Mēris

Šis raksts ir par infekcijas slimību. Par citām jēdziena mēris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mēra jersīnijas (Yersinia pestis) attēls fluorescences mikroskopā

Mēra epidēmija Marseļā (1720)

Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis. Baktērija saglabā dzīvotspēju pat pēc atrašanās kosmiskajā telpā.^{[nepieciešama atsauce]} Tās galvenie pārnēsātāji ir grauzēji, cilvēki parasti inficējas no grauzēju pārnēsāto blusu kodieniem. Atkarībā no simptomiem, izšķir divas galvenās mēra formas — buboņu mēri un plaušu mēri. Neārstēts mēris gandrīz vienmēr ir nāvējošs. Mēris ir viena no postošākajām slimībām cilvēces vēsturē, bet mūsdienās reti sastopama. Raksturīgie simptomi — uz ādas veidojas sāpīgas čūlas, kuras pārklāj visu ķermeni. Bieži slimnieki pēc šis slimības mirst, daži, kuri izārstējas, paliek akli. Mūsdienu Eiropā šī slimība tiek uzskatīta par izskaustu.

Vēsture

Saglabājusies informācija no senās Ķīnas un Viduslaiku Eiropas par to, ka mongoļi, huņņi un turki ar inficēto dzīvnieku līķiem saindējuši pretinieku ūdens krātuves. Ir arī dati par to, ka epidēmijas upuri tikuši katapultēti pilsētās, kuras atradās aplenkumā. Kad dženovieši 1347. gadā Kefes pilsētā nonāca Zelta Ordas armijas aplenkumā, uzbrucēji katapultēja inficētus līķus pāri pilsētas sienām un pilsētā izplatījās mēris. Uz Eiropas dienvidiem aizbēgušie Dženovas tirgoņi 1348. gadā izraisīja visplašāko mēra epidēmiju (Melno nāvi) Eiropas vēsturē, kuras atskaņas atrodamas gan Eiropas vēsturē, gan mākslā. Piemēram, Bokačo "Dekamerons" radies, itāļu augstmaņu grupai izolējoties no mēra skartās pilsētas.

Otrā pasaules kara laikā arī Japānas armija izmantoja mēri kā ieroci, pavairojot un palaižot lielu inficētu blusu daudzumu, turklāt okupējot Mandžūriju, speciālā 731. vienība inficēja Ķīnas, Korejas un Mandžūrijas civiliedzīvotājus, kā arī karagūstekņus ar mēra baktērijām. Vēlāk, pēc kara beigām, 12 no šīs programmas realizētāji tika sodīti kā kara noziedznieki. Pēc Otrā pasaules kara gan ASV, gan Padomju Savienība izstrādāja līdzekļus, kas varētu izmantot plaušu mēri kā bioloģisko ieroci, tomēr antibiotiku izgudrošana padarīja šos briesmīgos plānus par neefektīviem. Mūsdienās slimība no epidēmiskas ir pārvērtusies visai retā un gadā konstatē ne vairāk par 600 gadījumiem, pārsvarā tur, kur vēl sastopami inficēti dzīvnieki. 2017. gadā starp valstīm ar vairākiem mēra gadījumiem bija Kongo Demokrātiskā Republika, Madagaskara un Peru.

Nosaukums

Latviešu valodā nāvējošās slimības nosaukums radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes mer-, no kā cēlies arī latviešu vārds 'mirt'. Vārda mēris sākotnējā nozīme bijusi 'miršana', 'nāve'.

Skatīt arī

• Melnā nāve
• Lielais mēris Latvijā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēris.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)