Maskavas metropolitēns

Maskavas metropolitēns
Pamatinformācija
Valsts	Krievija
Pilsēta	Maskava, Maskavas apgabals
Atklāts	1935. gada 15. maijā
Pageigts	1935. gada februārī
Tehniskā informācija
Kopējais garums	360 km (+ 4,7 km viensliedes dzelzceļa līnija, 54 km Maskavas centrālā dzelzceļa līnija)
Līniju skaits	14 (+ viensliedes dzelzceļa līnija, Maskavas centrālā dzelzceļa līnija)
Staciju skaits	212
Pasažieri dienā	6,498 miljoni (2016)
Pasažieri gadā	2,378 miljardi (2016)
Papildinformācija
Mājas lapa	[1]

Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Maskavas metro ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.

Pirmo Maskavas metropolitēna līniju atvēra no stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) līdz stacijai "Kultūras parks" (Парк Культуры) 1935. gada 15. maijā. Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 360 km, kopējais staciju skaits — 212, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro — 14, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) .

Vēsture

PSRS laikā

1930. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Sliedes piegādāja no Kuzņeckas tēraudlietuvēm, marmors tika vests no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī pabeidza 11,6 kilometru garu sliežu ceļu posmu, kas savienoja stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) un "Kultūras parks" (Парк Культуры)), un 15. maijā atklāja pirmās 13 stacijas. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. Kad 1941. gada novembrī vācu karaspēks sasniedza Maskavas nomales, metro stacija "Majakovskaja" kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. "Kirova" metrostacijā (Кировская, tagad "Čistije Prudi" Чистые Пруды) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Metro kā patvertni izmantoja daudz cilvēku, Maskavas metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties, tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas "Riņķa" (Кольцевая) , "Fiļu" (Филёвская) , "Kalugas-Rīgas" (Калужско-Рижская) , "Taganskas-Krasnopresņas" (Таганско-Краснопресненская) , "Kaļiņinas" (Калининская) un "Serpuhovas-Timirjazeva" (Серпуховско-Тимирязевская) līnijas.

Maskavas metro pirmās līnijas celtniecības darbi.
"Ohotnij rjad" (1935)
"Ļeņina bibliotēka" (1935)
"Sarkanie vārti" (1935)
"Kominternes iela" (1935)
"Dzeržinska laukums" (1935)
"Sokoļņiki" (1935)
"Krasnoseļskaja" (1935)
"Majakovska" (1941)
"Kurska" (1949)
Staļina bareljefs Taganskas stacijā (1949)
"Kirova"

Krievijas Federācijas laikā

1990. gados radās dažādas idejas, tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, viensliedes dzelzceļa līniju , kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizēti. Viensliedes dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām. 2003. gadā tika atvērta pirmā līnija, kas pilnībā atrodas aiz MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām — "Butovas" (Бутовская) līnija.

2011. gadā tika pieņemts lēmums par Maskavas metro attīstības plāna realizāciju, kas paredzēja līdz 2020. gadam atklāt 70 jaunu staciju 160 km garumā. 2012. gadā arī "Kaļiņinas" līnija šķērsoja MKAD robežas. 2016. gadā tika atklāta 14 līnija — "Maskavas centrālā riņķa līnija" (Московское центральное кольцо (МЦК)) , kas ir dzelzceļa riņķa līnija ar pārsēšanās stacijām uz metro. 2018. gadā tika atvērtas pirmās metro stacijas "Lielā riņķa" (Большая кольцевая) līnijā, kas dod jaunas iespējas pārsēsties uz līnijām, tādējādi veidojot otro riņķa līniju.

Maskavas metropolitēna logo

Maskavas metropolitēns tika atvērts 1935. gadā un līdz ar atvēršanas datumu izveidots pirmais logo. Tā autori bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova. Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona pusaplī (pusaplis nozīmē tuneli). Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts sarkanā adatas caurumā.

Maskavas metropolitēna logo (1979—2014).
Maskavas metropolitēna logo (kopš 2014. gada).
Kopš 2014. gada adatas caurumā ievīts logotips ir daļa no Maskavas metropolitēna zīmola.

