Kārlis Dēnics
Kārlis Dēnics Karl Dönitz | |
---|---|
Vācijas prezidents | |
Amatā 1945. gada 30. aprīlis — 1945. gada 23. maijs | |
Premjerministrs |
Jozefs Gebelss Lucs Švērins fon Krozigks |
Priekštecis |
Ādolfs Hitlers (kā fīrers) |
Pēctecis |
amats likvidēts Teodors Heiss (kā VFR prezidents) Vilhelms Pīks (kā VDR prezidents) |
| |
Dzimšanas dati |
1891. gada 16. septembrī Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Vācija) |
Miršanas dati |
1980. gada 24. decembrī Aumīle, Šlēsviga-Holšteina, Vācija |
Tautība | vācietis |
Politiskā partija | NSDAP |
Dzīvesbiedrs(-e) | Ingeborga Vēbere (pr. 1916; mirusi 1962) |
Bērni | 3 |
Paraksts |
Militārais dienests | |
---|---|
Dienesta pakāpe | lieladmirālis (Großadmiral) |
Dienesta laiks | 1910–1945 |
Valsts | Vācijas Impērija, Veimāras Republika, Trešais reihs |
Struktūra | Impēriskā Kara flote (Kaiserliche Marine), Vācijas Kara flote (Reichsmarine un Kriegsmarine) |
Komandēja | Vācijas Kara flote (Kriegsmarine) |
Kaujas |
Pirmais pasaules karš Otrais pasaules karš |
Apbalvojumi | Dzelzs krusta Bruņinieka krusts |
Kārlis Dēnics (vācu: Karl Dönitz; 1891. gada 6. septembris — 1980. gada 24. decembris) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā. Karā beigās, pēc Ādolfa Hitlera pašnāvības, uz īsu brīdi kļuva par Reihsprezidentu.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dēnics karjeru Vācijas jūras spēkos sāka jau 1910. gadā, Pirmajā pasaules karā viņš tika paaugstināts par apakšleitnantu, no sākuma kalpoja uz kuģiem, vēlāk tika nozīmēts par atsevišķu zemūdeņu komandieri. Pēc kara Dēnics turpināja karjeru jūras spēkos. Otrajam pasaules karam sākoties, Dēnics kļuva par vienu galvenajiem zemūdeņu komandieriem, viņa vadībā tika izstrādāta tā saucamā "vilku baru" doktrīna, kur atsevišķas zemūdenes tika apvienotas grupās, lai efektīvāk uzbruktu konvojiem. Kara beigās, pēc Hitlera pašnāvības 30. aprīlī, uz īsu brīdi kļuva par Vācijas prezidentu.
Pēc kara tika apcietināts un notiesāts Nirnbergas prāvā, pavadījis 10 gadus cietumā, 1956. gadā atbrīvots. 1958. gadā Dēnics izdeva vienu no divām memuāru krājumiem "Atmiņas: Desmit gadi un divdesmit dienas" (His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage), kurā izklāstīja savu pavadīto laiku kā zemūdeņu komandierim (desmit gadi) un kā Vācijas prezidentam (20 dienas). Tajā paša gadā grāmata tika tulkota un izdota angļu valodā. Otrs atmiņu krājums tika izdots 1968. gadā ar nosaukumu "Mana vienmēr mainīgā dzīve" (Mein wechselvolles Leben).
Dēnics mira 1980. gada 24. decembrī no sirdstriekas, viņa bērēs 1981. gada 6. janvārī piedalījās daudzi bijušie virsnieki un biedri.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Dēnics.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
|