Maskavas metropolitēns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Maskavas metro)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maskavas metropolitēns
Moscow Metro.svg
Moscow metro map ru sb.svg
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Pilsēta Maskava
Atklāts 1935. gada 15. maijā
Pageigts 1935. gada februārī
Tehniskā informācija
Kopējais garums 327,5 km
Līniju skaits 12
Pasažieri dienā 6,824 miljoni (2013)
Pasažieri gadā 2,491 miljardi (2013)
Papildinformācija
Mājas lapa [1]
Maskavas metro pirmās līnijas celtniecības darbi.

Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu. Maskavas metro sistēma ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.

Pirmā Maskavas metropolitēna līnija atvērās no stacijas "Sokoļņiki" līdz stacijai "Park Kuļturi" 1935. gada 15. maijā.

Visā pasaulē Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 327,5 km, kopējais staciju skaits — 196, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro-12, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija. Līdz 2020. gadam plānots atvērt vēl 78 stacijas ar tuneļu kopgarumu vairāk nekā 160 kilometru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecerētie projekti (1902—1931)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1902. gadā pirmoreiz radās ideja par pazemes dzelzceļu, kāds vietējais laikraksts to noraidīja, jo tā nekaunīgi aizskar visu, kas Maskavas pilsētā krievu tautai ir dārgs. Tomēr 30. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Diviem jauniem komunistiem — Ņikitam Hruščovam un Lazaram Kaganovičam tika uzticēts vadīt tāda metro celtniecību, kas uzskatāmi demonstrētu sociālisma, strādnieku un zemnieku sasniegumus.

Celtniecības darbi (1931—1935)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, Staļina pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Komjaunieši brīvprātīgi strādāja savā brīvajā laikā, un viņu lielais ieguldījums tika godināts, nosaucot staciju to vārdā Komsomoļskaja. Arī būvmateriāli pienāca no dažādām valsts daļām: sliedes no Kuzņecas tēraudlietuvēm, marmors no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī tika pabeigts pirmais 11,6 kilometru garais sliežu ceļu posms, kas savienoja Sokoļņikus ar Kultūras parku (Park Kuļturi), un 15. maijā tika atklātas pirmās 13 stacijas. Daudzi, kas piedalījās celtniecībā, vēlāk saņēma apbalvojumus, arī tolaik ļoti kāroto Ļeņina ordeni. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Metro un karš (1941—1945)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. 1941. gada novembrī vācu karaspēks bija sasniedzis Maskavas nomales un Padomju Savienība cīnījās par izdzīvošanu. Majakovskaja, kas bija pabeigta tikai pirms trim gadiem, kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. Pirms Sarkanās armijas došanās uz fronti šīs stacijas plašajā centrālajā zālē Staļins uzrunāja ģenerāļus un partijas aktīvistus.

Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu.

Metrostacijā Kirovskaja (tagad Čistije Prudi) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Tieši šeit Staļins un viņa padomnieki plānoja pirmos[nepieciešama atsauce] uzbrukumus nacistiem. Tādējādi metro sistēma kļuva par svarīgu simbolu pretestībai pret nacistu iebrukumu. Patiesībā tai tika piešķirta tik liela propagandas loma, ka mozaīku meti stacijai Novokuzņeckaja pēc to radītāja Viktora Frolova nāves blokādes (1941—1944) laikā Sanktpēterburgā no turienes tika evakuēti.

Metro kā patvertni rada arī daudz cilvēku, ko pierāda arī fakts, ka metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gadi (1945—1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties un tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas Koļcevaja, Fiļevskaja, Kalužsko-Rižskaja, Tagansko-Krasnopresņenskaja, Kaļiņinsko-Solncevskaja un Serpuhovsko-Timirjazevskaja līnijas.

Mūsdienas (1990—2005)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gados radās dažādas idejas, un tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, monosliežu jeb viensliežu dzelzceļa līniju, kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizētas, tomēr monosliežu jeb viensliežu dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā tika atvērts Maskavas metropolitēns un līdz ar atvēršanas datumu tika izveidots pirmais logo. Tā izveidotāji bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova.

Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona ievīstīts pusaplī, pusaplis nozīmē tuneli.

Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts ievīstīts sarkanā adatas caurumā.

Maskavas metropolitēna izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas metropolitēna logo (1979-2014)
Maskavas metropolitēna logo (2014-....)

Maskavas metro aizliegts:

  • Iziet turiketu līniju nesamaksājot.
  • Smēķēt.
  • Lietot alkoholiskos dzērienu un atrasties metro alkohola reibumā.
  • Apzīmēt metro un izvietot sludinājumus.
  • Pārvadāt metro lielu bagāžu, velosipēdus (izņemot izārdītus), ieročus un asus priekšmetus, viegli uzliesmojošus un sprāgstošus priekšmetus.
  • Pārvietoties pa metrostaciju ar skrituļslidām, skrejriteņiem un citiem transporta līdzekļiem, izņemot invalīdu ratiņus.
  • Doties aiz norobežojošās līnijas pie platformas beigām līdz metro ierašanās.
  • Atspiesties pret durvīm un traucēt pasažieriem ieiet un iziet no metro, censties ieiet vai iziet no metro pēc durvju aizvēršanās, traucējot mašīnistam aizvērt durvis.
  • Braukt metro, kad vagons vairs neveic pasažieru pārvadāšanu.
  • Atvērt vagona durvis brauciena laikā.
  • Braukt vagona kabīnē.
  • Doties uz sliežu ceļiem, lai dabūtu nokritušu priekšmetu un iekļūt tunelī.
  • Filmēt un fotografēt izmantojot stacionāro inventāru bez Maskavas metropolitēna vadības atļaujas (izņemot parastos fotoaparātus).

Eskalatora izmantošanas noteikumi:

  • Atrodoties eskalatorā, stāvēt labajā pusē ar seju pret kustības virzienu. Apsteigt citu cilvēku pa kreiso pusi turoties aiz roktura.
  • Eskalatorā aizliegts: skriet, sēdēt uz kāpnēm, kāpt uz norobežojošo līniju kāpnēs, likt mantas uz rokturiem.
  • Bērnus turēt aiz rokas vai rokās.
    Logotips ievīts adatas caurumā ir daļa no Maskavas metropolitēna brenda (2014-....)

Apmaksa par braucienu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmaksa par braucienu ar papīra biļetēm (1935-2006)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1935. līdz 2006. gadam bija papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris.

Apmaksa par braucienu ar smart-kartēm (2007-2013)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2006. līdz 2013. gadam bija viedās kartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases.

Vienotā biļete Maskavas metro.

Apmaksa par braucienu ar vienotām smart-kartēm (2013-....)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2013. gada ir vienotās smart-kartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.

Mūsdienu kase stacijā "Majakovskaja"

Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta smart-karti, ieeja notiek starp turniketiem. Braukšanai ir vairāki tarifi.

Biļete "90 minūtes" Maskavas metro.
Ekspress-kase jeb automātiskā kase.
Turniketi Maskavas metro.

