Marta Skulme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marta Skulme
Marta Skulme2.jpg
Marta Skulme
Pilnais vārds Marta Liepiņa
Dzimis 1890. gada 13. maijā
Mālpils pagasts
Miris 1962. gada 3. janvārī
Rīga
Tautība latviete
Nozares tēlniecība
Mākslas virziens modernisms, konstruktīvisms, kubisms.

Marta Skulme (1890. gada 13. maijs1962. gada 3. janvāris)[1] bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — tēlniece. Bijusi viena no tolaik nelielās latviešu tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi Rīgas mākslinieku grupas locekle. Viena no Skulmju dinastijas māksliniecēm.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē.

1912. gadā iestājusies Kazaņas mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz Petrogradu, kur mācījusies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā[2] un profesora L. Šervuda (1871-1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886-1919) Maskavā, kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. 1918. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies Latvijā, kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. 1920. gadā apprecējusies ar gleznotāju Oto Skulmi.[3] 1922. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi Berlīni un Drēzdeni, kur saskārusies ar konstruktīvismu, taču to, kā arī kubisma stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. 1924. gadā piedalījusies Brīvības pieminekļa konkursā, kurā kopā ar Kārli Zāli dalījusi 1. un 2. vietu.[3]

Kā rakstīja emigrantu Londonas avīze, Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".[4]

Mirusi 1962. gada 3. janvārī Rīgā, apglabāta Meža kapos 7. janvārī.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, portretus, piedalījusies pieminekļu konkursos. Pārdzīvojusi Pirmā Pasaules kara postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo pasaules uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas)[3] pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un 1930. gadu sākums bija tēlnieces figurālās kompozīcijās un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko monumentalitātes izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par bronzai raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare.

Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.[3] Piemiņas personālizstāde bijusi 1969. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." 1989. gadā un tēlnieces darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā 2009. gadā.[3]

Izmatotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
  2. 1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde - DELFI
  4. Mirusi tēlniece Marta Skulme. Londonas avīze, 19.01.1962. LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]