Pavadoņpilsēta

Vikipēdijas lapa

Pavadoņpilsēta (arī satelītpilsēta[1]) ir lielpilsētas aglomerācijā esošas apdzīvotas vieta, kas ir saistīta ar lielpilsētas transportu, iedzīvotāju svārstmigrāciju.[2] Nereti pavadoņpilsētām ar lielpilsētu ir kopīga ekonomiskā un demogrāfiskā sistēma, bet tās parasti ir vismaz daļēji ekonomiski un sociāli neatkarīgas no lielpilsētas. Pavadoņpilsētas atrodas aptuveni 30—50 km attālumā no lielpilsētas, bet, ja lielpilsēta ir salīdzinoši maza, tās satelītpilsētas var atrasties pat līdz 100 km tālu no lielpilsētas.[3] Pavadoņpilsētas bieži ir izveidojušās vēlāk nekā lielpilsēta un šo pilsētu veidošanās ap noteiktu centru noved pie pilsētas aglomerācijas rašanās.

Reizēm aglomerācijas centrā atrodas divas pilsētas, kuras tad sauc par dvīņu pilsētām. Dvīņu pilsētas no pavadoņpilsētām atšķiras ar to, ka pavadoņpilsētas savstarpēji atdala kāda lauku teritorija. Piemēram, Fortvērta un Dalasa Teksasā, ASV ir dvīņu pilsētas, jo, lai gan Fortsvērta ir mazāka par Dalasu, tās ir integrētas viena otrā.

Latvijā satelītpilsētas ir izplatītas, piemēram, Rīgas aglomerācijas apkārtnē. Rīgas aglomerācijā par pavadoņpilsētām uzskatāmas Tukums, Jūrmala, Jelgava, Olaine, Baloži, Baldone, Salaspils, Ikšķile, Ogre, Ķegums, Lielvārde, Aizkraukle, Saulkrasti, Vangaži, Sigulda, Ādaži, Ķekava un Mārupe.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 Gunta Šustere. Latvijas ģeogrāfija 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2011. 161. lpp. ISBN 978-9934-0-1754-4.
  3. Richard T. T. Forman. Urban Regions: Ecology and Planning Beyond the City. Cambridge University Press, 2008. gada 12. jūnijs. 185–. lpp. ISBN 978-1-139-47187-9.