Openheimers (filma)

Openheimers
Oriģinālais; nosaukums	Oppenheimer
Žanrs	biogrāfija, trilleris
Režisors	Kristofers Nolans
Producents	Emma Tomasa; Čārlzs Rovens; Kristofers Nolans;
Scenārija autors	Kristofers Nolans
Galvenajās; lomās	Kilians Mērfijs; Emilija Blanta; Mets Deimons; Roberts Daunijs jaunākais; Florensa Pjū; Džošs Hārtnets; Keisijs Afleks; Rāmī Māleks; Kenets Brana;
Mūzika	Ludvigs Jēransons
Operators	Hoite van Hoitema
Studija	Syncopy Inc.; Atlas Entertainment;
Izplatītājs	Universal Pictures
Izdošana	2023. gada 11. jūlijs (Parīze); 2023. gada 21. jūlijs (ASV, Latvija); ; ; ;
Ilgums	180 minūtes
Valsts	ASV; Apvienotā Karaliste;
Valoda	angļu
Budžets	100 miljoni US$
Kopējie ienākumi	955,1 miljoni US$
	IMDb profils

"Openheimers" (angļu: Oppenheimer) ir 2023. gada ASV un Apvienotās Karalistes biogrāfiskā trillera filma, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir Kristofers Nolans. Balstīta uz 2005. gada Kaja Bērda un Mārtina Dž. Šērvina biogrāfiju American Prometheus, filma stāsta par fiziķa Roberta Openheimera dzīvi, kuram bija izšķiroša nozīme pirmo kodolieroču izstrādē Manhetenas projekta ietvaros, tādējādi uzsākot kodollaikmetu. Galveno lomu filmā atveido Kilians Mērfijs, Emilija Blanta atveido Openheimera sievu Kitiju, Mets Deimons ģenerāli Lesliju Grovu un Roberts Daunijs jaunākais ASV atomenerģijas komisijas vecāko locekli Lūisu Štrausu. Citas lomas atveido Florensa Pjū, Džošs Hārtnets, Keisijs Afleks, Rāmī Māleks, Toms Konti un Kenets Brana.

Filmas projekts tika paziņots 2021. gada septembrī, tiesības uz Nolana scenāriju iegūstot Universal Pictures.^[2] Oktobrī tika paziņots, ka galveno lomu atveidos Mērfijs, pārējais aktieru sastāvs tika paziņots starp 2021. gada novembri un 2022. gada aprīli. Filmēšana notika no 2022. gada februāra līdz maijam.^[3]^[4] Līdzīgi kā citās filmās, Nolans minimāli izmantoja datora radītus attēlus, vairāk pielietojot praktiskus specefektus, izmantojot benzīnu, propānu, alumīnija pulveri un magniju.^[5]

Filmas pirmizrāde notika 2023. gada 11. jūlijā Parīzē. ASV, Apvienotajā Karalistē un arī Latvijā filmas pirmizrāde notika 2023. gada 21. jūlijā. Filma tika izdota vienā dienā ar komēdiju "Bārbija", izveidojot interneta fenomenu Barbenheimer, tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas.^[6]^[7] Filma guva plašu kritiķu atzinību, slavējot Nolana režiju un scenāriju, aktierspēli, vizuālos efektus un Ludviga Jēransona mūziku. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā 852 miljoni ASV dolāru, padarot to par trešo ienesīgāko 2023. gada filmu.

Filma saņēma plašu kritiķu atzinību un vairākas atzinības dažādās kategorijās, tostarp saņēma Zelta globusa balvu piecās kategorijās, īpaši uzslavējot režiju, scenāriju, aktieru sniegumu, kinematogrāfiju, montāžu, mūzikas partitūru un skaņas dizainu. Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome un Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no 2023. gada desmit labākajām filmām.

Sižets

Roberts Openheimers ir izcils students Kavendiša laboratorijā Kembridžas Universitātē, pasniedzēja Patrika Bleketa vadībā. Pēc doktora grāda iegūšanas fizikā Getingenes Universitātē, kur iepazinies ar Verneru Heizenbergu, viņš atgriežas ASV, lai attīstītu tur kvantu fizikas pētījumus Kalifornijas Universitātē Bērkli. Šajā laikā viņš satiekas ar Nobela prēmijas laureātu Ernestu Lorensu, Džīnu Tetloku, ASV komunistiskās partijas aktīvisti, ar ko viņš uzsāk romantiskas attiecības, un bioloģi, bijušo komunisti Ketrinu Puningu, kuru viņš vēlāk apprec.

