Piedņestras karš

Vikipēdijas lapa
Piedņestras karš
Daļa no PSRS sabrukuma
Bender 1992.jpg
Piedņestras spēki Tiginas kaujas laikā
Datums1990. gada 2. novembris — 1992. gada 21. jūlijs
(aktīvā fāze: 1992. gada 2. marts — 1992. gada 21. jūlijs)
Vieta
Piedņestra, Moldova
Iznākums

Piedņestras uzvara

  • Piedņestra kļūst par de facto neatkarīgu valsti, bet joprojām ir starptautiski atzīta kā Moldovas daļa
Karotāji
Karogs: Moldova Moldova
Atbalsts:
Karogs: Rumānija Rumānija[1]		 Karogs: Piedņestra Piedņestra
Flag of Russia (1991–1993).svg Krievija[2]
Komandieri un līderi
Flag of Moldova.svg Mirča Snegurs
Flag of Moldova.svg Valeriu Muravskis
Flag of Moldova.svg Jons Kostašs
Flag of Moldova.svg Konstantīns Antoči
Flag of Moldova.svg Boriss Muravskis		 Flag of Transnistria (state).svg Igors Smirnovs
Flag of Transnistria (state).svg Vladimirs Riļakovs
Flag of Transnistria (state).svg Vladimirs Antjufejevs[3]
Flag of Russia (1991–1993).svg Boriss Jeļcins
Flag of Russia (1991–1993).svg Aleksandrs Ļebeds[4]
Flag of Russia (1991–1993).svg Dmitrijs Rogozins
UNSO-flag.svg Jurijs Šuhevičs[5]
UNSO-flag.svg Dmitro Korčinskis[6]
Iesaistītās vienības
Flag of the Armed Forces of Moldova (official).png Bruņotie spēki
Seal of the Ministry of Internal Affairs of Moldova.png Iekšlietu ministrija
Flag of the Moldavian Soviet Socialist Republic (1990).svg Tautas fronte
Flag of Romania.svg Rumāņu brīvprātīgie

Emblem of the armed forces of Transnistria.svg Bruņotie spēki
Эмблема МГБ ПМР.png PMR VDK
Middle emblem of the Armed Forces of the Russian Federation (27.01.1997-present).svg Krievijas bruņotie spēki

Ministry of the State Security of Russia (1992-93).JPG Krievijas drošības ministrija
Flag of Russia (1991–1993).svgFlag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Krievu kazaki un brīvpātīgie[8]
Flag of the Gagauz people.svg Gagauzu brīvprātīgie[9]
UNSO-flag.svg UNA—UNSO[10][11]
Spēks
Kopā 25 000 — 35 000 14 000 karavīri
9000 policisti
5000+ brīvprātīgie
Zaudējumi
279–324 nogalināti
1180 ievainoti		 364–913 nogalināti
624 ievainoti
Kopumā nogalināti 316–637 civiliedzīvotāji[12]

Piedņestras karš (rumāņu: Războiul din Transnistria, krievu: Война в Приднестровье) bija bruņots konflikts, kas 1990. gada 2. novembrī izcēlās Dubesari pilsētā starp Piedņestras separātistu spēkiem, kurus atbalstīja Krievijas 14. Gvardes Armija, un Moldovas valdības spēkiem - Moldovas armiju un policiju.

Cīņas pastiprinājās 1992. gada 1. martā un ilga visu 1992. gada pavasari un vasaras sākumu, līdz 1992. gada 21. jūlijā tika pasludināts pamiers, kas ir spēkā vēl joprojām. Galvenokārt Moldovā un Rumānijā, karš bieži tiek dēvēts par Moldovas-Krievijas karu (rumāņu: Războiul moldo-rus).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski Piedņestra bija daļa no Polijas—Lietuvas kopvalsts un Hetmanāta, no 18. gadsimta beigām atradās Krievijas Impērijas Podolijas un Hersonas guberņu dienvidrietumu nomalē. Tā vēsturiski nekad nebija bijusi Moldāvijas sastāvā, taču Dņestras piekrastes apgabalos gandrīz 50% iedzīvotāju bija moldāvi, kas 1917—1918. gadā bija vēlējušies pievienoties Moldāvijas Demokrātiskajai Republikai. Pēc Besarābijas pievienošanās Rumānijai, daudzi boļševiku un sociālistu atbalstītāji bēga uz upes otru krastu, kur veidojās padomju vara.

