Marī Fransuā Sadī Karno

Marī Fransuā Sadī Karno Marie François Sadi Carnot



Francijas prezidents

Amatā 1887. gada 3. decembris — 1894. gada 25. jūnijs
Priekštecis	Žils Grevī
Pēctecis	Žans Kazimirs-Perjē


Dzimšanas dati	1837. gada 11. augustā Limoža, Augšvjenna Francija
Miršanas dati	1894. gada 25. jūnijā (56 gadu vecumā) Liona, Ronas departaments Francija
Politiskā partija	Kreisie republikāņi (Gauche républicaine)
Profesija	inženieris

Marī Fransuā Sadī Karno (franču: Marie François Sadi Carnot; dzimis 1837. gada 11. augustā, miris 1894. gada 25. jūnijā) bija franču politiķis. Francijas prezidents no 1887. gada līdz nogalināšanai atentātā 1894. gadā.

Dzimis politiķa ģimenē. Nosaukts par godu savam tēvocim fiziķim Nikolā Leonāram Sadī Karno. Studējis inženieriju Politehniskajā skolā. Par Trešās republikas prezidentu kļuva pēc Žila Grevī demisijas Daniela Vilsona skandāla rezultātā. Būdams pārliecināts republikānis, veiksmīgi pārvarēja Žorža Bulanžē krīzi. Karno darbības laikā Parīzē notika 1889. gada Vispasaules izstāde un tika uzcelts Eifeļa tornis. Valsts reputāciju iedragāja 1892. gada Panamas skandāls, tomēr paša Karno prestižs saglabājās augsts. 1894. gadā pēc runas Lionā, Karno nodūra itāļu anarhists Sante Kazerio.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marī Fransuā Sadī Karno.

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Francijas prezidenti (uzskaitījums)

Otrā republika (1848–1852)	Žaks Šarls Dupons de l'Ers Fransuā Arago Luijs Eižens Kavinjaks Šarls Luijs Napoleons Bonaparts

Trešā republika (1870–1940)	Luijs Žils Trošū Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns

Višī Francija (Francijas valsts) (1940–1944)	Filips Petēns (Valsts vadītājs)

Brīvā Francija (1940–1944)	Šarls de Golls (Valsts vadītājs)

Pagaidu valdība (1944–1946)	Šarls de Golls•• Fēlikss Goins•• Žoržs Bido•• Vensāns Oriols•• Leons Blūms••

Ceturtā republika (1946–1958)	Vensāns Oriols Renē Kotī

Piektā republika (1958–pašlaik)	Šarls de Golls Alans Poērs Žoržs Pompidū Alans Poērs Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

slīprakstā — pagaidu prezidenti/valsts vadītāji; •• — Francijas Pagaidu valdības vadītājs

Andoras līdzprinči (uzskaitījums)

Ekskopiālais līdzprincis	Francijas līdzprincis

Pērs d'Urtks Žilems de Montkada Ramons Trebailla Arno de Ljorda Pērs Narbona Nikolo Kapoki Hugo Desbahs Žilems Arno de Pato Pērs de Luna Berenžērs d'Erils i de Pallars Galserands de Vilanova Frančesko de Tovija Arno Rožē de Palars Žaime de Kardona i de Gandija Roderiks de Borha i Eskriva Pērs de Kardona Žoans Despess Pedro Horda de Urīss Frančesko de Urīss Migels Despuigs Žoans Peress Garsija de Olivāns Pērs de Kastelets Žoans Domašs Lorišs Migels Heroni Morels Hugo Ambross de Montkada Andrē Kapella Bernats de Salba i de Salba Luišs Diess Auks de Armendariss Antoni Peress Po Durans Žoans Manuels de Espinosa Melsiors Palo i Boska Pērs de Koponss i de Teiksidors Žoans Desbahs Martorels Oležērs de Montserrats Rufets Džuliāss Kano Tebārs Simeo de Ginda i Apecegi Hordi Kuroda i Torreblanka Sebastiāns de Viktorija Emparāns i Lojola Frančesks Žozefs Katalāns de Okons Frančesks Fernandess de Ksativa i Kontrerass Žoakins de Santijāns i Valdivielso Huans de Garsija i Montenegro Džozefs de Boltass Frančesks Antoni de la Duenja i Kisneross Bernārs Franciss i Kabaljero Bonifācijs Lopess i Pulido Simo de Gvardiola i Hortoneda Džozefs Kaiksiāls i Estrade Salvadors Casanjass i Pagess Ramons Riu i Kabaness Toribio Martins Žoans Džozefs Laguarda i Fenollera Džozefs Puhargimžu Huans Benlohs i Vivo Žaume Viladrihs i Gaspa Husti Gvitarts i Vilardebo Rikards Fornesa Ramons Iglesiass i Navarri Ramons Malla Kalla Žoans Marti i Alaniss Žoans Enriks Vivess Sicīlija	Rožērs Bernards III Gastons I Gastons II Gastons III Metjū Izabella Žans de Fuā-Graili Gastons IV Francisks Fēbs Katrīna Henrijs II Žanna d'Albrē Anrī IV Luijs II Luijs XIII Luijs XIV Luijs XV Luijs XVI Napoleons I Luijs XVIII Napoleons I Napoleons II Luijs XVIII Šarls X Luijs Filips Napoleons III Luijs Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs-Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns Filips Petēns Šarls de Golls Fēlikss Guēns Žoržs Bido Šarls de Golls Žoržs Pompidū Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 1743147270637235700001 LCCN: n91065548 ISNI: 0000 0000 8357 3883 GND: 119221225 SUDOC: 033547343 BNF: cb12466621f (data) Léonore: C/0/6 SBN identifikators UTOV536342 nav derīgs.