19. gadsimts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no XIX gadsimts)
Tūkstošgades:
Gadsimti:
Desmitgades:
Gadi:

19. gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.

Sasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.

Ēras 19. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta notikumi pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1800—1809[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules karte 1897. gadā Britu impērijas īpašumi 19. gadsimtā (rozā krāsā).

1810—1819[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaterlo kauja — Napoleona Bonaparta pēdējā kauja.
  • 1815:
  • 1816: gads bez vasaras: Neparasti aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada Tamboras vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
  • 1817: Serbija iegūst de facto neatkarību no Osmaņu impērijas (de jure no 1867. gada).
  • 1819: tiek dibināta Singapūra.

1820—1829[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā izstāde Londonā. Lielbritānija — pirmā industriālā valsts pasaulē.

1830—1839[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Semjuels Morze(1840. gadā)

1840—1849[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1850—1859[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krimas karš, Sevastopoles kauja
  • 1853—1856: Norisinās Krimas karš starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
  • 1854: Kanagavas konvencija izbeidz izolacionisma politiku Japānā.
  • 1855: Besenera process ļauj ražot masveidā tēraudu.
  • 1856: Rumānijā tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
  • 1857-1858: Indijas sacelšanās aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
  • 1859: Čārlzs Darvins publicē grāmatu "Sugu izcelšanās".

1860—1869[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suecas kanāls. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso.

1870—1879[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1880—1889[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1890—1899[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta notikumi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antropologi, arheologi, zinātnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūziķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šovbizness un teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnālisti, misionāri, pētnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadsimta celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]