Apmaksa par braucienu

No 1935. līdz 2006. gadam tika izmantotas papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris. No 2006. līdz 2013. gadam izmantoja viedkartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases. No 2013. gada tiek izmantotas vienotās viedkartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta viedkarti, ieeja notiek caur turniketiem. Ir vairāki braukšanas tarifi.

Turniketi Maskavas metro.
Vienotā biļete Maskavas metro.
Kase stacijā "Majakovskaja".
Ekspress-kase jeb automātiskā kase.

Darba laiks

Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
Tieši vienos naktī apstājas eskalatori, kas paredzēti ieejai stacijās un pārsēšanos uz citām stacijām, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) darba laiku pagarina līdz 2:00-2:30.
Vidējais intervāls starp metro pienākšanu (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijās, kuras izmanto maz cilvēku, intervāli ir aptuveni 4—5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" (Выставочная) un "Meždunarodnaja" (Международная) metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.

Mobilie sakari un internets

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un uz platformām. Pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas dziļuma un operatora.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad" (Охотный ряд), "Teatraļnaja" (Театральная), "Ploščad Revolucii" (Площадь Револуции) izveidoja maksas bezvadu internetu. 2012. gadā uzstādīja Wi-Fi "Riņķa" (Кольцевая) līnijā.

Pasažieru skaits

Stacija "Begovaja" no vadītāja skatpunkta.

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Gads	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018
Miljoni pasažieru	3202,7	3200	3200,1	3200,6	3200,6	2603,2	2475,6	2528,7	2572,9	2392,2	2348,3	2388,8	2463,8	2490,7	2415,3	2384,5	?	?	?
Kilometru ar pasažieriem	587,9	590,1	598,4	616,4	631,4	641,6	649,5	657,5	699,2	686,8	689,9	702,7	702,7	?	?	?	?	?	?

Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.

Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².

Līnijas

Viensliedes dzelzceļa līnija no putna lidojuma.

Nosaukums	Atvērta kopš	Pēdējais papildinājums	Garums	Staciju skaits	Vidējais attālums starp stacijām	Braukšanas laiks līnijā	Vidējais staciju dziļums
Sokolničeskaja Сокольническая	1935	2016	32,5 km	22	1,55 km	51 min	-15,98 m
Zamoskvoreckaja Замоскворецкая	1938	2017	42,8 km	23	1,95 km	63,5 min	-16,77 m
Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская	1938	2012	45,1 km	22	2,15 km	67 min	-20,84 m
Filiovskaja Филёвская	1958	2006	14,9 km	13	1,24 km	24/18 min	-6,28 m
Kolcevaja Кольцевая	1950	1954	19,3 km	12	1,61 km	30 min	-40,96 m
Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская	1958	1990	37,6 km	24	1,63 km	57,5 min	-24,31 m
Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская	1966	2015	42,2 km	23	1,92 km	59,5 min	-15,48 m
Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская Kalininskij radius Калининский радиус	1979	2012	16,5 km	7	2,36 km	21,5 min	-35,63 m
Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская Solncevskij radius Солнцевский радиус	2014	2017	10,7 km	5	2,67 km	17 min	-28,72 m
Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская	1983	2016	41,2 km	25	1,72 km	59 min	-26,82 m
Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская	1995	2016	28,0 km	20	1,76 km	51 min	-36,15 m
Bolšaja Kolcevaja Большая Кольцевая	2018	2018	10,5 km	5	2,63 km	11 min	-24,4 m
Kahovskaja Каховская	1969	1995	3,3 km	3	1,65 km	5 min	-8 m
Butovskaja Бутовская	2003	2014	10,0 km	7	1,67 km	18 min	+1,2 m
Kopā (neieskaitot viensliedes dzelzceļa līniju un Maskavas centrāla riņķa līniju):			360,0 km	212	1,82 km	544 min	-22,02 m
Viensliedes dzelzceļa līnija Московский монорельс	2004	2004	4,7 km	6	0,94 km	20 min	+6 m
Maskavas centrālā riņķa līnija Московское центальное кольцо(МЦК)	2016	2016	54,0 km	31	1,74 km	82 min

Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja (Бутовская) un Kahovskaja (Каховская) , kā arī viensliedes dzelzceļa līniju (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līniju (Московское центральное кольцо(МЦК)) .

Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.

Vieglais metro

2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.

Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja (Бутовская) . Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estakāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.

Viensliedes dzelzceļa līnija

Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst viensliedes dzelzceļa līnija . Viensliedes dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) un Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.

Maskavas centrālā riņķa līnija

2012. gadā sākās Mazā Maskavas dzelzceļa riņķa līnijas rekonstrukcija, kas gan sākumā bija plānota kravu pārvadājumiem, taču tika uzbūvēti arī divi sliežu ceļi, lai veiktu pasažieru pārvadājumus līnijā. Šī 31 staciju garā līnija tika atklāta 2016. gadā un tā ir līnija.

Maskavas metropolitēna stacijas

Maskavas metro ir 212 stacijas. No tām 209 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 3 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli. style="text-align: center;" |

Maskavas metropolitēna staciju saraksts

Skats no mašīnista kabīnes uz Sokolņičeskaja līnijas stacijām.


Numurs	Stacijas nosaukums (iepriekšējais nosaukums)	Stacijas nosaukums krievu val.	Atvēršanas datums	Pārsēšanās	Dziļums	Stacijas tips
	Buļvar Rosskoskogo _{(Uļica Podbeļskogo(līdz 2014. gadam))}	Бульвар Рокоссовского (Улица Подбельского(до 2014 года))	01.08.1990		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Čerkizovskaja	Черкизовская	01.08.1990		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Preobraženskaja ploščad	Преображенская площадь	31.12.1965		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Sokoļņiki	Сокольники	15.05.1935		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnoseļskaja	Красносельская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Komsomoļskaja	Комсомольская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnije vorota _{(Ļermontovskaja(1962—1986))}	Красные ворота (Лермонтовская(с 1962 до 1986 года))	15.05.1935		−31 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Čistije prudi _{(Kirovskaja(līdz 1990 gadam)}	Чистые пруды (Кировская(до 1990 года))	15.05.1935		−35 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Lubjanka (_{Dzeržinskaja(līdz 1990 gadam))}	Лубянка (Дзержинская(до 1990 года))	15.05.1935		−32,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Ohotnij rjad _{(Imeni L. M. Kaganoviča(no 1955 līdz 1957 gadam))} _{(Prospekt Marksa(no 1961 līdz 1990 gadam))}	Охотный ряд (Имени Л. М. Кагановича (с 1955 до 1957 года)) (Проспект Маркса (с 1961 до 1990 года))	15.05.1935		−15 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Biblioteka imeni Lenina	Библиотека имени Ленина	15.05.1935		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kropotkinskaja _{(Dvorec Sovetov(līdz 1957 gadam))}	Кропоткинская (Дворец Советов(до 1957 года))	15.05.1935		−13 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Park kuļturi _{(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem)}	Парк культуры (Парк Культуры имени Горького (до 1960-х годам))	15.05.1935		−10,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Frunzenskaja	Фрунзенская	01.05.1957		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Sportivnaja	Спортивная	01.05.1957		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Vorobjovi gori _{(Leninskije gori(līdz 1999 gadam))}	Воробьёвы горы (Ленинские горы(до 1999 года))	12.01.1959		+ 10 m	Stacija atrodas uz tilta
	Universitet	Университет	12.01.1959		−26,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Prospekt Vernadskogo	Проспект Вернадского	30.12.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu viszemei
	Jugo-Zapadnaja	Юго-Западная	30.12.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Troparjevo	Тропарёво	08.12.2014		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Rumjancevo	Румянцево	18.01.2016		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Salarjevo	Саларьево	15.02.2016		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Hovrino	Ховрино	31.12.2017		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Rečnoj vokzal	Речной вокзал	31.12.1964		−6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Vodnij stadion	Водный стадион	31.12.1964		−6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Vojkovskaja	Войковская	31.12.1964		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Sokol	Сокол	11.09.1938		−9,6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Aeroport	Аэропорт	11.09.1938		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Dinamo	Динамо	11.09.1938		−39,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Belorusskaja	Белорусская	11.09.1938		−33,1 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Majakovskaja	Маяковская	11.09.1938		−33,1 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Tverskaja _{(Gorkovskaja(līdz 1990 gadam))}	Тверская (Горьковская(до 1990 года))	20.07.1979		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Teatraļnaja _{(Ploščad Sverdlova(līdz 1990 gadam))}	Театральная (Площадь Свердлова (до 1990 года))	11.09.1938		−33,9 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Novokuzņeckaja	Новокузнецкая	20.11.1943		−37,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Paveleckaja	Павелецкая	20.11.1943		−33,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Avtozavodskaja _{(Zavod imeni Lenina(līdz 1956 gadam))}	Автозаводская _{(Завод имени Ленина(до 1956 года))}	01.01.1943		−11 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Tehnopark	Технопарк	28.12.2015		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa.
