Maikapara nams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maikapara nams
Maikapara nams
Maikapara nams (Rīga)
Maikapara nams
Maikapara nams
Vispārīga informācija
Tips Savrupmāja
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Aristida Briāna iela 3, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′47.89″N 24°7′37.46″E / 56.9633028°N 24.1270722°E / 56.9633028; 24.1270722Koordinātas: 56°57′47.89″N 24°7′37.46″E / 56.9633028°N 24.1270722°E / 56.9633028; 24.1270722
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Oficiālais nosaukums: Savrupmāja
Aizsardzības numurs 6646
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Maikapara nams ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 3, Rīgā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,[1] viens no vērtīgākajiem nekustamā īpašuma objektiem un greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā.[2]

1930.-1931. gadā Maikapara namu pēc arhitekta A. Trofimova projekta pārbūvēja neobaroka stilā, tā interjers ir veidots neoklasicisma stilā.[3] No 1999. līdz 2001. gadam notika ēkas atjaunošana (arhitekts U. Ābiķis), dārzā novietoja bronzas skulptūru.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nams uzcelts 1876. gadā uz Šarlotentāles muižas zemes, arhitekta Roberta Pflūga neorenesanses stilā izstrādāto projektu pasūtīja tirgotājs Kārlis Heinrihs Vāgners.[3] 1921. gadā tas kļuva par Apvienotās Karalistes vēstniecības mājvietu, 1931. gadā nokļuva rūpnieka Teodora Maikapara[3] vai pēc citiem avotiem tabakas fabrikanta Zamuila Maikapara[4][5] īpašumā.

Pēc Latvijas okupācijas namu atsavināja un 1941. gadā nodeva Raiņa literatūras fondam.[3] Vācu okupācijas laikā namā mitinājās Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars) Hugo Vitroks, bet pēc Otrā pasaules kara Baltijas kara apgabala pavēlnieks Ivans Bagramjans, pēc tam namu nodeva Latvijas PSR Ministru Padomes rīcībā kā dienesta viesnīcu prominentu viesu izmitināšanai. Šeit savu vizīšu laikā Rīgā uzturējušies Ņikita Hruščovs un Valters Ulbrihts (1959), Hošimins (1962), Josips Brozs Tito (1972) un citi politiķi.[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā nams nokļuva baņķiera Aleksandra Laventa īpašumā,[3] Rīgas pils remonta laikā to izmantoja kā Latvijas prezidentu Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas rezidenci. 1998. gadā nams kļuva par uzņēmuma "Ventspils nafta" īpašumu,[3] vēlāk kļuva par uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" nekustamā īpašuma portfeļa sastāvdaļu.[2] Kopš 2010. gada ēkā atrodas Japānas vēstniecība.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Savrupmāja». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Maikapara namā atradīsies Japānas vēstnieka rezidence». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 280.—281. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. «Ilgi gaidītā Maikapara nama atmoda». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  5. «Savrupmāja A. Briāna 3 (Maikaparanams)». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  6. Дом Майкапара в Риге (krieviski)