Tarifi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Braukšanas biļetes veids Maksa rubļos Biļetes derīguma termiņš
Vienotā biļete, priekš braukšanas metro, viensliežu dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā ar ierobežotu braucienu skaitu.
1 brauciens 50 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
2 braucieni 100 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
5 braucieni 180 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
11 braucieni 360 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
20 braucieni 580 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
40 braucieni 1160 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
60 braucieni 1400 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
1 diennakts 210 1 diennakts kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
3 diennaktis 400 3 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
7 diennaktis 800 7 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
Biļetes "90 minūtes" priekš brauciena metro, viensliežu dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā ar ierobežotu braucie nu skaitu.
1 brauciens 60 Pirkšanas diena.
2 braucieni 120 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
5 braucieni 250 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
11 braucieni 600 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
20 braucieni 900 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
40 braucieni 1800 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
60 braucieni 2100 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
Elektroniskie braukšanas apmaksas līdzekļi (kartes "Trijnieks", "Piecinieks", Transporta pieteikums "Ekspress karte" bankas kartēm).
Biļetes cena tiek noņemta no kartes. No 20.09.2013 iespējama naudas noņemšana par jebkuru tarifu. 30 (1 brauciens metro un viensliedes dzelzceļā), 29 (1 brauciens tramvajā, trolejbusā un autobusā), 46 (1 brauciens "90 minūtes") Neierobežots, minimums 5 gadus kopš lietošanas sākuma.
Vienotās bezlimita biļetes metro, viensliedes dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā, kas realizējams vienīgi ar pierakstu elektroniski (kartes "Trijnieks", "Piecinieks").
30 dienas 2000 30 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Kad papildināt biļeti jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
90 dienas 5000 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Papildināt derīgu biļeti drīkst ne ātrāk par 30 dienām līdz tās derīguma beigām, jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
365 dienas 18200 365 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Papildināt derīgu biļeti drīkst ne ātrāk par 30 dienām līdz tās derīguma beigām, jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
Citi biļešu veidi.
Vienotā biļete ar ierobežotu braucienu skaitu metro un MMTS ne vairāk par 70 braucieniem un bez ierobežota skaita NOT "Mosgortrans". 2550 Kalendārais mēnesis.
Bezlimita biļete priekš brauciena skolēniem un studentiem ar samazinātu tarifu. 350 Kalendārais mēnesis.
Biļete priekš bagāžas pārvadāšanas metru un NOT "Maskava". 60 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.

Darba laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
  • Tieši vienos naktī apstājas eskalatori priekš ieeja un pārsēšanos uz citām stacijā, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. 1:03 no galastacijām dodas pēdējie metro vagoni (no stacijas "Pjatņickoje Šosse"-1:04 , no stacijas "Aļeksandrovskij Sad" uz stacijas "Meždunarodnaja" pusi-1:08). Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
  • Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) bieži tiek lemts lēmums par staciju darba laika pagarināšanu līdz 2:00-2:30.
  • Vidējais intervāls starp metro vagoniem (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālākais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijas kuras izmanto maz cilvēku intervāli ir aptuveni 4-5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" un "Meždunarodnaja" metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
  • Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.

Mobilie sakari un internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un platformās. Lai gan pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas atrašanās vietas zem zemes (dziļums) un operatora. Visā Koļcevaja līnijā ir izveidots lielisks telefonkomunikāciju pārklājums.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad", "Teatraļnaja", "Ploščad Revolucii") pateicoties kompānijai "Komstar-OTS" tika izveidots maksas bezvadu internets (Wi-Fi). 2012. gadā kompānija "Boļšaja Troika" uzstādīja Wi-Fi Koļcevaja līnijā, Serpuhovsko-Timirjazevskajas līnijā no stacijas "Mendeļejevskaja" līdz stacijai "Borovickaja" un divos metro vagonos Sokoļničeskajas līnijā, bet pēdējā brīdī atteicās no projekta un neuzstādīja.

Tomēr Wi-Fi tika uzstādīts. To uzņēmās izdarīt "MaksimaTelekom". Wi-Fi uzstādīja pilnīgi visās līnijās.

Pasažieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Gads 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Miljoni pasažieru 3202,7 3200 3200,1 3200,6 3200,6 2603,2 2475,6 2528,7 2572,9 2392,2 2348,3 2388,8 2463,8 2490,7
Kilometru ar pasažieriem 587,9 590,1 598,4 616,4 631,4 641,6 649,5 657,5 699,2 686,8 689,9 702,7 702,7 ?

Pasažieru skaits Maskavas metro ir atkarīgs no laika. Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.

Stacija "Vihino" ir viena no visvairāk izmantotākajām stacijām Maskavas metro.

