Nora Ikstena
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Nora Ikstena (dzimusi Rubene 1969. gada 15. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece un kultūras darbiniece. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2008).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987—1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas Universitātē Misūri (1994—1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā "Karogs", redaktora vietniece laikrakstā "Rīgas Balss" (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam "The Review of Contemporary Fiction", sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).
Nora Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruno Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti", iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija" – netradicionāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas. Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Nora Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu (2006), Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā. 2018. gada novembrī saņēma Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece, kura 2018. gadā pārstāvēja Latviju arī Londonas grāmatu tirgū.[1]
Divu eseju krājumu autore: "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009), tajos apkopotas laikrakstā "Diena" publicētās slejas. 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kura motīviem Dailes teātrī režisors Dž. Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia", kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011. gadā klajā nāca Noras Ikstenas romāns par Dzintaru Sodumu "Vīrs zilajā lietusmētelītī".
Romāns "Dzīves svinēšana" tulkots dāņu (2001), igauņu (2003), zviedru (2008), gruzīnu (2011) un norvēģu (2019) valodā.
Romāns "Jaunavas mācība" tulkots igauņu valodā (2011).
Stāstu krājums "Dzīves stāsti" tulkots angļu (2013), maķedoniešu (2016) un hindi (2016) valodā. Krājumā iekļautais stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011", savukārt stāsts "Lakatiņš baltais" atsevišķi izdots itāļu valodā (2014).
Romāns "Amour fou" tulkots krievu valodā (2010).
Romāns "Mātes piens" līdz 2020. gada sākumam tulkots 13 valodās, N. Ikstena tā angļu tulkojumu prezentēja Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.
Sastādījusi Dzintara Soduma Kopotos rakstus 7 sējumos (kopā ar Maimu Grīnbergu, 2001—2008).
Nora Ikstena aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja. Bijusi Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja. Kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu gadskārtējo "Prozas lasījumu" (kopš 1998) organizētājiem, regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā "Pasaules nepasaule" (2001). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001).
Nora Ikstena ir bijusi precējusies trīs reizes: ar politologu Jāni Ikstenu, operatoru Hariju Beķeri un gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi.[2]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stāstu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nieki un izpriecas. Rīga: Karogs, 1995.
- Maldīgas romances. Rīga: Jāņa sēta, 1997; Rīga: Jumava, 2013.
- Pasakas ar beigām. Rīga: Pētergailis, 2002.
- Dzīves stāsti. Rīga: Atēna, 2004.
- Besa [garstāsts]. Rīga: Mansards, 2012.
- Ulubeles pasakas [pasakas bērniem]. Rīga: Dienas Grāmata, 2014.
Romāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzīves svinēšana. Rīga: Atēna, 1998.
- Jaunavas mācība. Rīga: Atēna, 2001.
- Amour Fou. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
- Vīrs zilajā lietusmētelītī. Rīga: Dienas grāmata, 2011.
- Mātes piens. Rīga: Dienas grāmata, 2015.
- Ūdens mirdzēšana. Rīga: Dienas grāmata, 2021.
Biogrāfijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pārnākšana (par Annu Rūmani-Ķeniņu). Rīga: Garā pupa, 1993.
- Brīnumainā kārtā (par Bruno Rubesu). Rīga: Nordik, 1999.
- Deja un dvēsele (par Viju Vētru). Rīga: Atēna, 2001.
- Zīdtārpiņu musināšana (par Māru Zālīti). Rīga: Pētergailis, 2003.
- Nenoteiktā bija (kopā ar Imantu Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2006.
- Esamība ar Regīnu (par Regīnu Ezeru). Rīga: Dienas grāmata, 2007.
- Ārprātija piedzīvojumi (kopā ar Aivaru Vilipsonu). Rīga: Dienas grāmata, 2017.
- Runādamies (sarunas ar cilvēkiem). Rīga: Latvijas Mediji, 2020
Esejas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sīlis spoguļstiklā. Rīga: Dienas grāmata, 2006.
- Šokolādes Jēzus. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
- Runā manis vainadziņš. (kopā ar Edīti Paulu-Vīgneri) Rīga: Mansards, 2014.
Citas grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Īsproza. [kopotā īsproza] Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.
- Starp divām durvīm. Stāsti 1993-2011 [kopotā īsproza]. Rīga: Dienas Grāmata, 2011.
- Dzīvespriecīgais vakarēdiens. Rīga: Dienas grāmata, 2012. [pavārgrāmata]
- Dievmātes draudzene. Rīga: Dienas grāmata, 2013. [pieredzes grāmata]
- Trīs [romāni "Dzīves svinēšana", "Jaunavas mācība" un "Mātes piens"]. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
- Mīlestība [stāstu un eseju izlase]. Rīga: Dienas Grāmata, 2019.
- Suņu dzīve. [kopā ar Aivaru Vilipsonu]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2019.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Māra Rozenberga. «Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs». lsm.lv, 2018. gada 28. novembrī.
- ↑ TVNET. «Rakstniece Nora Ikstena pēc šķiršanās no vīra bijusi tuvu nāvei».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|