Pēteris Kūla

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Kūla
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 6. maijā
Mežotnes pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 13. augustā (71 gads)
Rīga
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Latvijas
Tautība latvietis
Nodarbošanās pedagogs

Pēteris Kūla (arī Pēteris Kūlis un Pēteris Kuhlis)[1] dzima 1874. gada 6. maijā Mežotnes pagastā lauksaimnieku ģimenē.[2] Tolaik bija plaši pazīstams skolotājs un vairāku skolu pārzinis, Latvijas skolotāju savienības vadītājs.

Viņa iniciatīva dēļ ir radušies un pastāvējuši daudzi pedagoģiski pasākumi: Latvijas skolotāju savienības skolotāju konferences un kongresi Rīgā, pedagoģiska žurnāla izdošana, Latvijas skolotāju savienības pedagoģiskā muzeja izveidošana, bija pirmais darbinieks Muzeja biedrībā (1908.), Latvijas skolotāju kooperatīva, krājkases, slimo kases nodibināšana un izveidošana, Saeimā pieņemtā izglītības likuma un skolotāju algu likuma izstrādāšana, organizēja delegācijas pie Saeimas frakcijas, pie ministriem, pie dažādām valsts iestādēm, rūpējās par konferenču un savienības valdes lēmumu realizēšanu, Baltijas valstu skolotāju organizācijas nodibināšana un darbība, kurā piedalījās igauņu, lietuviešu un latviešu skolotāju delegāti utt.[3][4]

Bija Skolotāju krāj-aizdevumu sabiedrības padomes loceklis,[5] Latvijas Universitātes lektors,[6] dažkārt sacerēja rakstus dažādām avīzēm un žurnāliem.[7] Draugu vidū bijuši Rainis, Aspazija, Vilis Plūdonis, Ernests Birznieks-Upītis.[8]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vietējās pagastskolas beigšanas Kūla mācījās Bauskas pilsētas skolā. Tur toreiz, bez krievu tautības skolotājiem, darbojies arī plaši pazīstamais latviešu pedagogs un rakstnieks Fricis Adamovičs. Tā kā tolaik bija aktīva pārkrievošanās politika, mācības skolā oficiāli notika krievu valodā. Adamovičs pasniedza ne tikai savu oficiālo priekšmetu - dabas zinības krievu valodā - bet arī latviešu valodu un dziedāšanu, viņš arī vadīja audzēkņu orķestri. Šie gadi nostiprināja Kūla latvisko stāju, radīja viņā interesi par latviešu literatūru un darbu savas tautas labā.[3]

Pēc Bauskas pilsētas skolas pabeigšanas 1890. gadā, Kūla tajā pašā gadā iestājās Baltijas skolotāju semināru, kas toreiz atradās Kuldīgā. Viņš, kā valsts stipendijas saņēmējs, četrus gadus gatavojās skolotāja darbam. Skolotājs Līcītis, kas, līdzīgi Adamovičam, bez dabas zinībām mācīja arī latviešu valodu, audzēkņus apgādāja ar semināra krieviskās administrācijas aizliegto literatūru (Austrums u.c). 1894. gadā Kūla beidza semināru un uzsāka skolotāja gaitas.[3]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš kļuva par palīgskolotāju sava dzimtajā pagastā - Mežotnē. Pēc tam viņu aicināja talkā pedagogs Kārlis Jaunzemis Biķernieku draudzes skolā. Tur tautskolu inspektors Fricis Brīvzemnieks ievēroja jauno pedagogu - Kūlu 1897. gadā iecēla par pārzini Sarkandaugavas Harasa meiteņu skolā.[2][9]

P. Kūlu nekad neapmierināja tikai darbs klasē. Viņš uzskatīja, ka skolas un izglītības intereses var aizstāvēt tikai organizēts skolotāju spēks. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma, viņš darbojās toreizējās skolotāju biedrībās - Vidzemes skolotāju palīdzības biedrībā, Latvijas skolotāju palīdzības biedrībā, Latvijas skolotāju biedrībā, Muzeja biedrībā un citur. Viņam izdevās apvienot visus progresīvos skolotājus Latvijas skolotāju savienībā, kas viņa vadībā izveidojusies par plašāko skolotāju organizāciju Latvijā.[10]

1919. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas 12. pamatskolas pārzini,[2] bija 12. pamatskolas pārzinis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā.[2]

Lai papildinātu savu pedagoģisko pieredzi ar novērojumiem ārzemju skolās, Kūla vairākkārt braucis uz Rietumeiropu. 1922. g. Izglītības ministrija viņu komandēja uz Vāciju, kur viņš pavadīja vairākus mēnešus apmeklēdams skolas Berlīnē un citās pilsētās, vērodams tur praksē jaunos modernos audzināšanas paņēmienus un toreiz populāro vācu pedagogu Hugo Gaudigu.[3]

Pēc Latvijas skolotāju savienības dibināšanas, Kūlu vienprātīgi ievēlēja par valdes priekšsēdētāju, un šai posteni viņš bija nepārtraukti 15 gadus. Rīgas skolotāju arodbiedrība 1924. gada 22. novembrī ievēlēja Kūlu par savu goda biedru, bijis arī Latvijas skolotāju savienības goda biedrs.[9][8]

Viņš 1934. gadā, sākot ar 16. augustu, kļuva par vidusskolu direktoru, šajā amatā viņu iecēla izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs.[6]