	Kolomenskaja	Коломенская	11.08.1969		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kaširskaja	Каширская	11.08.1969		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kantemirovskaja	Кантемировская	30.08.1984		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Caricino _{(Lenino(līdz 1990 gadam))}	Царицыно (_{Ленино(до 1990 года))}	30.08.1984		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Orehovo	Орехово	30.08.1984		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Domodedovskaja	Домодедовская	07.09.1985		−9,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnogvardejskaja	Красногвардейская	07.09.1985		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Alma-Atinskaja	Алма-Атинская	24.12.2012		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Pjatnickoe šosse	Пятницкое шоссе	28.12.2012		−11 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Mitino	Митино	26.12.2009		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Volokolamskaja	Волоколамская	26.12.2009		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Mjakinino	Мякинино	26.12.2009		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa
3	Strogino	Строгино	07.01.2008		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Krilatskoe	Крылатское	31.12.1989		−9,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Molodežnaja	Молодёжная	05.07.1965		−6,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Kuncevskaja	Кунцевская	07.01.2008	4	0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
3	Slavjanskij buļvar	Славянский бульвар	07.09.2008		−8,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Park Pobedi	Парк Победы	06.05.2003	8	−73,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Kijevskaja	Киевская	05.04.1953	4; 5	−38 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Smoļenskaja	Смоленская	05.04.1953		−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Arbatskaja	Арбатская	05.04.1953	1; 4; 9	−41 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Ploščad Revolucii	Площадь Револуции	13.03.1938	1; 2	−33,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Kurskaja	Курская	13.03.1938	5; 10	−30,7 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Baumanskaja	Бауманская	18.01.1944		−32,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Elektrozavodskaja	Електрозаводская	15.05.1944		−31,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Semjonovskaja _{(Stalinskaja(līdz 1961 gadam))}	Семёновская _{(Сталинская(до 1961 года))}	18.01.1944		−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Partizanskaja _{(Izmailovskij park kuļturi i otdiha imeni Stalina(līdz 1947 gadam))} _{(Izmailovskaja(līdz 1963 gadam)} _{(Izmailovskij park(līdz 2005 gadam))}	Партизанская _{(Измайловский парк культуры и отдыха имени Сталина(до 1947 года))} _{(Измайловская(до 1963 года))} _{(Измайловский парк(до 2005 года))}	18.01.1944		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Izmailovskaja _{(Izmailovskij park(līdz 1963 gadam))}	Измайловская _{(Измайловский парк(до 1963 года))}	21.10.1961		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
3	Pervomajskaja	Первомайская	21.10.1961		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Ščelkovskaja	Щёлковская	22.07.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Kuncevskaja	Кунцевская	31.08.1965	3	0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Pionerskaja	Пионерская	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Filjovskij park	Филёвский парк	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Bagratinovskaja	Багратионовская	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Fili	Фили	07.11.1959		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Kutuzovskaja	Кутузовская	07.11.1959		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Studenčeskaja	Студенческая	07.11.1958		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Meždunarodnaja	Международная	30.08.2006		−25 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
4	Vistavočnaja _{(Delovoj centr(līdz 2008 gadam))}	Выставочная (Деловой центр(до 2008 года))	10.09.2005	8	−25 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