Otrā pasaules kara laikā Openheimeru apmeklē ģenerālleitnants Leslijs Grovss, kurš meklē Manhetenas projekta vadītāju, lai izstrādātu atombumbu. Grovss viņu lūdz iesaistīties projektā tikai pēc tam, kad Openheimers apliecina, ka viņam nav simpātijas pret komunismu. Openheimers pulcē zinātnieku komandu, lai slepeni izveidotu atombumbu speciālā laboratorijā Losalamosā, Ņūmeksikā, cenšoties to izmantot kā līdzekli pasaules glābšanai, neskatoties uz bažām par iespējamām globālām sekām. Vienā brīdi viņš un Alberts Einšteins apspriež iespēju, ka bumba varētu izraisīt ķēdes reakciju, kas varētu novest pie katastrofālām sekām un, iespējams, pasaules gala.^[8]

Kad Vācija padodas Otrajā pasaules karā, daži no projekta zinātniekiem sāk apšaubīt tā nozīmi. Tomēr projekts turpinās un Trinity tests, tieši pirms Potsdamas konferences, noris veiksmīgi. ASV prezidents Harijs Trumens pieņem lēmumu nomest atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Šo sprādzienu izraisītās masveida iznīcināšanas satriekts, Openheimers tiekas ar Trumenu. Trumenam nepatīk Openheimera izmisīgā nožēla un viņš to uztver kā vājumu. Trumens Openheimeram paziņo, ka atbildīgais par sprādzieniem ir viņš, tomēr Openheimers sevi turpina uzskatīt par vainīgo.

Nākamajos gados Openheimers kļūst par skaļu turpmākās kodolenerģijas attīstības pretinieku, īpaši pretojoties ūdeņraža bumbas izveidei, ko veica viņa Manhetenas projekta kolēģis Edvards Tellers. Viņa nostāja kļūst par strīdus punktu Aukstā kara saspringtajā gaisotnē. Viņa attiecības ar kreisā spārna personām, tai skaitā ar savu brāli Frenku, kurš bija iesaistīts komunistiskajā partijā, un Džīnu Tetloku, rada aizdomas valdības amatpersonām. Lūiss Štrauss, vecākais ASV Atomenerģijas komisijas loceklis, tur ļaunu prātu uz Openheimeru par to, ka viņš sarunā ar Einšteinu, ko viņš vēro no tālienes, šķietami nomelno Štrausu. Viņš izmanto šos apgalvojumus tiesas sēdē, kuras rezultātā Openheimera drošības pielaide ir atsaukta, novēršot viņa ietekmi uz politiskajiem procesiem. Paša Štrausa Senāta sēdē, lai apstiprinātu viņu par Tirdzniecības ministru, zinātnieks Deivids Hils liecina pret Štrausu, atklājot viņa personīgo nepatiku pret Openheimeru un viņa lomu Openheimera sabrukumā, liekot Senātam balsot pret apstiprināšanu.

Vēlākos gados Openheimers saņem Enriko Fermi balvu no viceprezidenta Lindona Džonsona kā politiskās reabilitācijas žestu. Filmas beigās atklājas ka Openheimera saruna ar Einšteinu nav par Štrausu, bet gan par kodolieroču tālejošām sekām un smago zināšanu nastu, ko tie nes. Neskatoties uz Manhetenas projekta panākumiem, Openheimers domā, vai viņš nav iesācis ķēdes reakciju, kas varētu novest līdz pasaules galam. Viņš redz vīziju par pasauli, ko iznīcina viņa paši radītie ieroči.

