Nirnbergas process

Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945. gada novembra līdz 1946. gada oktobrim Nirnbergā, ASV okupācijas zonā. Laikā no 1946. līdz 1949. gadam bija vēl 12 tiesas procesi Nirnbergā, kuros tiesāja zemāka ranga nacistus.

Lēmumu par šāda starptautiska kara tribunāla izveidošanu pieņēma uzvarētājas lielvalstis 1945. gada Londonas konferencē (26. jūnijs — 8. augusts).

Apsūdzība noziegumos pret mieru un cilvēci tika izvirzīta 24 vadošajiem Vācijas valstsvīriem, kā arī Ādolfam Hitleram, Heinriham Himleram un Jozefam Gēbelsam, kas bija izdarījuši pašnāvību. Vienlaikus tika tiesātas arī astoņas organizācijas, t.sk. SS, SD, SA, Gestapo, Vācijas valdība, Ģenerālštābs un Bruņoto spēku Augstākā virspavēlniecība.

Apsūdzības tika izvirzītas par četru kategoriju noziegumiem:

• par varas sagrābšanu sazvērestības ceļā;
• par kara izraisīšanu;
• par kara noziegumiem;
• par noziegumiem pret cilvēci.

Nirnbergas process. Pirmajā rindā no kreisās — Hermanis Gērings, Rūdolfs Hess, Joahims fon Ribentrops, Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās — Karls Dēnics, Ērihs Rēders, Baldurs fon Šīrahs, Frics Zaukels.

Procesa gaita

Procesā atklājās, ka pirmo divu kategoriju apsūdzības ir diezgan grūti pierādāmas, tiesājamo aizstāvji argumentēja, ka nevar uzskatīt par sazvērniekiem tādas valdības locekļus, kura ir bijusi starptautiski atzīta un ar kuru tiesātājas valstis bija slēgušas līgumus, piemēram, 1938. gada Minhenes vienošanos vai Padomju Savienības un Vācijas paktu 1939.gadā. Īpaši nepatīkama situācija izveidojās Padomju Savienībai, kad dienasgaismā nonāca Molotova — Ribentropa pakta slepenie protokoli.

Apsūdzībās par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci pierādījumi bija pārliecinoši un neapstrīdami. Tika savākts ļoti daudz dokumentu un liecību, kas neapgāžami pierādīja, ka notika cilvēku masveida iznīcināšana koncentrācijas nometnēs, masu eksekūcijas, medicīniski eksperimenti ar cilvēkiem, kā arī tika pārkāptas starptautiskās konvencijas par kara vešanu.

Tomēr procesā netika skarti jautājumi, kas varēja izraisīt nepatīkamas paralēles ar Sabiedroto rīcību, piemēram, Vācijas veiktās pilsētu masveida bombardēšanas netika aplūkotas, jo tādējādi tiktu apskatīti arī nežēlīgie, Sabiedroto spēku veiktie uzlidojumi Vācijas pilsētām. Netika apspriesti arī Versaļas līguma trūkumi, kas faktiski izraisīja Vācijas agresiju. Netika apspriesti apstākļi Sabiedroto karagūstekņu nometnēs un vāciešu deportācijas no Austrumeiropas zemēm, kas notika procesa laikā.

Padomju Savienības piedalīšanās Nirnbergas prāvā lielā mērā diskreditēja šo tiesu, jo pietiekami skaidri atklājās, ka viens totalitārais režīms tiesāja otru. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tā dēvētais Katiņas jautājums — padomju prokurors sākotnēji izvirzīja jautājumu par poļu virsnieku slepkavību Katiņā, apgalvojot, ka to pastrādājuši vācieši, taču, kad apsūdzēto aizstāvjiem izdevās pierādīt, ka pēdas ved PSRS virzienā, tā atteicās no apsūdzības.

Procesa nozīme

Nirnbergas process bija svarīgs pagrieziena punkts starptautisko tiesību attīstībā, jo tas radīja juridisku precedentu — pirmo reizi notika tiesas process par agresiju un noziegumiem pret cilvēci. Principiāla nozīme bija tam, ka tika atzīts, ka augstākās priekšniecības un pat valdības rīkojumu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.

Tribunāls atzina par noziedzīgām organizācijām SS, SD un Gestapo, kā arī nacistu partijas politisko vadību, bet ne SA, Vācijas valdību un armijas virspavēlniecību. Hermanis Gērings, Joahims fon Ribentrops, Alfrēds Rozenbergs un vēl 10 vadošie nacisti tika notiesāti uz nāvi pakarot, trim apsūdzētajiem tika piespriests mūža ieslodzījums, četriem — dažāda ilguma cietumsods, trīs tika attaisnoti. Svarīgākais apsūdzētais H. Gērings divas stundas pirms nāves soda izpildes gan izdarīja pašnāvību, iedzerot indi.

Nirnbergas process neatrisināja visas problēmas un tika pamatoti kritizēts par vienpusību un atkarību no politiskiem apsvērumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nirnbergas process.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)