Marta Skulme

Marta Skulme
Marta Skulme
Pilnais vārds	Marta Liepiņa
Dzimis	1890. gada 13. maijā Mālpils pagasts, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1962. gada 3. janvārī Rīga
Tautība	latviete
Nozares	tēlniecība
Mākslas virziens	modernisms, konstruktīvisms, kubisms.

Marta Skulme (1890. gada 13. maijs — 1962. gada 3. janvāris) bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — tēlniece. Bijusi viena no tolaik nelielās latviešu tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi Rīgas mākslinieku grupas locekle. Viena no Skulmju dinastijas māksliniecēm.

Biogrāfija

Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē.

1912. gadā iestājusies Kazaņas mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz Petrogradu, kur mācījusies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā un profesora L. Šervuda (1871-1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886-1919) Maskavā, kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. 1918. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies Latvijā, kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. 1920. gadā apprecējusies ar gleznotāju Oto Skulmi. 1922. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi Berlīni un Drēzdeni, kur saskārusies ar konstruktīvismu, taču to, kā arī kubisma stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. 1924. gadā piedalījusies Brīvības pieminekļa konkursā, kurā kopā ar Kārli Zāli dalījusi 1. un 2. vietu.

Emigrantu Londonas avīze vēlāk apgalvoja, ka Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".

Mirusi 1962. gada 3. janvārī Rīgā, apglabāta Meža kapos 7. janvārī.

Mākslinieciskā darbība

Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, portretus, piedalījusies pieminekļu konkursos. Pārdzīvojusi Pirmā pasaules kara postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo pasaules uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas) pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un 1930. gadu sākums bija tēlnieces figurālās kompozīcijās un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko monumentalitātes izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par bronzai raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare.

Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā. Piemiņas personālizstāde bijusi 1969. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." 1989. gadā un tēlnieces darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā 2009. gadā.

Izmantotā literatūra

Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

Ārējās saites

• Izstāde 2009. gadā
• Ieskats biogrāfijā^{[novecojusi saite]}
• Izstāde Arhivēts 2016. gada 4. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Skulmju dzimtas māja Mežaparkā.^{[novecojusi saite]}
• Biogrāfija