Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Moldāvijas APSR)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Autonomās republikas karogs no 1925. līdz 1932. gadam
Autonomās republikas karogs no 1938. līdz 1940. gadam
Autonomās republikas karte
Republikas iedzīvotāju etniskā karte
Autonomā republika attiecībā pret Rumāniju un vēsturisko Moldāviju

Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (rumāņu: Republica Autonomă Sovietică Socialistă Moldovenească, krievu: Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика) pastāvēja Ukrainas PSR sastāvā no 1924. gada 7. marta. Oficiāli izveidota 1924. gada 12. oktobrī un beidza pastāvēt 1940. gada 2. augustā, kad to sadalīja, iekļaujot Ukrainas PSR un jaunizveidotās Moldāvijas PSR sastāvā.

Vēsturiskais fakts par no Rumānijas karalistes teritorijas nodalītas padomju autonomās republikas pastāvēšanu, kurā moldāvi nebija lielākā iedzīvotāju etniskā grupa, lielā mērā izraisīja pašpasludinātās Piedņestras Moldāvu Republikas izveidošanos 1990. gadā.

Autonomās republikas izveidošanu ierosināja grupa boļševiku bēgļu no Rumānijai pievienotās Moldāvijas Demokrātiskās Republikas. Moldāvu autonomajai republikai bija jākalpo kā labākas padomju dzīves paraugam „apspiestās” Besarābijas iedzīvotājiem, kā arī jādemonstrē PSRS nesamierināšanos ar Besarābijas pievienošanu Rumānijai.

Teritorija un iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī autonomās republikas faktisko robežu ar Rumāniju veidoja Dņestra, tā noteica savas robežas pa Prutas un Donavas upēm, tādējādi saglabājot pretenzijas uz Besarābijas teritoriju, ko PSRS uzskatīja par nelikumīgi okupētu.

Autonomā republika bija 8288 km2 liela. Izveidošanas laikā tajā dzīvoja ap 400 000 cilvēku, bet 1939. gadā 599 150 iedzīvotāju. No 1924.-1928. gadam galvaspilsēta bija Balta, bet no 1929.-1940. gadam galvaspilsēta bija Tiraspole. Administratīvi teritorija bija sadalīta 11 rajonos.

1926. gadā nedaudz vairāk par 48% republikas iedzīvotāju bija ukraiņi, bet moldāvi bija ap 30%. 1939. gadā ukraiņi bija jau 50,7% un moldāvi 28,5%. Pārējo iedzīvotāju lielākās grupas bija krievi un ebreji.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dņestras kreisā krasta teritorija jau kopš 1791. gada 29. decembra Jasu miera līguma starp Osmaņu un Krievijas impērijām bija iekļauta Krievijas sastāvā un tajā 1803. gadā izveidoja Hersonas guberņu. Tā vēsturiski nekad nebija bijusi Moldāvijas sastāvā, taču Dņestras piekrastes apgabalos gandrīz 50% iedzīvotāju bija moldāvi, kas 1917-1918. gadā bija vēlējušies pievienoties Moldāvijas Demokrātiskajai Republikai. Pēc Besarābijas pievienošanās Rumānijai, daudzi boļševiku un sociālistu atbalstītāji bēga uz upes otru krastu, kur veidojās padomju vara.

Sākoties PSRS industrializācijai, republikas teritorijā ieradās aizvien vairāk ukraiņu un krievu strādnieku. 1929. gadā sākās kulaku deportācijas. Kolektivizāciju vardarbīgi īstenoja ātrāk nekā pārējā Ukrainā un to pabeidza jau 1931. gada vasarā. Lai to panāktu, 2000 „kulaku” ģimenes deportēja uz Kazahstānu. 1932.-33. gada Ukrainas Holodomora laikā tūkstošiem iedzīvotāju centās šķērsot Dņestru un aizbēgt uz Rumāniju. 1932. gada 23. februārī pie Olanešti ciemata robežsargi nošāva 40 bēgļus, kas centās bēgt uz Rumāniju pāri aizsalušajai upei. Bada laikā miruši vismaz 20 000 iedzīvotāju, apmēram tikpat daudzi aizbēga uz Rumāniju.

Moldāvu identitātes veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Moldovēnisms

PSRS aizsāka atsevišķas moldāvu tautas un valodas koncepta popularizēšanu. Rakstībā ieviesa kirilicu, pretēji rumāņu lietotajam latīņu alfabētam. Padomju varas iestādes uzskatīja, ka modernā rumāņu valoda ir aizguvusi pārāk daudz vārdu no franču valodas, tādējādi padarot to par buržuāziskās elites valodu, kas nav saprotama zemniekiem un Moldāvijā dzīvojošajām etniskajām minoritātēm (ukraiņiem un krieviem).

Lai pastiprinātu atšķirības no Rumānijā lietotās rumāņu valodas, PSRS teritorijā par pamatu moldāvu valodai izmantoja vietējos Piedņestras dialektus, tos papildinot ar rusicismiem.

Pastāvēšanas beigas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS izmantoja Molotova-Ribentropa pakta doto iespēju, lai 1940. gada 26. jūnijā izvirzītu ultimātu Rumānijai un 28. jūnijā okupētu Besarābiju un ziemeļu Bukovinu. Lielākajā Besarābijas teritorijas daļā izveidoja Moldāvijas PSR, bet Budžaka teritoriju iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. 1940. gada 2. augustā likvidēja Moldāvijas APSR, tās Piedņestras rajonus iekļaujot Moldāvijas PSR bet austrumu rajonus, kuros pārsvarā dzīvoja ukraiņi, iekļāva Ukrainas PSR sastāvā.