Anrī Albērs Nisels
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Anrī Albērs Nisels (franču: Henri Albert Niessel, 1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītājs (1919).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1866. gada 24. oktobrī Parīzē. Pēc Sensiras karaskolas (École spéciale militaire de Saint-Cyr) beigšanas viņš piedalījās Francijas armijas Alžīrijas kampaņā (1886—1894), Tunisijas kampaņā (1899—1901) un Marokas kampaņā (1912—1914). Pirmajā pasaules kara laikā piedalījās kaujās Beļģijas un Francijas teritorijā, paaugstināts par brigādes ģenerāli (1915). Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada augustā ģenerāli Niselu nosūtīja misijā uz Krieviju, kur viņš neveiksmīgi centās novērst Krievijas armijas sabrukumu. Pēc Oktobra revolūcijas viņš atgriezās Francijā, tika paaugstināts par divīzijas ģenerāli (1918).
Bermontiādes laikā 1919. gada rudenī viņu iecēla par Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītāju, kuras locekļi 7. novembrī ieradās Berlīnē, bet 11. novembrī Kēnigsbergā tikās ar Vācijas armijas pārstāvjiem. 13. novembrī komisija ieradās Tilzītē, kur tikās ar Vācijas armijas VI. rezerves korpusa virspavēlniecību.[1] Lietuvā ieradusies, komisija uzaicināja Latvijas pārstāvjus uz satikšanos 28. novembrī dzelzceļa vagonā starp Jānišķu un Meitenes stacijām. Latvijas armijas vadība uz sarunām sūtīja pulkvedi Eduardu Kalniņu un Ārlietu ministrijas juriskonsultu Hermani Albātu, viņiem piebiedrojās arī Dienvidu frontes pavēlnieks ģenerālis Peniķis.[2]
Sarunu gaitā Nisela vadītajai komisijai neizdevās panākt pamieru starp Latvijas un Vācijas valdībām un novērst pilnīgu vācu armijas evakuāciju no Latvijas.[3][4]
Pēc tam ģenerālis Nisels vadīja Francijas militāro misiju Polijā (1920—1921).[5] Pēc atgriešanās Francijā viņš bija 9. armijas korpusa komandieris (1921—1924) un gaisa karaspēka ģenerālinspektors (1924—1926), vēlāk Francijas Augstākās militārās padomes loceklis (1926—1931).
Mūža pēdējo daļu pavadīja Parīzē, rakstot memuārus. Miris 1955. gada 26. decembrī.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- D. A. T : Défense aérienne du territoire (kopš ar Rémy Alphonse Chabord un G. de Guilhermy). Paris: Éditions cosmopolites, 1934, 250 p.
- L'évacuation des pays baltiques par les Allemands: contribution à l'étude de la mentalité allemande. Paris, Limoges, Nancy: Charles-Lavauzelle, 1935, 272 p.
- Le triomphe des Bolchéviks et la paix de Brest-Litovsk: Souvenirs 1917-1918. Plon, 1940, 381 p.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Peter Joost: Die Interalliierte Baltikum-Kommission 1919/20 in Tilsit. Ein weiteres (unbekanntes bzw. vergessenes) Kapitel in der Geschichte der Stadt. 20. Tilsiter Rundbrief (1990/91), S. 23—27.
- ↑ Valdonis Frickauss. ĢENERĀĻA BERTA DRAUDZĪBA Jaunā Gaita nr. 221, 2000. gada jūnijs
- ↑ The New York Times: Letts Protest Against Allied Order. To Halt Pursuit of Beaten Germans vom 26. November 1919.
- ↑ Hans von Rimscha, Hellmuth Weiss, Baltische Historische Kommission: Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten «Beiträge zur Entstehungsgeschichte der Republiken Estland und Lettland 1918—1920», J. G. Herder-Institut, 1977, S. 38.
- ↑ Ralph Schattkowsky: Locarno und Osteuropa. Hitzeroth, 1994, S. 79f.
|