Pilsonība Latvijā
 |
|---|
| Šis raksts ir daļa no sērijas: Latvija — politika un valdība |
| Latvijas portāls |
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība. Ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā 1994. gada 25. augustā.[1] Pastāv vairāki pilsonības iegūšanas veidi, piemēram, naturalizējoties, pēc cilvēka dzimšanas vietas u.c.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc valsts dibināšanas 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu par pilsonības piešķiršanu ar Vācijas pilnvaroto par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. Sākās brīvprātīgo vervēšana vācu karavīru vidū gan Latvijā, gan Vācijā, kur ar to nodarbojās Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs. Līgums tika anulēts pēc tam, kad 1919. gada 16. aprīlī Baltijas landesvērs Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu, bet 1919. gada jūnijā sāka karadarbība pret Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas nacionālo armiju, kas beidzās ar landesvēra sakāvi Cēsu kaujās. Saskaņā ar Strazdumuižas pamiera nosacījumiem no landesvēra izslēdza vācu algotņus, kuriem bija jāatstāj Latvija.
1919. gada 23. augustā Tautas padome pieņēma "Likumu par pavalstniecību", kura pirmais pants noteica, ka par Latvijas valsts pilsoni skaitās ikkatrs agrākās Krievijas valsts pavalstnieks, bez tautības un ticības izšķirības, kurš dzīvo Latvijas robežās, ir cēlies no Latvijas robežās ietilpstošiem apgabaliem, vai uz Krievijas likumu pamata bija jau pirms 1. augusta 1914. gada piederīgs pie šiem apgabaliem un nav līdz šī likuma izsludināšanas dienai pārgājis citā pavalstniecībā. Saskaņā ar otro pantu tiesības uz pilsonību saglabāja arī visi tie, kas īslaicīgi atradās ārpus jaunās valsts robežām. Viņiem tika dots gads, lai atgrieztos Latvijā vai arī pilsonības reģistrācijai savā atrašanās valstī. Trešais pants noteica ceļu uz pilsonību tiem Latvijas iedzīvotājiem un viņu pēctečiem, kuri pastāvīgi dzīvoja ārzemēs, kā arī cilvēkiem, kuru saknes nebija Latvijā un kuri bija pārcēlušies uz Latviju pēc 1914. gada 1. augusta (Pirmā pasaules kara sākuma). Viņi varēja iesniegt lūgumu iekšlietu ministram, kurš pēc tam šo dokumentu ar savu rekomendāciju nosūtīja izskatīšanai valdībā, kura arī lēma par pilsonības piešķiršanu. Likums arī atrunāja ārzemnieku naturalizācijas normas un pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, kā arī atrunāja nepieciešamību jaunajiem pilsoņiem dot zvērestu.[2]
1991. gada 15. oktobrī LR AP pieņemtais lēmums “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas “kurām bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā un šo personu pēcnācēji”. 1992. gada 22. oktobrī Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās un viņu pēcnācējiem". Saskaņā ar minētā lēmuma 1. punktu par piederīgu pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma ipso facto tika atzītas personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta "Likuma par pavalstniecību" 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, bet nebija šīs tiesības realizējušas.
| Valstiskā piederība | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | |
| Latvijas pilsoņi | 1 850 616 | 81,0 | 1 857 508 | 81,6 | 1 860 297 | 82,3 | 1 857 241 | 82,7 | 1 847 618 | 83,1 | 1 840 386 | 83,4 | 1 829 031 | 83,6 | 1 817 866 | 83,7 | 1 808 011 | 84,0 | 1 799 803 | 84,2 | 1 788 710 | 84,5 | 1 779 045 | 84,7 |
| Latvijas nepilsoņi | 392 816 | 17,2 | 372 421 | 16,4 | 351 435 | 15,5 | 335 918 | 15,0 | 319 267 | 14,3 | 304 806 | 13,8 | 290 510 | 13,3 | 276 797 | 12,7 | 257 377 | 12,0 | 247 104 | 11,6 | 237 759 | 11,2 | 228 855 | 10,9 |
| Citu valstu pilsoņi un bezpavalstnieki | 41 439 | 1,8 | 46 353 | 2,0 | 49 871 | 2,2 | 52 192 | 2,3 | 57 345 | 2,6 | 62 516 | 2,8 | 69 379 | 3,1 | 78 149 | 3,6 | 85 978 | 4,0 | 88 860 | 4,2 | 90 914 | 4,3 | 93 161 | 4,4 |
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- I. Ziemele, Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību loma pilsonības kontekstā Baltijas valstīs. / Baltijas valstis Iikterņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa: Rakstu krājums. Red. Jundzis, T. Rīga, 1998., 235.-257. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pilsonības likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ Tieši pirms 100 gadiem tika noteikts Latvijas pilsoņu loks lsm.lv 2019. gada 23. augustā
- ↑ «Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Statistika - Iedzīvotāju reģistrs». Skatīts: 2018. gada 6. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Puriņš G. Latvijas pilsonība ab ovo