Neckes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziloņkaula necke attēlo sēdošu zēnu

Neckes[1][2] (japāņu: 根付, netsuke) ir japāņu dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi, miniatūras skulptūras ar praktiskām funkcijām, kas tika izgatavotas 17. gadsimta Japānā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neckes tika izmantotas kā atslēgu piekariņi (kuloni, breloki) tradicionālajiem japāņu apģērbiem kimono un kosode, kam nebija kabatu. Mazas lietas, piemēram, atslēgas, tika ievietotas īpašos maisiņos sagemono. Tie varēja būt maisiņu vai mazu pītu groziņu formā, bet vispopulārākās bija mazas kastītes (inrō), kas tika aizvērtas ar pa auklu slīdošu lodīti (ojime). Inrō tika piestiprināta pie kimono jostas (obi) ar auklu, kas bija sasieta gredzenā, salocīta uz pusēm un izlaista caur obi. Necke tika piestiprināta pie viena šīs aukliņas gala. Tādējādi necke kalpoja gan kā sava veida pretsvars, gan kā elegants apģērba rotājums.[3]

Neckes nedrīkst jaukt ar okimono — miniatūru japāņu skulptūru,[4] kas līdzīga neckei gan pēc dizaina, gan bieži arī pēc lieluma. Okimono nekad nav cauruma auklai, tas ir, šīm skulptūrām nav utilitāru funkciju. Okimono ir kopīgs nosaukums visām neliela izmēra skulptūrām, kas paredzētas tikai interjera noformēšanai.[5] Okimono, tīri dekoratīvas skulptūras, bieži radīja tie paši mākslinieki, kas izgatavoja neckes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neckes, tāpat kā inrō un ojime, laika gaitā no stingri utilitārām lietām pārtapa par objektiem ar lielu māksliniecisko nozīmi. Šādiem objektiem ir sena vēsture, kas atspoguļo japāņu folkloras un dzīves svarīgus aspektus. Neckes vispopulārākās bija Edo periodā, ap 1615.-1868. gadu.

Ievērojama daļa XIX gadsimta beigu necku un visas XX gadsimta neckes tika gatavotas eksportam. Neckes izgatavo arī mūsdienās. Lielākoties tas ir diezgan zemas kvalitātes suvenīrizstrādājums, kas ražots ar konveijera metodi. Taču necku māksla nav pazudusi, un arī šodien ir meistari, kuru specialitāte ir necku griešana. Daži no šādu meistaru darbiem ir novērtēti ļoti augstu (no 10 līdz 100 tūkstošiem dolāru vai vairāk). Kolekcionējamo necku cenas izsolēs ASV parasti svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem dolāru. Lētas, bet precīzas reprodukcijas tiek pārdotas veikalos pie muzejiem par cenu līdz 30 USD.

Necku tipa atslēgu piekariņi tika izmantoti plašā apvidū: Japānā, Ungārijā, Tālajos ziemeļos un Etiopijā. Būtībā neckes parādījās tur, kur bija tērpi bez kabatām, bet ar jostu.

Tomēr šīs mākslas attīstības raksturs ir mainījies. Praktiskā vajadzība pēc neckēm ir pazudusi: japāņi valkā eiropiešu apģērbus, jo 1920. gados Eiropas apģērbs sāka izspiest kimono. Šodienas neckes vairāk ir ar modi un klientiem nesaistīti mākslas darbi.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termins ir veidots no diviem japāņu vārdiem ne+tsuke, kas nozīmē "sakne" un "pievienot". Angļu valodā šis vārds var gan būt, gan nebūt slīprakstā, atkarībā no tā. vai tiek lietota britu vai amerikāņu angļu valoda.[6][7][8][9]

Materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neckes var būt izgatavotas no dažādiem materiāliem — ziloņkaula, degunradža raga, māla, brieža raga, dažādu dzīvnieku kauliem un zobie.

Daudz retāk necku izgatavošanai izmanto laku, metālu, porcelānu, bambusu, koralļus, dzintaru, bruņurupuča bruņas, stiklu, ahātu, nefrītu, kramu vai pārakmeņojušos koku. Tomēr neckes no tādiem materiāliem, kā laka, keramika, porcelāns ir sen zināmu lietišķās mākslas formu izstrādājumi ar savām tradīcijām un paņēmieniem.

Sižeti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā daudzas citas mākslas formas, neckes atspoguļo to sabiedrības daļu, kura tās radījusi. Tā rezultātā neckes parāda visus Japānas kultūras aspektus, ieskaitot bagātīgo folkloru un reliģiju, amatniecību, amatus un profesijas, cilvēkus un radības, gan reālas, gan iedomātas, gan dažādus objektus:

  • cilvēkus — slavenus un anonīmus, mūsdienu cilvēkus, vēsturiskas personības, bērnus, karotājus utt.
  • amatniecību, amatus, profesijas — bieži attēlo darbības (zvejnieki, kas zvejo zivis, cilvēki zāģē malku), vai ar viņu darbu saistītas lietas (piemēram, stilizēts ābols dārzkopim vai ābolu tirgotājam); [10]
  • dzīvniekus — zodiaka zīmes un citus;
  • augus vai augu produktus;
  • dievības un mītiskas radības;
  • nedzīvas lietas (vismazākā kategorija). Bieži sastopami piemēri ir jumta dakstiņi, monētas un instrumenti;
  • abstraktas lietas — monētu rakstus un citus zīmējumus;
  • ar seksu saistītas tēmas.

Dažas neckes attēlo vienkāršus objektus, citas attēlo veselas ainas, kas zināmas no vēstures, mitoloģijas vai literatūras.

Dažādi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PSRS neckes tika popularizētas, pateicoties filmai "Kroša brīvdienas" (1980), kuras pamatā ir Anatolija Ribakova romāns ar tādu pašu nosaukumu (latviešu valodā izdots 1966. gadā).[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vestnesis. «Muzejā – japāņu neckes». Jelgavas Vēstnesis (latviešu), 2014-12-12. Skatīts: 2019-11-24.
  2. Cube / www.cube.lv. «Jelgava». www.jelgava.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-10. Skatīts: 2019-11-24.
  3. Нэцкэ. Серия «Мастера и шедевры». Сост. Афонькин С. Ю. СПб., Бестиарий, 2007 ISBN 978-5-9603-0073-5, с. 5
  4. DELFI Kultūra. «100 dārgumu mākslas muzejā: Okimono, malkas nesējs». delfi.lv (latviešu), 2013-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-10. Skatīts: 2019-11-24.
  5. Успенский М. В. Нэцке. Л., Искусство, 1986, с. 211
  6. "Netsuke: From Fashion Fobs to Coveted Collectibles", Metropolitan Museum of Art
  7. "Netsuke & Inro", Victoria & Albert Museum
  8. "Netsuke: From Fashion Fobs to Coveted Collectibles", Metropolitan Museum of Art
  9. "Netsuke & Inro", Victoria & Albert Museum
  10. F.M. Jonas, "Netsuke", J.L. Thompson & Co., 1928
  11. «Kroša brīvdienas. - A. Ribakovs - iBook.lv - Grāmatu draugs». www.ibook.lv. Skatīts: 2019-11-24.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]