Ozolu mūķenes barības augu saraksts

Šīs ir ozolu mūķenes barības augu saraksts. Ir atzīmēti vairāk nekā 300 barības augu.

Dižskābāržu rinda

Dižskābaržu dzimta

• suga: Amerikas dižskābardis (Fagus grandifolia)
• suga: Kaukāza dižskābardis (Fagus orientalis)
• suga: Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)
• suga: baltais ozols (Quercus alba)
• suga: divkrāsu ozols (Quercus bicolor)
• suga: Austrijas ozols (Quercus cerris)
• suga: Quercus ellipsoidalis
• suga: spāņu ozols (Quercus falcata)
• suga: ungāru ozols (Quercus frainetto)
• suga: šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
• suga: pundurozols (Quercus ilicifolia)
• suga: jumstiņu ozols (Quercus imbricaria)
• suga: dižzīļu ozols (Quercus macrocarpa)
• suga: dzeltenais ozols (Quercus muehlenbergii)
• suga: melnais ozols (Quercus nigra)
• suga: purva ozols (Quercus palustris)
• suga: klinšu ozols (Quercus petraea)
• suga: Quercus phellos
• suga: Quercus prinus
• suga: pūkainais ozols (Quercus pubescens)
• suga: parastais ozols (Quercus robur)
• suga: sarkanais ozols (Quercus rubra)
• suga: zvaigžņu ozols (Quercus stellata)
• suga: korķa ozols (Quercus suber)
• suga: Quercus trojana
• suga: samtainais ozols (Quercus velutina)
• suga: zobainā kastaņa (Castanea dentata)
• suga: zemā kastaņa (Castanea pumila)
• suga: ēdamā kastaņa (Castanea sativa)

Bērzu dzimta

• suga: dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis)
• suga: sīkstais bērzs (Betula lenta)
• suga: melnais bērzs (Betula nigra)
• suga: papīra bērzs (Betula papyrifera)
• suga: nokarenais bērzs (Betula pendula)
• suga: Amerikas pelēkais bērzs (Betula populifolia)
• suga: purva bērzs (Betula pubescens)
• suga: melnalksnis (Alnus glutinosa)
• suga: sīkzobainais alksnis (Alnus serrulata)
• suga: Alnus rerulata
• suga: rievainais alksnis (Alnus rugosa)
• suga: baltalksnis (Alnus incana)
• suga: zaļais paalksnis jeb zaļā dušekija (Alnus viridis)
• suga: Karolīnas skābardis (Carpinus caroliniana)
• suga: parastais skabārdis (Carpinus betulus)
• suga: skābaržlapu ostrija (Ostrya carpinifolia)
• suga: Virdžīnijas apiņskabārdis (Ostrya virginiana)
• suga: parastā lazda (Corylus avellana)

Valriekstu dzimta

• suga: pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea)
• suga: melnais riekstkoks (Juglans nigra)
• suga: īstais riekstkoks jeb valriekstkoks (Juglans regia)
• suga: sirdsveida kārija (Carya cordiformis)
• suga: plēkšņmizas kārija (Carya glabra)
• suga: olveida kārija jeb plēkšņmizas kārija (Carya ovata)
• suga: Carya tomentosa

Panātru rinda

Olīvu dzimta

• suga: baltais osis (Fraxinus americana)
• suga: šaurlapu osis (Fraxinus angustifolia)
• suga: parastais osis (Fraxinus excelsion)
• suga: mannas osis (Fraxinus ornus)
• suga: Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica)
• suga: melnais osis (Fraxinus nigra)
• suga: Fraxinus quadrangulata

Rožu rinda

Rožu dzimta

• suga: Amelanchier arborea
• suga: Kanādas korinte (Amelanchier canadensis)
• suga: ovālā korinte (Amelanchier ovalis)
• suga: Crataegus coccinea
• suga: Crataegus crus-galli
• suga: potētā vilkābele (Crataegus laevigata)
• suga: vienirbuļa vilkābele (Crataegus monogyna)
• suga: mežābele (Malus sylvestris)
• suga: Malus trilobata
• suga: parastā bumbiere (Pyrus communis)
• suga: mandeļveida bumbiere (Pyrus amygdaliformis)
• suga: saldais ķirsis (Prunus avium)
• suga: ķiršveida plūmes (Prunus cerasifera)
• suga: parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus)
• suga: mājas plūme (Prunus domestica)
• suga: lauru ķirsis (Prunus laurocerasus)
• suga: smaržīgais ķirsis (Prunus mahaleb)
• suga: parastā ieva (Prunus padus)
• suga: Prunus pensylvanica
• suga: melnais ķirsis (Prunus serotina)
• suga: ērkšķu plūme jeb dzeloņplūme (Prunus spinosa)
• suga: Virdžīnijas ieva (Prunus virginiana)
• suga: Amerikas pīlādzis (Sorbus americama)
• suga: miltainais pīlādzis (Sorbus aria)
• suga: parastais pīlādzis jeb sērmūkslis (Sorbus aucuparia)
• suga: plūškoklapu pīlādzis (Sorbus latifolia)
• suga: mužo pīlādzis (Sorbus mougeotti)
• suga: miecvielu pīlādzis (Sorbus torminalis)

Gobu dzimta

• suga: Amerikas goba (Ulmus americana)
• suga: parastā goba (Ulmus glabra)
• suga: parastā vīksna (Ulmus laevis)
• suga: stepes goba (Ulmus minor)
• suga: sarkanā goba (Ulmus rubra)
• suga: Ulmus thomasii
• suga: dienvidu karkasa (Celtis australis)
• suga: rietumu akmeņkoks (Celtis occidentalis)