Pēc 2008. gada datiem vislielākais pasažieru skaits bija novērots šajos posmos:

  • "Krasnogvardejskaja"-"Paveļeckaja" Zamoskvoreckajas līnijā
  • "Vihino"-"Taganskaja" Tagansko-Krasnopresņenskajas līnijā
  • "Plaņernaja"-"Uļica 1905 goda" Tagansko-Krasnopresņenskajas līnijā
  • "Altufjevo"-"Mendeļejevskaja" Serpuhovsko-Timirjazevskajas līnijā
  • "Novojaseņevskaja"-"Oktjabrskaja" Kalužsko-Rižskajas līnijā

No Otrā pasaules kara līdz 2009. gadam pasažieru skaits Maskavas metro ir tikai audzis. Pēc bijušā Maskavas metro direktora domā tas bija saistīts ar pasaules finanšu krīzi.

Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².

Līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas metropolitēna perspektīvas(1935-2011)
Stacija "Begovaja" no vadītāja skatpunkta.
Nosaukums Numurs;
krāsa
Atvērta kopš Pēdējais papildinājums Garums Staciju skaits
Sokolničeskaja Сокольническая 1 1935 2014 28,2 km 20
Zamoskvoreckaja Замоскворецкая 2 1938 2012 39,9 km 21
Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская 3 1938 2012 45,1 km 22
Filiovskaja Филёвская 4 1958 2006 14,9 km 13
Kolcevaja Кольцевая 5 1950 1954 19,3 km 12
Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская 6 1958 1990 37,6 km 24
Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская 7 1966 2014 40,5 km 22
Kalininskaja Калининская 8 1979 1986 13,1 km 7
Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская 9 1983 2002 41,2 km 25
Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская 10 1995 2011 28,0 km 17
Kahovskaja Каховская 11 1969 1995 3,3 km 3
Butovskaja Бутовская 12 2003 2014 10,0 km 7
Kopā: 327,5 km 196

Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja un Kahovskaja.

Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.

Monosliežu dzelzceļš.
Monosliežu dzelzceļa līnija no putna lidojuma.

Vieglais metro[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglā metro estekāde.

Vieglais metro ir pasaulē plaši pazīstams transporta veids, taču Maskavā diemžēl šobrīd ir tikai viena līnija.

2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.

Ieeja vienā no Butovskaja līnijas stacijām.
Platforma Butovskaja līnijas stacijā

Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja. Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estekāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.

Monosliežu dzelzceļa līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monosliežu dzelzceļš ir pasaulē arī plaši pazīstams, taču Maskavā diemžēl ir tikai viena līnija, un arī par to notiek daudz strīdu: "Vai ir nepieciešams šāds transporta veids?"

Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst monosliežu dzelzceļa līnija(M1). Monosliežu dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas un Kalužsko-Rižskajas līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.

Maskavas metropolitēna stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas metro ir 196 stacijas. No tām 194 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 2 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli.

Maskavas metropolitēna staciju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Numurs; krāsa Stacijas nosaukums

(iepriekšējais nosaukums)

Stacijas nosaukums krievu val. Atvēršanas datums Pārsēšanās Dziļums Stacijas tips Stacijas izskats
1 Buļvar Rosskoskogo

(Uļica Podbeļskogo(līdz 2014. gadam))

Бульвар Рокоссовского

(Улица Подбельского(до 2014 года))

01.08.1990 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei Ulitsa Podbelskogo (Улица Подбельского) (5254016179).jpg
1 Čerkizovskaja Черкизовская 01.08.1990 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei MS Cherkizovskaya.JPG
1 Preobraženskaja ploščad Преображенская площадь 31.12.1965 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei Preobragenskaya ploschad2.jpg
1 Sokoļņiki Сокольники 15.05.1935 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei Sokolniki-mm.jpg
1 Krasnoseļskaja Красносельская 15.05.1935 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei Krasnoselskaya mosmetro.JPG
1 Komsomoļskaja Комсомольская 15.05.1935 5 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei Komsomol'skaya sokol'nicheskaya line.jpg
1 Krasnije vorota

(Ļermontovskaja(1962-1986))

Красные ворота

(Лермонтовская(с 1962 до 1986 года))

15.05.1935 −31 m Stacija atrodas dziļi pazemē Krasniye Vorota.jpg
1 Čistije prudi

(Kirovskaja(līdz 1990 gadam)

