Oskars Lutss
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Oskars Lutss (1887. gada 7. janvāris — 1953. gada 23. marts) bija igauņu rakstnieks un dramaturgs, Igaunijas PSR Tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākie darbi ir stāstu cikls par Totsu un grāmata "Pavasaris" (Kevade). Daudzu lugu, atmiņu stāstu autors, rakstījis arī darbus bērniem. Pēdējos 17 dzīves gadus pavadījis Tartu, kur 1964. gadā iekārtots viņa muzejs.[1] Apbedīts Tartu Paulusa kapos.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oskars Lutss dzimis 1887. gada 7. janvārī Jerveperā (Järvepera), centrālajā Igaunijā, kas tolaik ietilpa Krievijas Impērijas Livonijas guberņā. No 1895. līdz 1899. gadam viņš mācījās Palamuses ģimnāzijā, bet no 1899. līdz 1902. gadam —Tartu (tolaik Jurjevas) reālskolā. Strādāja par aptiekāru Tartu (aptieka, kurā strādāja Oskars Lutss, atradās Tartu Rātslaukumā, tā sauktajā Tartu šķībajā namā) un Narvā (no 1903. gada), no 1908. gada — Tallinā un Sanktpēterburgā. Studēja Tartu Universitātē, absolvējot to 1914. gadā.
Sākoties 1. Pasaules karam, tika iesaukts Krievijas armijā. Pirmā Pasaules kara laikā strādāja par farmaceitu Pleskavā, Varšavā, Daugavpilī, Viļņā un Vitebskā. 1919. gadā veselības stāvokļa dēļ tika atbrīvots no militārā dienesta, kopā ar ģimeni atgriezās Igaunijā un sāka strādāt Tartu Universitātes bibliotēkā.
No 1922. gada kļuva par profesionālu rakstnieku.1940. gados Lutss bija viens no nedaudzajiem igauņu rakstniekiem, kura darbi tika izdoti, neskatoties uz cenzūru un kara apstākļiem. Viņa daiļrade tika atzinīgi novērtēta — 1945. gadā viņam tika piešķirts Igaunijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, bet 1946. gadā Oskars Lutss tika apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni. Viņš bija pirmais igauņu rakstnieks, kam piešķirts šis nosaukums.
Miris Tartu 1953. gadā, apbedīts Tartu Paulusa (Ropka-Tamme) kapsētā. 1987. gadā viņa kapavietā tika uzstādīts piemineklis, kura autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa).[2]
Daiļrade
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oskara Lutsa literārā darbība ilga apmēram pusgadsimtu, viņš sarakstījis ap 70 daiļdarbu. Rakstījis dzeju, prozu, feļetonus, memuārus, darbojies arī kā dramaturgs. Lutsa ievērojamākās lugas ir 1913. gadā sarakstītā "Paunvere" (1926. gadā tā iznākusi arī latviešu valodā E.Zālītes tulkojumā ar virsrakstu "Sasteigtās precības") un "Kāpostgalva" (Kapsapea, 1913. g., latviski Dailes teātrī iestudēta 1932. gadā).
Veiksmīgākais un pazīstamākais Oskara Lutsa darbs ir "Pavasaris", kas sarakstīts 1912.—1913. gadā. Šis romāns aprakstīja Igaunijas lauku jauniešu skolas dzīvi. Darbam Igaunijā bijuši 9 izdevumi, tas bieži uzvests dramatizējumos. 1959. gada decembrī Tallinas drāmas teātra viesizrāžu laikā to varēja noskatīties arī rīdzinieki. Igauņu komponists Ilo Vinters pēc "Pavasara" motīviem 1961. gadā radījis simfonisko svītu "Paunvere", tā atskaņota arī Latvijas Radio.
Rakstījis arī stāstus bērniem, pazīstamākais no tiem ir "Ragainītis" (Nukitsamees, 1920. g.) pēc kura motīviem 1960. gadā uzņemta leļļu filma, bet 1991. gadā filma bērniem. Rīgas Leļļu teātra iestudējumā to redzējuši arī latviešu bērni.
Ir iznākusi Lutsa memuāru sērija 13 sējumos.[3] Oskara Lutsa darbi tulkoti daudzās valodās.
Dažām Igaunijas ielām un ēkām ir piešķirts Oskara Lutsa vārds. Viņa vārdā nosaukta Palamuses ģimnāzija, kurā viņš bija mācījies.
Tartu, Oskara Lutsa pēdējā dzīves vietā Rīgas ielā 38 atrodas viņa memoriālais muzejs.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Skatīts: 2007-07-30.
- ↑ «Oskara Lutsa piemineklis, Igaunija». Visitestonia.com (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-11. Skatīts: 2018-10-06.
- ↑ 3,0 3,1 «Pavasaris, Oskars Lutss — Bookmate». Bookmate (en-US). Skatīts: 2018-10-06.[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oskars Lutss.
- IMDb profils (angliski)
|