Dzīves nogale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārļa Ulmaņa valdība likvidēja skolotāju savienību, kuras visu pastāvēšanas laiku tās priekšnieks bija Kūla,[3] un P. Kūlam neļāva strādāt pedagoģiskajā jomā. Padomju iekārtas laikā 1940. gadā Kūla atkal uzņēmās atjaunotās skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu okupācijas gadus Kūla bija spiests pavadīt uz laukiem. 1944. g. oktobrī Kūla atgriezās Rīgā, kur līdz pašam pēdējam brīdim strādāja Rīgas 26. pamatskolā par dabas zinību skolotāju.[11]

1945. gada 13. augustā, sava mūža 72. gadā, un kad viņš pedagoģiskajā darbā bija jau nostrādājis 51 gadu, devās viņsaulē.[11] Apglabāts Rīgas Raiņa kapos.[12]

Dzejolis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejnieks Vilis Plūdonis 1934. gadā P. Kūla 60 gadu jubilejā veltīja dzejoli:[4]

Manam sirdsmīļajam Pēterim
Cik tālu manas jaunības atmiņas šķetinās -

Pie tevis, draugs dārgais, to pavediens piesaistās,

Tās dienas bij skaistas; vēl skaistāki rīti,

Pie tevis uz laukiem reiz mīļpavadīti.

Sirds ilgās mums tvīka; tad jauni mēs bijām;

No sapņiem mēs krāšņākos vaiņagus vijām,

Ik rītus pa teciņu kājām mēs basām

Uz Īslīci devāmies svaigajā rasā.

Tā stāvajos krastos vēl mierīgi snauda,

Un lēnīgiem pirkstiem rīta vēsma to glauda.

Bet drīz viņa skāva divi augumus kaisus,

Un smiekli, un gaviles pildīja gaisus,

Un no krasta uz krastu viļņi līgani vēlās,

Un ūdensrožziedi viļņos slīga un cēlās.

Kāda dzīvība ļauna caur dzīslām mums gāja,

Kad kā jaunatdzimuši mēs griezāmies mājā!

Ai vasara jaukā! ai brīve un vaļa!

Ai bijušie prieki! ai jaunība zaļā!

Sirds ilgās mums tvīka: tad jauni mēs bijām;

No sapņiem mēs krāšņākos vaiņagus vijām.

Tev gulēt dārza ēnā ar grāmatu tikās;

Man pa mežu kā čigānam klīst neapnikās.

Mežs brīnišķas smaržas un sapņus man devas,

Un dzejiskus tēlus manai dvēselei nesa.

Vēl tagad tās brīnišķās smaržas es jūtu,

It kā aizvakar viss tas tik noticis būtu.

Un par abiem mums rūpējās māmiņa Tava,

Lai vieglas tai smiltis! Lai gods tai un slava!

Bij sakopts, vienots viņas raksturā labā

Viss jaukais un cēlais, kas latvietes dabā.

To pārsteidza, ak! nāve kļūmīgām, bālā,

Kā daudz citus bēgļus, tur Krievzemē tālā,

Viņas smejošās acis un smaidošo seju

Vēl tagad es redzu, kur vien tik es eju.

Mums abiem pēc tam bijis garš darba gājums,

Bet ne viens vien mīļš brītiņš, kā sirds saldinājums,

Man atmiņā mostas un sirdi man glāsta

Un mīļa un maiga daudz stāsta un stāsta...

To visu Tev šodien, draugs, gribēju teikt

Un noskūpstīt Tevi un sirsnīgi sveikt.

Kāda viņa pedagoga darbības jubilejā arī Rainis esot viņam veltījis dzejoli,[9] bet nav zināms kurā jubilejā šis noticis un nav ziņu par šī dzejoļa saturu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kūla, Pēteris, 1874-1945» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-11. Skatīts: 2019-05-11.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Kūla - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2019-05-11.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_000_yaps1946n13%7Carticle:DIVL213%7Cquery:P%C4%93teris%20Kula%20P%C4%93teris%20Kula%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  4. 4,0 4,1 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_muna1934n19%7Carticle:DIVL70%7Cquery:P%C4%93tera%20K%C5%ABlas%20P%C4%93teris%20K%C5%ABla%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  5. periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_ekon1940n11%7Carticle:DIVL1557%7Cquery:P%C4%93teris%20P%C4%93teris%20K%C5%ABla%20P%C4%93teris%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  6. 6,0 6,1 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1934n182%7Carticle:DIVL128%7Cquery:P%C4%93teris%20K%C5%ABlis%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  7. periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_jaau1939n01%7Carticle:DIVL99%7Cquery:P%C4%93teris%20K%C5%ABlis%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  8. 8,0 8,1 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_munb1924n23%7Carticle:DIVL101%7Cquery:P%C4%93tera%20K%C5%ABlas%20P%C4%93teri%20K%C5%ABlu%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  9. 9,0 9,1 9,2 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_000_ylib1945n48%7Carticle:DIVL127%7Cquery:Petera%20Kulas%20P%C4%93tera%20Ku%C4%BCas%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  10. periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_dilp1934n110%7Carticle:DIVL220%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  11. 11,0 11,1 periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_cina1945n192%7Carticle:DIVL136%7Cquery:P%C4%92TERIS%20K%C5%AALA%20P%C4%93teris%20K%C5%ABla%20P%C4%93teris%20K%C5%ABla%7CissueType:P. Skatīts: 2019-05-11. Tukšs vai neesošs |title=
  12. «Pēteris Kūla». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2019-05-11.