Чистые пруды

(Кировская(до 1990 года))

15.05.1935 6; 10 −35 m Stacija atrodas dziļi pazemē Chistyeprudy-mm.jpg
1 Lubjanka

(Dzeržinskaja(līdz 1990 gadam))

Лубянка

(Дзержинская(до 1990 года))

15.05.1935 7 −32,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē Lubyanka-mm.jpg
1 Ohotnij rjad

(Imeni L. M. Kaganoviča(no 1955 līdz 1957 gadam))

(Prospekt Marksa(no 1961 līdz 1990 gadam))

Охотный ряд

(Имени Л. М. Кагановича
(с 1955 до 1957 года))
(Проспект Маркса (с 1961 до 1990 года))

15.05.1935 2; 3 −15 m Stacija atrodas dziļi pazemē Okhotny-mm.jpg
1 Biblioteka imeni Lenina Библиотека имени Ленина 15.05.1935 3; 4; 9 −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei Bib-Lenina-mm.jpg
1 Kropotkinskaja

(Dvorec Sovetov(līdz 1957 gadam))

Кропоткинская

(Дворец Советов(до 1957 года))

15.05.1935 −13 m Stacija atrodas tuvu virszemei Kropotkinskaya station.jpg
1 Park kuļturi

(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960-ajiem gadiem)

Парк культуры

(Парк Культуры имени Горького
(до 1960-х годам))

15.05.1935 5 −10,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei Park kul'turi stantion.JPG
1 Frunzenskaja Фрунзенская 01.05.1957 −42 m Stacija atrodas dziļi pazemē Frunzenskaya-mm.jpg
1 Sportivnaja Спортивная 01.05.1957 −42 m Stacija atrodas dziļi pazemē Sportivnaya subway Moscow 3.jpg
1 Vorobjovi gori

(Leninskije gori(līdz 1999 gadam))

Воробьёвы горы

(Ленинские горы(до 1999 года))

