Nikolajs Dūze

Nikolajs Dūze Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 1. augustā Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1951. gada 14. decembrī (60 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) Tautība latvietis Vecāki Jēkabs Dūze Dzīvesbiedre Marija Lasko Bērni Lilija Felicita, Nikolajs Laimonis, Vija Māra

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1911—1918 1918 1918—1919 1919—1940 Valsts Krievijas Impērija Ukrainas Valsts Ukrainas Tautas Republika Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja 11. Dobeles kājnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Ukrainas neatkarības karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis u.c. Izglītība Vecāko virsnieku kursi, Kara akadēmiskie kursi Cits darbs Liepājas karaskolas priekšnieks, Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšnieks

Nikolajs Dūze (1891—1951) bija latviešu virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā amatnieka Jēkaba Dūzes ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, pēc kuras beigšanas 1911. gadā iesaukts obligātajā karadienestā Krievijas Impērijas armijā. Dienēja 27. artilērijas brigādē Viļņā (1911—1912), nokārtoja rezerves praporšcika pārbaudījumu (1913).

Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, pēc tam kā bataljona komandieris 259. kājnieku pulkā piedalījās kaujās Galīcijā un Karpatos, kur divas reizes ievainots un paaugstināts līdz kapteiņa dienesta pakāpei. 1917. gada beigās izvirzīts paaugstināšanai par apakšpulkvedi, kas netika izpildīts sakarā ar lielinieku apvērsumu. 1917. gada decembrī bija 259. kājnieku pulka komandieris. Vācu ofensīvas laikā 1918. gada februārī atstāja dienestu.

1918. gada martā iestājās Ukrainas Valsts armijas Kijivas virsnieku instruktoru skolā, gada beigās komandēja skolas rotu. Pēc hetmaņa Pavlo Skoropadska krišanas turpināja dienēt Ukrainas Tautas Republikas armijā, Kara ministrijas rīkojumā devies komandējumā uz kara skolām Galīcijā. 1919. gada 16. maijā devās uz Lucku, kur atradās, kad to ieņēma Polijas armija.

1919. gada jūnijā atgriezās Latvijā un kapteiņa pakāpē iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Jūlijā iecelts par Liepājas karaskolas priekšnieku, oktobrī par Rīgas Instruktoru bataljona komandieri. Novembrī piedalījās kaujās pret bermontiešiem Ventspils apriņķī, decembrī iecelts par Grobiņas kājnieku pulka (kopš 1920. gada 15. februāra 11. Dobeles kājnieku pulks) komandieri. 1920. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu un nosūtīja uz Latgales fronti, kur piedalījās kaujās pret Sarkano armiju.

1924. gadā N. Dūze beidza Vecāko virsnieku kursus un 1925. gadā tika paaugstināts par pulkvedi. 1929. gadā beidza Kara akadēmiskos kursus, 1936. gadā paaugstināts par ģenerāli un iecelts par Zemgales divīzijas komandiera palīgu, bet 1939. gadā par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. Aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē Daugavpilī, bija Latvijas Skautu centrālās organizācijas Dienvidlatgales skautu nodaļas priekšnieks.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī atvaļināts no bruņotajiem spēkiem. Dzīvoja Daugavpilī. Vācu okupācijas laikā ģenerālis Dūze bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšnieks.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1945. gada vasarā no PSRS okupētās Čehoslovākijas atgriezās Latvijā. 1946. gada janvārī viņu apcietināja un piesprieda 6 gadu cietumsodu, taču 1946. gada decembrī attaisnoja pēc sprieduma pārsūdzēšanas Maskavā. Pēc atbrīvošanas strādāja par grāmatvedi Rīgā.

Miris 1951. gada 14. decembrī, apbedīts Rīgas II Meža kapos.

Apbalvojumi

• Sv. Jura ordenis, IV šķira,
• Jura ierocis,
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
• Sv. Annas ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), IV šķira,
• Triju Zvaigžņu ordenis, II, III, IV šķira,
• Aizsargu Nopelnu krusts,
• Latvijas Skautu centrālās organizācijas pateicības zīme “Svastika”,
• Igaunijas Ērgļa ordenis, III šķira.

Literatūra

• Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 154.-155. lpp.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis