Pāriet uz saturu

Aleksandrs III (pāvests)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pāvests Aleksandrs III)
Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska)

Pāvests Aleksandrs III (latīņu: Alexander III), īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris 1181. gada 30. augustā Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159. gada 7. septembra līdz savai nāvei 1181. gadā. Iegājis vēsturē kā viens no politiski aktīvākajiem pāvestiem, kas ilgu laiku pavadīja trimdā, cīnījās ar Svētās Romas impērijas ķeizaru, sasauca Trešo Laterānas koncilu un, cita starpā, ielika pamatakmeni Parīzes Dievmātes katedrāles būvē. Viņš bija arī pirmais pāvests, kas aktīvi pievērsās katoļu misionāru atbalstīšanai Baltijas jūras zemēs.

Dzimis Itālijas starp 1100. un 1105. gadu Itālijas pilsētā Sienā. Kopš 14. gadsimta viņa izcelsmi tradicionāli saista ar dižciltīgo Bandinelli dzimtu, kam gan nav pietiekama vēsturiska pamatojuma. Zināms, ka dzīves pirmajā pusē viņš bija strādājis Sienā kā jurists un tiesību maģistrs. Savu izcilo dotību dēļ pāvests Eugenijs III viņu iecēla par kardinālu, no 1153. gada viņš bija pāvesta kanclers un vadīja opozīciju pret Svētās Romas impērijas ķeizaru Fridrihu I Barbarosu.

1159. gada 7. septembrī kardināli pēc iepriekšējā pāvesta Adriāna IV ieteikuma viņu ievēlēja par jauno Romas pāvestu, tomēr ķeizars atbalstīja viņa pretkandidātus "antipāvestus" Viktoru IV (1159-1164), Paskalu III (1164-1168) un Kalikstu III (1168-1178), un tikai pēc ķeizara armijas sakāves Leņano (Legnano) kaujā viņš tika viennozīmīgi atzīts par pāvestu. Šo pretrunu dēļ viņš tikai samērā neilgu laiku uzturējās Romā — no 1159. līdz 1162. gadam, tad no 1165. līdz 1167. gadam un no 1178. gada līdz 1179. gadam, pārējo laiku pavadot trimdā Dienviditālijā, Francijā un Ziemeļitālijā. Pēc atgriešanās Romā viņš sasauca un veiksmīgi novadīja Trešo Laterānas koncilu.

Aleksandra III lēmumi par Baltijas jūras zemju kristīšanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]