Rīgas mākslinieku grupa

Rīgas mākslinieku grupa bija mākslinieku biedrība Latvijā, kas aktīvi darbojās Rīgā no 1920. līdz 1938. gadam.^[1] Tā bija viena no aktīvākajām Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas vietējā mākslas dzīvē iedibināja modernisma tradīcijas. Ar Rīgas mākslinieku grupas praksi tiek saistīts arī skaļākais uzskatu un paaudžu konflikts Latvijas mākslas vēsturē.

Grupa izveidojās no jauno mākslinieku pulciņa "Zaļā puķe" (1914-1915). Grupas dalībnieki pievērsās Rietumeiropas modernās mākslas virzienu studijām. Pulciņa mākslinieki ar nosaukumu "Ekspresionistu grupa" 1919. gadā piedalījās retrospektīvajā izstādē Latviešu māksla, bet tā kā šis nosaukums pilnībā neatbilda grupas dalībnieku daiļrades ievirzei, 1920. gadā "Ekspresionistu grupa" tiek pārdēvēta par "Rīgas mākslinieku grupu".^[2]

Sākotnējā darbības fāzē grupas mākslinieki akcentēja impresionisma un dabas atdarināšanas kritiku, piedāvājot mākslinieka personības pašizpausmi, reālajā praksē orientējoties uz mērenām fovisma, kubisma, jaunās lietišķības variācijām, vēlākajā darbības fāzē darbība ievirzījās gleznieciskāka reālisma gultnē.^[3]

Rīgas mākslinieku grupas sastāvā ilgāku vai īsāku laika periodu darbojās māslinieki ar dažādu rokrakstu, bet vienas paaudzes cilvēki, kuri bija orientēti uz novatoriskiem meklējumiem. Viņu vidū minami tādi pazīstami Latvijas mākslinieki kā Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Uga Skulme, Oto Skulme, Marta Skulme, Ģederts Eliass, Leo Svemps, Jānis Liepiņš, Emīls Melderis, Sigismunds Vidbergs, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Niklāvs Strunke, Erasts Šveics, Jānis Cielavs un citi.

Grupas dalībniekiem lielākoties nebija akadēmiskās mākslas izglītības, studijas viņi bija uzsākuši Rīgā, vēlāk tās turpinot dažādās Krievijas privātās studijās un izglītības iestādēs. Pateicoties tam, mākslinieki spēja absorbēt daudzveidīgo ietekmju sfēru, kurās ietilpa arī avangarda elementi. Šī grupa pakāpeniski iekaroja noturīgu reputāciju, neskatoties uz Kasparsionādes skandālu un apvainojumiem nemākulībā darbības sākumposmā, kuru pamatā bija vecāko un akadēmiski ievirzīto kolēģu bailes par konkurenci. Rīgas mākslinieku grupas izstādes izpelnījās ievērību un atzinību, lai gan 1930. gadu otrajā pusē arī saņēmusi kritiku par aizraušanos ar krāsu un faktūru- formas kvalitātēm, pārāk nosacītu un brīvu figūru tēlojumu un klusās dabas dominanti.^[3]

Attēlos redzamie mākslinieki

Rīgas mākslinieku grupa 1923.gadā - no kreisās: Sigismunds Vidbergs, Aleksandra Beļcova, Erasts Šveics, Uga Skulme, Marta Skulme, Jānis Liepiņš, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Jānis Cielavs, Romans Suta, Leo Svemps. Rīgas mākslinieku grupa jubilejas izstādē 1930.gadā- priekšplānā sēž Jānis Liepiņš, Oto Skulme, stāv Niklāvs Strunke. 2. rindā no kreisās: Uga Skulme, Erasts Šveics, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jānis Cielavs, Leo Svemps.

Ārējās saites

Atsauces

↑ Fonda kartīte^{[novecojusi saite]}
↑ «KULTŪRA LATVIJĀ 20. GS. 20. - 40. GADOS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. novembrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.
↑ ^3,0 ^3,1 «1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.

Mākslas portāls

[1] Fonda kartīte^{[novecojusi saite]}

[2] «KULTŪRA LATVIJĀ 20. GS. 20. - 40. GADOS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. novembrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.

[autogenerated1-3] 3,0 ^3,1 «1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.

[1]

[2]

[3]