4	Kijevskaja	Киевская	20.03.1937	3; 5	−8,7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Smolenskaja	Смоленская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Arbatskaja	Арбатская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Aleksandrovskij sad _{(Ulica Kominterna(līdz 1946 gadam))} _{(Kalininskaja(līdz 1990 gadam))}	Александровский сад (Улица Коминтерна(до 1946 года)) (Калининская(до 1990 года))	15.05.1935	1; 3; 9	−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
5	Park kuļturi _{(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem))}	Парк культуры (Парк Культуры имени Горького(до 1960-х годов))	01.01.1950	1	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Oktjabrskaja _{(Kalužskaja(līdz 1961 gadam))}	Октябрьская (Калужская(до 1961 года))	01.01.1950	6	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Dobrininskaja _{(Serpuhovskaja(līdz 1961 gadam))}	Добрынинская (Серпуховская(до 1961 года))	01.01.1950	9	−35,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Paveleckaja	Павелецкая	01.01.1950	2	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Taganskaja	Таганская	01.01.1950	7; 8	−53 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Kurskaja	Курская	01.01.1950	3; 10	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Komsomoļskaja	Комсомольская	30.01.1952	1	−37 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Prospekt Mira _{(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))}	Проспект Мира (Ботанический сад(до 1966 года))	30.01.1952	6	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Novoslobodskaja	Новослободская	30.01.1952	9	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Belorusskaja	Белорусская	30.01.1952	2	−42,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Krasnopresnenskaja	Краснопресненская	14.03.1954	7	−35,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Kijevskaja	Киевская	14.03.1954	3; 4	−48 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Medvedkovo	Медведково	30.09.1978		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Babuškinskaja	Бабушкинская	30.09.1978		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Sviblovo	Свиблово	30.09.1978		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Botaničeskij sad	Ботанический сад	30.09.1978		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	VDNH _{(VSHV(līdz 1959 gadam))}	ВДНХ (ВСХВ(до 1959 года))	01.05.1958		−53,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Aleksejevskaja _{(Mir(līdz 1966 gadam))} _{(Ščerbakovskaja(līdz 1990 gadam))}	Алексеевская (Мир(до 1966 года)) (Щербаковская(до 1990 года))	01.05.1958		−51 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Rižskaja	Рижская	01.05.1958		−46 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Prospekt Mira _{(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))}	Проспект Мира (Ботанический сад(до 1966 года))	01.05.1958	5	−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Suharevskaja _{(Kolhoznaja(līdz 1990 gadam))}	Сухаревская (Колхозная(до 1990 года))	05.01.1972		−43 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Turgenevskaja	Тургеневская	05.01.1972	1; 10	−49 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Kitaj-gorod _{(Ploščad Nogina(līdz 1990 gadam))}	Китай-город (Площадь Ногина(до 1990 года))	03.01.1971	7	−29 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Tretjakovskaja _{(Novokuzneckaja(līdz 1983 gadam))}	Третьяковская (Новокузнецкая(до 1983 года))	03.01.1971	2; 8	−46 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Oktjabrskaja	Октябрьская	13.10.1962	5	−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Šabolovskaja	Шаболовская	06.11.1980		−46,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Leninskij prospekt	Ленинский проспект	13.10.1962		−16 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Akademičeskaja	Академическая	13.10.1962		−8,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Profsojuznaja	Профсоюзная	13.10.1962		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Novije čerjomuški	Новые Черёмушки	13.10.1962		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Kalužskaja	Калужская	12.08.1974		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Beljaevo	Беляево	12.08.1974		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Koņkovo	Коньково	06.11.1987		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Teplij stan	Тёплый Стан	06.11.1987		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Jasenevo	Ясенево	17.01.1990		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Novojasenevskaja _{(Bitcevskij park(līdz 2008 gadam))}	Новоясеневская (Битцевский парк(до 2008 года))	17.01.1990	12	−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
7	Planernaja	Планерная
7	Shodneskaja	Сходненская
7	Tušinskaja	Тушинская
7	Spartak	Спартак
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7

Ārējās saites

Maskavas metro oficiālā mājaslapa Arhivēts 2020. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski), (krieviski)