Lomās

Kilians Mērfijs — Roberts Openheimers
Emilija Blanta — Ketrina "Kitija" Openheimera
Mets Deimons — Leslijs Grovss
Roberts Daunijs jaunākais — Lūiss Štrauss
Florensa Pjū — Džīna Tetloka
Džošs Hārtnets — Ernests Lorenss
Keisijs Afleks — Boriss Pašs
Rāmī Māleks — Deivids Hils
Kenets Brana — Nilss Bors
Benijs Safdijs — Edvards Tellers
Džeisons Klārks — Rodžers Robs
Dilans Arnolds — Frenks Openheimers
Toms Konti — Alberts Einšteins
Džeimss D'Arsijs — Patriks Blekets
Deivids Dastmolčens — Viljams L. Bordens
Deins Dehāns — Kenets Nikolss
Oldens Erenraiks — Senāta palīgs Lūisam Štrausam
Tonijs Goldvins — Gordons Grejs
Džefersons Hols — Hakons Ševaljē
Deivids Krumholcs — Izidors Rabi
Metjū Modains — Venivārs Bušs
Gustavs Skašgords — Hanss Bēte
Maikls Angarano — Roberts Serbers
Džeks Kveids — Ričards Fainmens
Džošs Peks — Kenets Beinbridžs
Olīvija Tirlbija — Lilija Horniga
Denijs Deferrari — Enriko Fermi
Devons Bostiks — Sets Nedermejers
Alekss Volfs — Luiss Alvaress
Skots Graimss — padomnieks
Džošs Zakermens — Džovanni Rosi Lomanics
Matiass Šveghofers — Verners Heizenbergs
Kristofers Denems — Klauss Fukss
Deivids Raisdāls — Donalds Hornigs
Gajs Bērnets — Džordžs Elentons
Luīze Lombarda — Ruta Tolmana
Harisons Gilbertsons — Filips Morisons
Emma Damonta — Džekija Openheimera
Tronds Fausa Aurvegs — Georgijs Kistjakovskis
Olli Hāsviki — Edvards Kondons
Gērijs Oldmens — Harijs Trumens
Džons Govanss — Vords Evanss
Kurts Kēlers — Tomass A. Morgans
Meikons Blērs — Loids K. Garisons
Harijs Grēners — Geils V. Makgī
Džeks Katmors-Skots — Lails Džonsons
Džeimss Remars — Henrijs Stimsons
Gregorijs Džbara — Vorens Magnusons
Tims Dekejs — Džons Pastore
Džeimss Urbaniaks — Kurts Gēdels
Maikls A. Beikers — Džo Volpe

Atsauces

↑ «Oppenheimer (2023)». The Numbers. Skatīts: 2024. gada 9. janvārī.
↑ Mike Fleming Jr. «Christopher Nolan Chooses Universal Pictures For His Film About J. Robert Oppenheimer & The A-Bomb». Deadline (en-US), 2021-09-14. Skatīts: 2023-07-22.
↑ Borys Kit. «‘Oppenheimer’: Alden Ehrenreich, David Krumholtz Join Christopher Nolan Drama (Exclusive)». The Hollywood Reporter (en-US), 2022-02-22. Skatīts: 2023-07-22.
↑ «Christopher Nolan’s ‘Oppenheimer’ Wraps Shooting». World of Reel (en-US). 2019-08-19. Skatīts: 2023-07-22.
↑ Robbie Collin. «Oppenheimer director Christopher Nolan: ‘Not worried about a nuclear holocaust? You should be’». The Telegraph (en-GB), 2023-07-14. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-07-22.
↑ Adele Ankers-RangePosted: Jun 30, 2023 3:30 Pm. «The Internet Embraces 'Barbenheimer' With Memes, Mashups, and More». IGN (angļu), 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-22.
↑ Claire Moses. «Mark Your Calendars: ‘Barbenheimer’ Is Coming». The New York Times (en-US), 2023-06-28. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-07-22.
↑ Mark Johnson. «How Oppenheimer weighed the odds of an atomic bomb test ending Earth». Washington Post (en-US), 2023-07-22. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-07-22.

Ārējās saites

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[NUM-1] «Oppenheimer (2023)». The Numbers. Skatīts: 2024. gada 9. janvārī.

[2] Mike Fleming Jr. «Christopher Nolan Chooses Universal Pictures For His Film About J. Robert Oppenheimer & The A-Bomb». Deadline (en-US), 2021-09-14. Skatīts: 2023-07-22.

[3] Borys Kit. «‘Oppenheimer’: Alden Ehrenreich, David Krumholtz Join Christopher Nolan Drama (Exclusive)». The Hollywood Reporter (en-US), 2022-02-22. Skatīts: 2023-07-22.

[4] «Christopher Nolan’s ‘Oppenheimer’ Wraps Shooting». World of Reel (en-US). 2019-08-19. Skatīts: 2023-07-22.

[5] Robbie Collin. «Oppenheimer director Christopher Nolan: ‘Not worried about a nuclear holocaust? You should be’». The Telegraph (en-GB), 2023-07-14. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-07-22.

[6] Adele Ankers-RangePosted: Jun 30, 2023 3:30 Pm. «The Internet Embraces 'Barbenheimer' With Memes, Mashups, and More». IGN (angļu), 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-22.

[7] Claire Moses. «Mark Your Calendars: ‘Barbenheimer’ Is Coming». The New York Times (en-US), 2023-06-28. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-07-22.

[8] Mark Johnson. «How Oppenheimer weighed the odds of an atomic bomb test ending Earth». Washington Post (en-US), 2023-07-22. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-07-22.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]