laulību līgumu Annai pienācās ienākumi no Jelgavas pils, Jaunpils pils, kā arī no Viskaļiem, Svirlaukas (Bergfried), Sesavas, Zaļeniekiem un Mežmuižas. Tām kopā hercogienei gadā bija jāienes vismaz 4000 dālderu. Šajos īpašumos Annai pienācās augstākā un zemākā tiesu vara. Piecu lapu garajā līgumā uzskaitīti arī visi muižnieki – kopā 19, kam bija jāpilda vasaļa dienests hercogienes labā. Laulību līgumā minētās muižas noteiktas arī kā hercogienes atraitnes tiesa.[1]

Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili, bet jau drīz pārcēlās uz Sēlpili, tad uz Kuldīgas pili. Viņu laulībā 1567. gadā piedzima meita Anna, 1569. gadā dēls Frīdrihs, 1571. gadā meita Elizabete, bet 1574. gadā dēls Vilhelms. 1578. gadā hercoga galms pārcēlās uz Jelgavas pili, kur hercogs savai sievai par godu 1573. gadā lika uzcelt Svētās Annas baznīcu.

Prasmīgi saimniekojot, viņa prata gūt labus ienākumus no savām muižām un atpirka Livonijas ordeņa laikos izlēņoto Talsu pili, Misas muižu un muižu Lielupes krastā, ko viņas vārdā nosauca par Annas muižu (Annenburg), tagadējo Emburgu.

Pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņas dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās, hercogiene Anna turpināja piedalīties valsts pārvaldes lietās, sniedzot atbalstu savam dēlam Frīdriham. 1598. gada vasarā viņa apciemoja radus Mēklenburgā un Priekšpomerānijā iegādājās Ostenes (Osten) muižu.

Mirusi 1602. gada 4. jūlijā Šverinā, viņas mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu un 24. oktobrī apglabāja līdzās vīram Jelgavas pils kapenēs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]