Patons (filma)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Patons
Patton film.jpg
Oriģinālais
nosaukums
Patton
Žanrs biogrāfiska kara drāma
Režisors Frenklins Šafners
Producents Frenks Makārtijs
Scenārija autors Frānsiss Fords Kopola
Edmunds H. Norts
(izmantojot Ladislas Farago biogrāfiju Patton: Ordeal and Triumph
Omara Bredlija atmiņas A Soldier's Story)
Galvenajās
lomās
Džordžs Skots
Karls Moldens
Maikls Beitss
Karls Maikls Voglers
Mūzika Džerijs Goldsmits
Operators Freds Konekemps
Montāža Hjū Faulers
Izplatītājs 20th Century Fox
Izdošana 1970. gada 2. aprīlī
Ilgums 170 min
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 12 625 000 USD[1]
Kopējie ienākumi 61 749 765 USD[2]
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Patons" (angļu: Patton) ir 1970. gada ASV biogrāfiska kara filma par ASV ģenerāli Džordžu Patonu Otrā pasaules kara laikā. Filmas režisors ir Frenklins Šafners. Filma uzņemta pēc Frānsisa Forda Kopolas un Edmunda H. Norta oriģinālscenārija, kas veidots, izmantojot Ladislas Farago sarakstīto biogrāfiju Patton: Ordeal and Triumph un Omara Bredlija atmiņas A Soldier's Story. Filmā galvenās lomas atveido Džordžs Skots, Karls Moldens, Maikls Beitss, Karls Maikls Voglers.

Filma ieguva septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā balvas "Labākā filma", "Labākais režisors", "Labākais oriģinālscenārijs" un "Labākais aktieris galvenajā lomā".[3]

2003. gadā filma "Patons" iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kinoreģistrā kā kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma sākas ar Patona (Džordžs Skots) runu, fonā ir milzīgs ASV karogs[4] (runa balstīta uz slaveno Patona runu 1944. gadā, ko viņš teica iedvesmojot savus 3. Armijas kareivjus pirms operācijas Normandijā).

Darbība sākas ar 1943. gada notikumiem Ziemeļāfrikā. Patonu norīko par komandieri nesen sakautajam ASV II Bruņotajam korpusam. Viņš atjauno korpusa kaujas spējas un gūst uzvaru kaujā. Vēlāk Patons apmeklē vietas, kur kādreiz Senās Romas laikos norisinājusies Zamas kauja Otrā pūniešu kara laikā. Patons, kas tic reinkarnācijai, savas vietniekam Omaram Bredlijam (Karls Moldens) saka, ka viņš atceras kauju, ka toreiz tajā piedalījies.

Tad notiek Sabiedroto spēku iebrukums Sicīlijā. Patona iecerēto uzbrukumu neapstiprina, dodot priekšroku britu ģenerāļa Bernarda Montgomerija (Maikls Beitss) plānam. Patons tomēr cenšas paātrināt iebrukumu, ieņemot Palermo, un pēc tam apsteidz Montgomeriju un ieņem Mesīnu.

Apmeklējot hospitāli, Patons ierauga karavīru, kas nav ievainots, bet atrodas stresa stāvoklī pēc kaujas. Patons ir šašutis par tādu gļēvulību un iepļaukā kareivi. Par to Patonu soda, viņam liedz aktīva komandiera statusu. Vēlāk, atrazdamies Lielbritānijā, viņš nevar piedalīties arī iecerētajā Sabiedroto desantā Normandijā. Vācu ģenerālis Alfrēds Jodls (Richard Münch) ir pārliecināts, ka tieši Patons vadīs desantu, tāpēc Sabiedrotie, lai maldinātu vāciešus, Patonu nozīmē par fiktīvas armijas komandieri, lai vācieši turētu savus spēkus vietā, kur īstenībā uzbrukuma nebūs.