12.01.1959 +10 m |Stacija atrodas uz tilta, virszemē |[[File:Vorobievy gory3.jpg|frameless|107x107px]] |- |style="background: #ED1C24;"|'''1''' |Universitet |Университет |12.01.1959 | |−26,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Universitet station Moscow 3.jpg|frameless|109x109px]] |- |style="background: #ED1C24;"|'''1''' |Prospekt Vernadskogo |Проспект Вернадского |30.12.1963 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu viszemei |[[File:Prospekt vernadskogo3.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #ED1C24;"|'''1''' |Jugo-Zapadnaja |Юго-Западная |30.12.1963 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Ugo-zapadnaya3.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #ED1C24;"|'''1''' |Troparjevo |Тропарёво |08.12.2014 | |−12 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Troparyovo MosMetro station 02-2015 platform.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Rečnoj vokzal |Речной вокзал |31.12.1964 | |−6 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Rechnoy-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Vodnij stadion |Водный стадион |31.12.1964 | |−6 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Vodnystadion-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Vojkovskaja |Войковская |31.12.1964 | |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Voikovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Sokol |Сокол |11.09.1938 | |−9,6 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Sokol-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Aeroport |Аэропорт |11.09.1938 | |−10 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Aeroport metro station Moscow 2.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Dinamo |Динамо |11.09.1938 | |−39,6 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Dinamo metro station in Moscow.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Belorusskaja |Белорусская |11.09.1938 |'''5''' |−33,1 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:BelorusskayaZL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Majakovskaja |Маяковская |11.09.1938 | |−33,1 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Mayakovskaya after renewing 2010.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Tverskaja <sub>(Gorkovskaja(līdz 1990 gadam))</sub> |Тверская (<small>Горьковская(до 1990 года))</small> |20.07.1979 |'''7; 9''' |−42 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Tverskaya 03.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Teatraļnaja <sub>(Ploščad Sverdlova(līdz 1990 gadam))</sub> |Театральная (<small>Площадь Свердлова (до 1990 года))</small> |11.09.1938 |'''1; 3''' |−33,9 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Teatralnaya July 2011 (01).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Novokuzņeckaja |Новокузнецкая |20.11.1943 |'''6; 8''' |−37,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Novokuz-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Paveleckaja |Павелецкая |20.11.1943 |'''5''' |−33,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:PaveletskayaZL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Avtozavodskaja <sub>(Zavod imeni Lenina(līdz 1956 gadam))</sub> |Автозаводская <sub>(Завод имени Ленина(до 1956 года))</sub> |01.01.1943 | |−11 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:AvtozavodskayaMoscow.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Kolomenskaja |Коломенская |11.08.1969 | |−9 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Kolomenskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Kaširskaja |Каширская |11.08.1969 |'''11''' |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Kashirskaya station, both halls, 2015.png|frameless|167x167px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Kantemirovskaja |Кантемировская |30.08.1984 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Kantemirovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Caricino <sub>(Lenino(līdz 1990 gadam))</sub> |Царицыно (<sub>Ленино(до 1990 года))</sub> |30.08.1984 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Tcaricino.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Orehovo |Орехово |30.08.1984 | |−9 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Orekhovo-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Domodedovskaja |Домодедовская |07.09.1985 | |−9,5 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Domodedovskaya 1.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Krasnogvardejskaja |Красногвардейская |07.09.1985 | |−9 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Krasnogvardeyskaya (Красногвардейская) (5479713678).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029B52;"| '''2''' |Alma-Atinskaja |Алма-Атинская |24.12.2012 | |−10 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Alma-Atinskaja 20121224 fuse.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Pjatnickoe šosse |Пятницкое шоссе |28.12.2012 | |−11 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Mosmetro Pyatnitskoe Chaussee 121229.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Mitino |Митино |26.12.2009 | |−14 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Mitino station (Moscow Metro).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Volokolamskaja |Волоколамская |26.12.2009 | |−14 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Volokolamskaya station (Moscow Metro).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Mjakinino |Мякинино |26.12.2009 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa |[[File:Myakinino.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Strogino |Строгино |07.01.2008 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Strogino station (Moscow Metro).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Krilatskoe |Крылатское |31.12.1989 | |−9,5 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Krylatskoe-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Molodežnaja |Молодёжная |05.07.1965 | |−6,5 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Molodezhnaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Kuncevskaja |Кунцевская |07.01.2008 |'''4''' |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Kuntsevskaya subway station 1.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Slavjanskij buļvar |Славянский бульвар |07.09.2008 | |−8,5 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Slavyanskiy bulvar station.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Park Pobedi |Парк Победы |06.05.2003 |'''8''' |−73,6 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Park Pobedy (Парк Победы) (5087255362).