Pirms 1940. gada, kad PSRS okupēja Besarābiju un Ziemeļbukovinu un izveidoja Moldāvijas PSR, mūsdienu Moldovas teritorija bija Rumānijas Karalistes daļa (1918–1940). Molotova—Ribentropa pakts starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, kas noveda pie 1940. gada notikumiem, vēlāk to nosodīja mūsdienu Moldova, kas to pasludināja par “spēkā neesošu” savā neatkarības deklarācijā 1991. gadā. Tomēr pēc Padomju Savienības sabrukšanas, teritoriālās izmaiņas, kas izriet no šī pakta, palika spēkā.

Pirms Moldāvijas PSR izveidošanas mūsdienu Piedņestra bija daļa no Ukrainas PSR, kā autonoma republiku, ko sauca par Moldāvijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku, ar Tiraspoli kā tās galvaspilsētu (1924–1940). Tā ir nedaudz vairāk nekā viena desmitā daļa no mūsdienu Moldovas teritorijas.

Politiskais fons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju varas laikā Moldāvijas PSR kļuva par pārkrievošanas politikas upuri, Moldovai tika uzspiesta izolācija no rumāņu kultūras sfēras un kirilicas alfabēta lietošana rumāņu valodā.[13] Pārkārtošanās un atklātības laikā veidojās dažāda lieluma un ietekmes Moldovas neatkarības kustības. Tā kā šīs kustības izrādīja arvien vairāk nacionālu noskaņojumu un pauda nodomu pamest PSRS, lai apvienotos ar Rumāniju, tās saskārās ar pieaugošu pretestību no Moldovā dzīvojošajām, galvenokārt, krieviski runājošajām etniskajām minoritātēm.

Politiskais konflikts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunpieņemtie Moldāvijas PSR valodas likumi, kuros bija liels uzsvars uz rumāņu valodas aizsardzību, radīja īpaši lielu spriedzi sabiedrībā, jo liela daļa Moldāvijas PSR iedzīvotāju, kuri nebija etniskie moldāvi, nerunāja moldāvu (rumāņu) valodā. 1990. gada 2. septembrī tika proklamēta Piedņestras Moldāvu PSR. PSRS vadība, Gorbačova personā, neatzina šo proklamēšanu par likumīgu. Divus mēnešus Moldovas varas iestādes atturējās vērsties pret šo Piedņestras separātistiem. Piedņestra kļuva par vienu no "neatzītajām republikām", kas parādījās bijušās PSRS teritorijā, līdzās Abhāzijai, Dienvidosetijai un Kalnu Karabahai. Šīs pašpasludinātās valstis uzturēja ciešas saites savā starpā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ https://studenttheses.universiteitleiden.nl/access/item%3A2627078/view
  2. ↑ https://carnegieendowment.org/files/deWaal_UncertainGround_final.pdf
  3. ↑ http://www.zavtra.ru/content/view/pridnestrove-bez-shevtsova/
  4. ↑ http://www.ziuaveche.ro/international/externe/transnistria-monument-pentru-generalul-criminal-lebed-100332.html/
  5. ↑ https://www.illiberalism.org/unexpected-friendships-cooperation-of-ukrainian-ultra-nationalists-with-russian-and-pro-kremlin-actors/
  6. ↑ http://www.kyivpost.com/content/ukraine/radical-youth-leader-beats-war-drum.html?flavour=mobile
  7. ↑ http://www.japantimes.co.jp/life/2001/10/08/travel/transnistria-relic-of-a-bygone-era-2/
  8. ↑ https://web.archive.org/web/20140910200325/http://www.radiopmr.org/news/6416/3/6-aprelya-kazaki-v-Krasnodare-proveli-pominovenie-pogibshix-vo-vremya-voennogo-konflikta-v-Pridnestrove-FOTO/?sphrase_id=3465
  9. ↑ http://moldnova.eu/ro/noi-trebuie-sa-ne-inchinam-rusilor-si-sa-uitam-de-romani-interviu-cu-primul-lider-al-gagauzilor-din-moldova-20505.html/
  10. ↑ https://web.archive.org/web/20190601102339/http://unso.in.ua/uk/new/storinky-istoriyi-unso-krashche-zgynuty-vovkom-nizh-zhyty-psom
  11. ↑ Cīnījās par Piedņestras pievienošanu Ukrainai
  12. ↑ https://web.archive.org/web/20160404215315/http://www.ucdp.uu.se/gpdatabase/gpcountry.php?id=108&regionSelect=9-Eastern_Europe
  13. ↑ «Transdniestrian conflict: origins and issues». www.osce.org (angļu). Skatīts: 2023-02-23.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piedņestras_karš&oldid=3823604"