Pāriet uz saturu

Talsu viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Talsu pils)
Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā.

Talsu viduslaiku pils (latīņu: castrum Talsen, vācu: Ordensburg Talsen) bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447. gadam bija Kandavas fogtejas palīgpils, vēlāk draudzes novada centrs. Nopostīta 17. gadsimtā, līdz mūsdienām nav saglabājušās pat pilsdrupas.

14. gadsimta beigās Livonijas ordenis netālu no Talsu pilskalna senajā kuršu kulta vietā Dzirnavkalnā uzcēla mūra pili, bet dokumentos Talsu odeņa pils droši minēta tikai ar 1434. gadu. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka ordeņa kuršu vasaļi turpināja lietot arī veco koka pili. Vilkumuižas ezerā atrasti ļoti daudzi bronzas un dzelzs priekšmeti, kā zobeni, kaujas cirvji, naži, iemaukti un rotaslietas, kas iegremdeti ezera apbedīšanas rituālu laikā. Līdz 1447. gadam Talsu ordeņa pils bija Kandavas fogtejas palīgpils, pēc tam Talsu draudzes novada pārvaldes centrs. Soģa tiesības bija Kuldīgas komturiem.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Talsu pils atradās Kandavas virspilskunga iecirknī. Otrā Ziemeļu kara laikā pils 1659. gadā tika izpostīta un zaudēja savu militāro nozīmi. Pilsdrupu laukakmeņus izlietoja apkartējo māju un vējdzirnavu celtniecībai, kas darbojās no vismaz 1857. gada līdz pat 1922. gadam. Dzirnavkalnā atradās arī Heikingu villa.

Talsu ordeņa pils atradās starp Talsu un Vilkumuižas ezeriem. Rietumu pusē tā bija grūti ieņemama stāvās nogāzes dēļ, bet ziemeļu pusē nogāze bija lēzenāka. Dienvidaustrumu pusē bija izrakts dziļš aizsarggrāvis, pa kuru mūsdienās iet Akas un Kalna ielas. Pati pils bija celta no granīta laukakmeņiem, tās pamati veidoja 98x66 metrus lielu taisnstūri, sienu biezums ir pārsniedzis 2 metrus. Gar visu ārējā mūra iekšpusi bija uzcelti četri 10 metrus plati dzīvojamie korpusi. No mūra pils līdz mūsdienām saglabājušies vienīgi atsevišķi laukakmeņi.[1]

  1. castle.lv (krieviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]