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Kijevskaja |Киевская |05.04.1953 |'''4; 5''' |−38 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Kievskaya APL.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Smoļenskaja |Смоленская |05.04.1953 | |−50 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Smolenskaya2.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Arbatskaja |Арбатская |05.04.1953 |'''1; 4; 9''' |−41 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Moscow Metro Arbatskaja.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Ploščad Revolucii |Площадь Револуции |13.03.1938 |'''1; 2''' |−33,6 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Ploshchad revolyutsii Metro 2010.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Kurskaja |Курская |13.03.1938 |'''5; 10''' |−30,7 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:KurskayaAPL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Baumanskaja |Бауманская |18.01.1944 | |−32,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Moscow, Baumanskaya APL 02.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Elektrozavodskaja |Електрозаводская |15.05.1944 | |−31,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Elektrozavodskaya st.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Semjonovskaja <sub>(Stalinskaja(līdz 1961 gadam))</sub> |Семёновская <sub>(Сталинская(до 1961 года))</sub> |18.01.1944 | |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Semenovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Partizanskaja <sub>(Izmailovskij park kuļturi i otdiha imeni Stalina(līdz 1947 gadam))</sub> <sub>(Izmailovskaja(līdz 1963 gadam)</sub> <sub>(Izmailovskij park(līdz 2005 gadam))</sub> |Партизанская <sub>(Измайловский парк культуры и отдыха имени Сталина(до 1947 года))</sub> <sub>(Измайловская(до 1963 года))</sub> <sub>(Измайловский парк(до 2005 года))</sub> |18.01.1944 | |−9 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Partizanskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Izmailovskaja <sub>(Izmailovskij park(līdz 1963 gadam))</sub> |Измайловская <sub>(Измайловский парк(до 1963 года))</sub> |21.10.1961 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Izmailovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Pervomajskaja |Первомайская |21.10.1961 | |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Pervomaiskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #0357A4;"|'''3''' |Ščelkovskaja |Щёлковская |22.07.1963 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Shchelkovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Kuncevskaja |Кунцевская |31.08.1965 |'''3''' |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Kuntsevskaya (Кунцевская) (5025409657).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Pionerskaja |Пионерская |13.01.1965 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Pionerskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Filjovskij park |Филёвский парк |13.01.1965 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Filpark-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Bagratinovskaja |Багратионовская |13.01.1965 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Bagrat 05.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Fili |Фили |07.11.1959 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Fili-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Kutuzovskaja |Кутузовская |07.11.1959 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Kutuzovskaya subway 1.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Studenčeskaja |Студенческая |07.11.1958 | |0 m |Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa |[[File:Studencheskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Meždunarodnaja |Международная |30.08.2006 | |−25 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Mezhduarodnaya st.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Vistavočnaja <sub>(Delovoj centr(līdz 2008 gadam))</sub> |Выставочная (<small>Деловой центр(до 2008 года))</small> |10.09.2005 |'''8''' |−25 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Vystavochnaya station.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Kijevskaja |Киевская |20.03.1937 |'''3; 5''' |−8,7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Kievskaya STFL.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Smolenskaja |Смоленская |15.05.1935 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:SmolenskayaFL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Arbatskaja |Арбатская |15.05.1935 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Станция метро «Аобатская» Филевской линии, Москва. Вестибюль станции.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #029EE0;"| '''4''' |Aleksandrovskij sad <sub>(Ulica Kominterna(līdz 1946 gadam))</sub> <sub>(Kalininskaja(līdz 1990 gadam))</sub> |Александровский сад (<small>Улица Коминтерна(до 1946 года))<br>(Калининская(до 1990 года))</small> |15.05.1935 |'''1; 3; 9''' |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Alsad-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Park kuļturi <sub>(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960-ajiem gadiem))</sub> |Парк культуры (<small>Парк Культуры имени Горького(до 1960-х годов))</small> |01.01.1950 |'''1''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Park kul'tury kol'tsevaya.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Oktjabrskaja <sub>(Kalužskaja(līdz 1961 gadam))</sub> |Октябрьская (<small>Калужская(до 1961 года))</small> |01.01.1950 |'''6''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Oktyabrskaya KL 2010.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Dobrininskaja <sub>(Serpuhovskaja(līdz 1961 gadam))</sub> |Добрынинская (<small>Серпуховская(до 1961 года))</small> |01.01.1950 |'''9''' |−35,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Dobryninskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Paveleckaja |Павелецкая |01.01.1950 |'''2''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:PaveletskayaKL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Taganskaja |Таганская |01.01.1950 |'''7; 8''' |−53 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Moscow Metro Taganskaya-KL.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Kurskaja |Курская |01.01.1950 |'''3; 10''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:KurskayaKL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Komsomoļskaja |Комсомольская |30.01.1952 |'''1''' |−37 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Komsomolskaya-KL MosMetro station 02-2015 platform.