Mirdza Ābola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mirdza Ābola
Personīgā informācija
Dzimusi 1923. gada 23. februārī
Svitene, Karogs: Latvija Latvija
Mirusi 2007. gada 24. februārī (84 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Latvija
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Ojārs Ābols
Bērni Juris Ābols
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība, literatūrzinātne
Darba vietas Latvijas PSR ZA Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Baltkrievu-Latviešu un Latviešu-Baltkrievu vārdnīcas sastādīšana
Apbalvojumi Franciska Skorinas medaļa (2001)

Mirdza Ābola (dzimusi Jaunvalka, 1923—2007) bija latviešu literatūrzinātniece un valodniece, tulkotāja, baltkrievu valodas speciāliste.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē (tagad Rundāles novada Svitenes pagastā) kalpotāja ģimenē. 1941. gadā pabeidza Rīgas 4. vidusskolu.

1949. gadā pabeidza studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

Vairāk kā 40 gadus (1949—1990) strādāja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Andreja Upīša Valodas un Literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci. 1954. gadā. aizstāvēja disertāciju filoloģijas zinātņu kandidātes grādam, 1993. gadā kļuva par filoloģijas zinātņu doktori. [1]

Darba laikā piedalījās kopīgo darbu sagatavošanā: "Latvijas literatūras vēsture", Raiņa kopotie raksti utt. Pētīja Jāņa Sudrabkalna, Viļa Plūdoņa, Linarda Laicena daiļradi. Strādāja pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu izdošanas, sastādīja arī vairāku citu rakstnieku izlases. Tulkoja Marka Tvena darbus.

Mūža darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpašu vietu zinātnieces pētījumos ieņēma Latvijas un Baltkrievijas literatūras sakari.

1977. gadā kopā ar vēsturnieci Dzintru Vīksnu Ābola nopublicēja monogrāfiju par Latvijas un Baltkrievijas tautu kontaktiem.

1984. g. kopā ar baltkrievu literātu S. Paņizniku sastādīja latviešu padomju dzejas antoloģiju baltkrievu valodā. Pati pārtulkoja baltkrievu autoru darbus.

Sāka veidot latviešu —baltkrievu, baltkrievu —latviešu vārdnīcu, ko gan nepaspēja pabeigt. To pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Latvijas Baltkrievu savienība ar Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca zinātnisko vadību. 2010. gadā vārdnīca tika izdota ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības Latvijā, Liepājas Metalurga un SIA Iļģuciems atbalstu. [2][3] Projekta vadītāja bija Latvijas Baltkrievu savienības valdes locekle Jeļena Lazareva.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Ābolas vīrs ir mākslas zinātnieks un gleznotājs Ojārs Ābols. Dēls— flautists, komponists, etnogrāfs Juris Ābols. [1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1986. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija
  • 2001. gadā Franciska Skarinas medaļa (медаль Францыска Скарыны)

Darbi[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1957–1962: "Latviešu literatūras vēsture" (4. –6. sējums)
  • 1965: "Tautas dzejnieks Rainis"
  • 1975: "Rainis un baltkrievi" (baltkrievu: Райніс і беларусы)
  • 1977: "Jānis Sudrabkalns", monogrāfija "Jāņa Sudrabkalna "Kopoti raksti"", Jāņa Sudrabkalna bibliogrāfija, darbu un vēstuļu izlase.
  • 1977: "Jānis Sudrabkalns un baltkrievi (baltkrievu: Ян Судрабкалн і беларусы)
  • 1977–1983: Raiņa Kopoti raksti 30 sējumos (1.–3. , 5.–7. , 17, 1.–3. variantu sējumi)
  • 1977: "Tā draudzība mūžības ilgumu zin". Monogrāfija par Latvijas un Baltkrievijas tautu kontaktiem, kopā ar Dzidru Vīksni
  • 1985: "Mūsdienu latviešu padomju literatūra. 1960 —1980"
  • 1986: Jānis Sudrabkalns. Vēstules. Rīga, Upiša valodas un literatūras institūts, 1986., 525 lpp.
  • 1989—1990: "J. Raiņa tulkojumi" (2. –3. sējums).
  • 2010: Baltkrievu —latviešu, latviešu —baltkrievu vārdnīca. Rīga, Latvijas Baltkrievu savienība, 2010. 544 lpp. Zinātnisks redaktors I. Lučics-Fedorecs, atbildīgā par izdevumu J. Lazareva. ISBN 978-9984-49-175-2

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «LFK - Персоны - Mirdza Ābola». garamantas.lv (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-29. Skatīts: 2018-08-29.
  2. Juris Paiders (2011. gada 7. janvāris). Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  3. Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu. Diena. 2011. gada 4. maijs. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.