Īpaši nozīmīgi ir Bahtina darbi par t.s. karnevāla kultūru, galvenokārt darbā "Fransuā Rablē daiļrade un viduslaiku un renesanses tautas smieklu kultūra" (Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и Ренессанса, 1965). Tāpat nozīmīgs ir arī pētījums "Dostojevska poētikas problēmas" (Проблемы поэтики Достоевского, 1979).
Bahtins kļuva īpaši pazīstams rietumu pasaulē tikai pēc savas nāves, kad viņa darbus popularizēja frančupoststrukturālistiJūlija Kristeva un Cvetans Todorovs. Mūsdienās Bahtins tiek uzskatīts ne tikai par vienu no izcilākajiem 20. gs. krievu, bet arī pasaules literatūrzinātniekiem.