Meistars un Margarita
"Meistars un Margarita" | |
---|---|
Grāmatas pirmais izdevums | |
Autors(-i) | Mihails Bulgakovs |
Oriģinālais nosaukums | Мастер и Маргарита |
Valsts | Padomju Savienība |
Valoda | krievu |
Žanrs(-i) | romāns |
Izdota |
|
Izdota latviski | 1978 (Ojāra Vācieša tulkojumā) |
"Meistars un Margarita" (krievu: Мастер и Маргарита) ir krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova pazīstamākais darbs; tas tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem.
Romāna tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romāns tapis laikā no 1928. gada līdz autora nāvei 1940. gadā. Darba publicēšana PSRS nebija iespējama: tajā ironiski bija atspoguļotas dažādas laikmetam raksturīgas negatīvas parādības PSRS (sociālās problēmas, Staļina režīms, tā īstenotās represijas un to sekas utt.). Tekstu Bulgakovs turpinājis pilnveidot gandrīz līdz pat nāvei (pēdējās izmaiņas tika izdarītas divas nedēļas pirms viņa nāves).
Baidoties no represijām, kas saistītas ar romānā pausto ironisko skatu uz padomju sistēmu, Bulgakovs 1930. gadā sadedzinājis uzrakstīto manuskriptu, taču vēlāk atsācis darbu pie romāna. Iespējams, šo notikumu rezultātā romānā tika iekļauta slavenā frāze "manuskripti nedeg!".
Romāns pirmoreiz — stipri cenzētā formā — publicēts padomju žurnālā "Moskva" 1966.-1967. gadā. 1969. gadā Frankfurtē pie Mainas izdeva romāna nesaīsināto versiju un tam pievienoja atzīmes par padomju cenzūras svītroto. Pēc tam arī PSRS 1973. gadā tika izdots romāna pilnais variants. Latviešu valodā romānu Ojāra Vācieša tulkojumā izdeva 1978. gadā, pēc tam bija vairāki atkārtoti izdevumi.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romāna darbība vienlaikus risinās divos laikos: Jēzus Kristus laika Jeruzalemē, kur autora interpretācijā atainoti bībeliskie notikumi ar Kristus krustā sišanu un 1930. gadu Maskavā, kad tur ierodas sātans ar savu svītu. Romāna galvenais vadmotīvs ir Meistara un Margaritas mīlestība.
Margaritas prototips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Margaritas prototips, iespējams, ir Mihaila Bulgakova trešā sieva Jeļena (1893—1970).[1] Viņa bija dzimusi Rīgā kā Jeļena Nirenberga, pirmajā laulībā pieņēma uzvārdu Ņejolova (1918), otrajā — Šilovska (1921), bet trešajā — Bulgakova (1932). Bērnību pavadījusi jūgendstila namā, kas atrodas Elizabetes un Vīlandes ielas stūrī.[2]
-
Francijas karaliene Margarita (Margo) no Valuā (1553—1615)
-
Mihaila Bulgakova trešā sieva Jeļena (1928)
-
Meistars un Margarita Arbata teātrī Maskavā (2010)
Ekranizācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Meistars un Margarita" (Il Maestro e Margherita, filma, Aleksandrs Petrovičs, Itālija/Dienvidslāvija, 1972)
- "Pilāts un citi" (Pilatus und andere — Ein Film für Karfreitag, TV filma, Andžejs Vajda, Vācija/Nīderlande, 1972)
- "Meistars un Margarita" (Mistrz i Malgorzata, seriāls, Macejs Voitiško, Polija, 1990)
- "Meistars un Margarita" (Мастер и Маргарита, filma, Jurijs Kara, Krievija, 1994)
- "Meistars un Margarita" (A Mester és Margarita, TV filma, Ungārija, 2005)
- "Meistars un Margarita" (Мастер и Маргарита, seriāls, Vladimirs Bortko, Krievija, 2005)
- "Meistars un Margarita" (Мастер и Маргарита, filma, Mihails Lokšins, Krievija, 2024)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mihails Bulgakovs: „Paspēt pabeigt, pirms mirstu” jeb gadsimta vismistiskākais romāns». lffb.lv.[novecojusi saite]
- ↑ Bulgakova Margaritas adrese Rīgā Arhivēts 2019. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Aleksejs Jevdokimovs, riga.lv 2016. gada 15. jūlijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: The Master and Margarita |
- Raksts par "Meistaru un Margaritu" Borisa Sokolova "Bulgakova enciklopēdijā" (krievu valodā)
- Meistars un Margarita
|