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Prospekt Mira <sub>(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))</sub> |Проспект Мира (<small>Ботанический сад(до 1966 года))</small> |30.01.1952 |'''6''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:"Zenitar" (87281268).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Novoslobodskaja |Новослободская |30.01.1952 |'''9''' |−40 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Novoslobodskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Belorusskaja |Белорусская |30.01.1952 |'''2''' |−42,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Moscow Metro Belorusskaya-KL.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Krasnopresnenskaja |Краснопресненская |14.03.1954 |'''7''' |−35,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Krasnopresnenskaya 04.JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #71592E;"| '''5''' |Kijevskaja |Киевская |14.03.1954 |'''3; 4''' |−48 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Kievskaya KL 2010.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Medvedkovo |Медведково |30.09.1978 | |−10 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Medvedkovo Moscow Metro Station.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Babuškinskaja |Бабушкинская |30.09.1978 | |−10 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Babushkinskaya Station Moscow.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Sviblovo |Свиблово |30.09.1978 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Sviblovo-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Botaničeskij sad |Ботанический сад |30.09.1978 | |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Botsad-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |VDNH <sub>(VSHV(līdz 1959 gadam))</sub> |ВДНХ (<small>ВСХВ(до 1959 года))</small> |01.05.1958 |[[File:MMTS logo.svg|frameless|28x28px]] |−53,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Station of Moscow Metro "VDNH".JPG|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Aleksejevskaja <sub>(Mir(līdz 1966 gadam))</sub> <sub>(Ščerbakovskaja(līdz 1990 gadam))</sub> |Алексеевская (<small>Мир(до 1966 года))<br> </small>(<small>Щербаковская(до 1990 года))</small> |01.05.1958 | |−51 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Alexeevskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Rižskaja |Рижская |01.05.1958 | |−46 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Rizhskaya station.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Prospekt Mira <sub>(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))</sub> |Проспект Мира (<small>Ботанический сад(до 1966 года))</small> |01.05.1958 |'''5''' |−50 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:ProspmiraKRL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Suharevskaja <sub>(Kolhoznaja(līdz 1990 gadam))</sub> |Сухаревская (<small>Колхозная(до 1990 года))</small> |05.01.1972 | |−43 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Sukharevskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Turgenevskaja |Тургеневская |05.01.1972 |'''1; 10''' |−49 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Turgenevskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Kitaj-gorod <sub>(Ploščad Nogina(līdz 1990 gadam))</sub> |Китай-город (<small>Площадь Ногина(до 1990 года))</small> |03.01.1971 |'''7''' |−29 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Kitaygorod1-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Tretjakovskaja <sub>(Novokuzneckaja(līdz 1983 gadam))</sub> |Третьяковская (<small>Новокузнецкая(до 1983 года))</small> |03.01.1971 |'''2; 8''' |−46 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Tretyakovskaya1-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Oktjabrskaja |Октябрьская |13.10.1962 |'''5''' |−50 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:OktyabrskayaKRL-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Šabolovskaja |Шаболовская |06.11.1980 | |−46,5 m |Stacija atrodas dziļi pazemē |[[File:Shabolovskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Leninskij prospekt |Ленинский проспект |13.10.1962 | |−16 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Leninprosp-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Akademičeskaja |Академическая |13.10.1962 | |−8,5 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Akademicheskaya (Академическая) (5506597033).jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Profsojuznaja |Профсоюзная |13.10.1962 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Profsoyuznaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Novije čerjomuški |Новые Черёмушки |13.10.1962 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Cheremushki-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Kalužskaja |Калужская |12.08.1974 | |−10 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Kaluzhskaya-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Beljaevo |Беляево |12.08.1974 | |−12 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Belyaevo-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Koņkovo |Коньково |06.11.1987 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Konkovo-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Teplij stan |Тёплый Стан |06.11.1987 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Tstan 04.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Jasenevo |Ясенево |17.01.1990 | |−8 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Yasenevo-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #FBAB30;"| '''6''' |Novojasenevskaja <sub>(Bitcevskij park(līdz 2008 gadam))</sub> |Новоясеневская (<small>Битцевский парк(до 2008 года))</small> |17.01.1990 |'''12''' |−7 m |Stacija atrodas tuvu virszemei |[[File:Bitsevsky-mm.jpg|frameless|110x110px]] |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' |Planernaja |Планерная | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' |Shodneskaja |Сходненская | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' |Tušinskaja |Тушинская | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' |Spartak |Спартак | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |- |style="background: #B5198D;"| '''7''' | | | | | | | |} == Ārējās saites == * [http://www.mosmetro.ru Maskavas metro oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}, {{ru ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Metro]] [[Kategorija:Maskava]]