Patons lūdz savam agrākajam padotajam Bredlijam dot iespēju piedalīties karadarbībā. Viņš tiek iecelts par 3. Armijas komandieri un kopā ar saviem kareivjiem izceļas Francijā. Patons realizē strauju uzbrukumu taktiku, gūst atzīstamus militāru panākumus. Filmā parādīta Bastoņas atbrīvošana (Battle of the Bulge) un Patona armijas tālāka virzīšanās jau Vācijas teritorijā.

Pēc Vācijas kapitulācijas Patona nepārdomātie izteikumi un aktuālajai politiskajai situācijai neatbilstošie negatīvie uzskati par PSRS noved pie viņa atbrīvošanas no komandiera posteņa. Filmas beigās ir epizode, kur Patons pastaigājas ar savu suni, un aizkadra balss (Džordžs Skots) vēsta par romiešu karavīru, kas, atgriežoties no karagājiena, tiek godināts, bet tai pašā laikā kāds viņu klusi brīdina, ka slava ir īslaicīga.

Atšķirības no patiesajiem notikumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas veidotāji sākotnēji bija iecerējuši sadarboties ar filmas varoņa ģenerāļa Džordža Patona ģimeni, bet dažādu apstākļu dēļ sadarbība neizveidojās. Tādējādi viņiem nebija pieejamas Patona rakstītās dienasgrāmatas par Otrā pasaules kara laika notikumiem. Scenārija autori balstījās uz citiem avotiem - Ladislas Faeago (Ladisla Farago) par Patonu sarakstīto biogrāfiju un ģenerāļa Omara Bredlija atmiņām. Bredlijs bija arī filmas militārais konsultants. Pats būdams viens no filmas varoņiem (viņš bija viens no vadošajiem Sabiedroto spēku komandieriem), viņš nebija Patona draugs, drīzāk konkurents. Viņam nepatika Patona metodes, viņi bija ļoti dažādi.[5]

Militārais vēsturnieks Karlo D'Este (Carlo D'Este) norādījis uz filmā pārāk uzsvērto Bredlija lomu, kā arī uz filmas tekstā ieliktām frāzēm, kas Patonu raksturo kā cilvēku, kas grib panākt uzvaras kaujās ar jebkuriem līdzekļiem. Patona lomas tēlotājs Džordžs Skots juta, ka ne viss scenārijā atbilst patiesībai, viņš protestēja pret epizodi, ka Sicīlijas kampaņas laikā Patons saka, ka viņam vienalga, cik karavīru kritīs, bet Mesīna jāieņem pirms britiem. Tomēr producenti šo epizodi filmā atstāja.[6] Patiesībā Patons nekad nesūtīja savus karavīrus drošā nāvē, centās plānot uzbrukumus tā, lai nebūtu lieli zaudējumi. Viņa armijas vienībās kritušo skaits bija mazāks, kā citās vienībās. Filmā neparādās arī Patonam raksturīgās ikdienas rūpes par karavīriem, iespēju robežās darot visu, lai karavīri būtu apgādāti ar sausu apģērbu un paēduši. Karavīri to augstu vērtēja, viņi Patonu cienīja un ģenerālis viņus spēja iedvesmot kaujām. Bet filmā vairāk parādās preses izveidotie stereotipi par Patonu kā talantīgu, bet stūrgalvīgu un nepiekāpīgu komandieri, nekā tas, kā viņu uztvēra kareivji un cik populārs tajā laikā viņš bija ASV (saskaņā ar Gallup aptauju viņu augsti vērtēja 77% amerikāņu).[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Solomon, Aubrey. Twentieth Century Fox: A Corporate and Financial History (The Scarecrow Filmmakers Series). Lanham, Maryland: Scarecrow Press, 1989. ISBN 978-0-8108-4244-1. p256
  2. «Patton, Box Office Information». Box Office Mojo.
  3. «The 43rd Academy Awards (1971) Nominees and Winners». oscars.org.
  4. «Opening Speech from the Movie in Text, Audio and Video». AmericanRhetoric.com.
  5. «Booknotes interview with Carlo D'Este on Patton: A Genius for War, January 28, 1996.».
  6. 6,0 6,1 «How Accurate is the Patton Movie?».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]