Mstislava Keldiša krūšutēls
| Mstislava Keldiša krūšutēls | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 56°57′02″N 24°06′56″E / 56.95056°N 24.11556°EKoordinātas: 56°57′02″N 24°06′56″E / 56.95056°N 24.11556°E |
| Atrašanās vieta | Rīga, Kanālmalas apstādījumi |
| Stils | sociālistiskais reālisms |
| Tips | krūšutēls |
| Materiāls | bronza, granīts |
| Atklāšanas datums | 1978. gada 24. aprīlī |
| Nojaukts | 2023. gada 3. novembrī |
| Pārvaldnieks | Rīgas pieminekļu aģentūra |
| Veltīts | Mstislavam Keldišam |
Piemineklis – krūšutēls zinātniekam Mstislavam Keldišam[1] ir Mstislavam Keldišam veltīts piemineklis, kas līdz 2023. gada novembrim atradās Rīgā, Kanālmalas apstādījumos, pretim Latvijas Universitātes galvenajai ēkai. Naktī uz 2023. gada 3. novembri pārvietots uz Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavu.[2]
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piemineklis ir 3,4 metrus augsts. Šis ir akadēmiķa Mstislava Keldiša krūšutēls, kas novietots uz postamenta kurā ir iekalts šāds teksts:
| “ | Sociālistiskā darba varonis, Akadēmiķis MSTISLAVS KELDIŠS Par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa "Vostok" radīšanā un sekmīgā palaišanā. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1961. gada 17. jūnija dekrētu apbalvots ar otro Zelta medaļu "Sirpis un āmurs" |
” |
Teksts ir divās valodās: latviešu un krievu.
Postamenta labajā pusē bija piestiprināti Keldiša apbalvojumu atlējumi bronzā, kuri zuduši 1990. gados.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji tika plānots, ka pieminekli uzstādīs Komunāru parkā, kur tolaik atradās Oktobra revolūcijas un Lielā Tēvijas kara varoņu krūšutēli, tāpēc šis piemineklis tika projektēts līdzīgā stilā. Tomēr vēlāk komisija pieņēma lēmumu izvietot pieminekli tieši Kanālmalas apstādījumos.[4]
Pieminekļa autori ir arhitekts Georgs Baumanis un tēlnieks Ļevs Bukovskis. 1978. gada 24. aprīlī to atklāja LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Valentīna Klibiķe, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Juris Zaķis un LKP CK aģitācijas nodaļas vadītājs Leonīds Freibergs[5] Pieminekļa atklāšana notika Keldiša dzīves laikā.
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Latvijā pastiprinājās Padomju režīmu slavinošo objektu nojaukšana. 2023. gada 3. martā Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja ierosinājumu demontēt pieminekli Mstislavam Keldišam.[6] 2023. gada 18. oktobī Rīgas dome pieņēma lēmumu par krūšutēla novākšanu. Naktī uz 2023. gada 3. novembri to pārvietoja uz Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavu Varoņu ielā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Piemineklis – krūšutēls zinātniekam Mstislavam Keldišam (1911–1978)». Rīgas pieminekļu aģentūra.
- ↑ 2,0 2,1 "Pa nakti aizvākts Keldiša piemineklis. Kādi bijuši akadēmiķa lielākie sasniegumi?". Latvijas Avīze. 2023. gada 3. novembrī. Atjaunināts: 2023. gada 4. novembrī.
- ↑ «Akadēmiķa Keldiša krūšutēls Rīgā». redzet.eu.
- ↑ Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apāgds, 2001. gadā. ISBN 9984-26-024-0.
- ↑ «Izcilajam zinātniekam un novadniekam», Rīgas Balss, 1978, 29. aprīlis, Nr. 100, 3. lpp.
- ↑ «Atbalsta Upīša, Sakses un Puškina pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu». TVNET. LETA. 2023. gada 3. martā. Skatīts: 2023. gada 3. martā.