Zīdkoku dzimta

• suga: sarkanais zīdkoks (Morus rubra)
• suga: apelsīnu koks (Maclura pomifera)

Pākšaugu rindas

Tauriņziežu dzimta

• suga: jūdas koks (Cercis siliquastrum)
• suga: parastais zeltlietus (Laburnum anagyroides)
• suga: trīsērkšķu gledīčija (Gleditsia triacanthos)
• suga: baltā robīnija (Robinia pseudoacacia)
• suga: Amerikas ragukoks (Gymnocladus dioicus)

Magnoliju rinda

Magnoliju dzimta

• suga: tulpjukoks (Liriodendron tulipifera)

Sapindu rinda

Sapindu dzimtas

• suga: sarkanā kļava (Acer rubrum)
• suga: cukura kļava (Acer saccharum)
• suga: parastā kļava (Acer platanoides)
• suga: lauku kļava (Acer campestre)
• suga: kalnu kļava (Acer pseudoplatanus)
• suga: Tatārijas kļava (Acer tataricum)
• suga: Acer heldreichii
• suga: monpeljē kļava (Acer monspessulanum)
• suga: ošlapu kļava (Acer negundo)
• suga: sudrabkļava (Acer saccharinum)
• suga: Pensilvānijas kļava (Acer pensylvanicum)
• suga: vārpainā kļava (Acer spicatum)

Anakardiju dzimta

• suga: parastais parūkkoks (Cotinus coggygria)
• suga: etiķkoks (Rhus typhina)
• suga: Rhus copallina

Zirgkastaņu dzimta

• suga: parastā zirgkastaņa jeb zirgkastanis (Aesculus hippocastanum)

Malvu rinda

Malvu dzimta

• suga: Amerikas liepa (Tilia americana)
• suga: sudrabliepa (Tilia tomentosa)
• suga: parastā liepa (Tilia cordata)
• suga: platlapu liepa (Tilia platyphyllos)

Kizilu rinda

Kizilu dzimta

• suga: meža nisa jeb tupelo koks (Nyssa sylvatica)
• suga: parastais kizils (Cornus mas)
• suga: Floridas grimonis (Cornus florida)

Akmeņlauzīšu rinda

Altingiaceae dzimta

• suga: Liquidambar styraciflua

Viršu rinda

Ebenkoku dzimta

• suga: Amerikāņu hurma (Diospyros virginiana)

Cūknātru rinda

Bignoniju dzimta

• suga: ziemeļu katalpa (Catalpa speciosa)

Malpīgiju rinda

Vītolu dzimta

• suga: baltā apse (Populus alba)
• suga: balzāma papele (Populus balsamifera)
• suga: pelēcīgā apse (Populus x canescens)
• suga: kokvilnas koks (Populus deltoides)
• suga: lielzobu apse (Populus grandidentata)
• suga: piramidālā papele (Populus nigra)
• suga: parastā apse (Populus tremula)
• suga: Amerikas apse (Populus tremuloides)
• suga: baltais vītols jeb sudraba vītols (Salix alba)
• suga: Amerikas vītols (Salix discolor)
• suga: Salix lucida
• suga: trauslais vītols (Salix tragilis)
• suga: trīsputekšlapu vītols jeb kārkls (Salix triandra)
• suga: šķetra (Salix pentandra)
• suga: blīgzna jeb pūpolvītols (Salix caprea)

Priežu rinda

Priežu dzimta

• suga: Eiropas baltegle (Abies alba)
• suga: balzama baltegle (Abies balsamea)
• suga: Grieķijas baltegle (Abies cephalonica)
• suga: Eiropas lapegle (Larix deciduda)
• suga: Amerikas lapegle (Larix laricina)
• suga: parastā egle (Picea abies)
• suga: Kanādas egle jeb baltā egle (Picea glauca)
• suga: melnā egle (Picea mariana)
• suga: Serbijas egle (Picea omorika)
• suga: sarkanā egle (Picea rubens)
• suga: banksa priede (Pinus banksiana)
• suga: Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra)
• suga: Melnā priede (Pinus nigra)
• suga: Rumēlijas priede (Pinus peuce)
• suga: Pinus resinosa
• suga: piķa priede (Pinus rigida)
• suga: veimuta priede (Pinus strobus)
• suga: parastā priede (Pinus sylvestris)
• suga: terpentīna priede (Pinus taeda)
• suga: Kanādas velnarutks (Tsuga canadensis)

Īvju dzimta

• suga: parastā īve (Taxus baccata)

Ciprešu dzimta

• suga: rietumu tūja (Thuja occidentalis)
• suga: Thuja plicata
• suga: parastais kadiķis (Juniperus communis)
• suga: klājeniskais kadiķis (Juniperus horizontalis)
• suga: Virdžīnijas paeglis jeb Virdžīnijas kadiķis (Juniperus virginiana)
• suga: Chamaecyparis thyoides

Literatūra

• Michael E. Montgomery (1990). Variation in the suitability of tree species for the gypsy moth. USDA Gypsy Moth Research Review.
• M.J. Lechowicz & Y. Mauffette. Host Preferences of the Gypsy Moth in eastern North America versus European Forests. Revue d`Entomologie Du Québec, Vol. 31, Nos 1, Et 2, Décembre 1986