Plaušas
| Plaušas | |
|---|---|
 Cilvēka plaušu shēma ar redzamiem elpošanas ceļiem un katrai daļai dažādas krāsas | |
 Cilvēka plaušas aptver sirdi un lielos asinsvadus krūšu dobumā | |
| Detaļas | |
| Sistēma | Elpošanas sistēma |
| Identifikatori | |
| Latīņu | pulmo |
| Grieķu | πνεύμων (pneumon) |
| MeSH | D008168 |
| TA98 | A06.5.01.001 |
| TA2 | 3265 |
| Anatomiskā terminoloģija | |
Plaušas (latīņu: pulmones, grieķu: pneumon) ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem. Plaušās notiek gāzu apmaiņa starp ieelpoto gaisu un asinīm.
Cilvēka plaušu uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēkam ir divas plaušas, kas atrodas krūšu dobumā un ir ietvertas pleiras maisā. Tās ir samērā lielas un aizņem gandrīz visu krūšu dobumu. Labā plauša (pulmo dexter) ir platāka un īsāka, bet kreisā plauša (pulmo sinister) ir garāka un šaurāka. Abām plaušām ir nošķelta konusa forma. Plaušu pamatne (basis pulmonis) ir vērsta uz leju, bet plaušu galotne (apex pulmonis) ir vērsta uz augšu. Plaušai ir trīs virsmas:
- apakšējā, jeb diafragmas virsma (facies diaphragmatica) — tā ir izliekta un saskaras ar diafragmas kupolu,
- ribu virsma (facies costalis) — tā ir izliekta un vērsta pret ribu iekšējo virsmu,
- iekšējā jeb mediālā virsma (facies medialis) — tā ir vērsta pret vidusplakni, jeb sagitālo plakni un tajā atrodas plaušu vārti (hilus pulmonis). Mediālajai virsmai ir divas daļas: videnes daļa (pars mediastinalis) un mugurkaula daļa (pars vertebralis).
Uz videnes daļas atrodas plaušu vārti (hilus pulmonis). Pa plaušu vārtiem plaušā ieiet galvenais bronhs (bronchus principalis), asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido tā saukto plaušu sakni (radix pulmonis). Plaušai ir divas asas malas — priekšējā mala (margo anterior) un apakšējā mala (margo inferior). Kreisajai plaušai uz priekšējās malas atrodas sirds ierobs (incisura cardiaca), ko no apakšas norobežo plaušas mēlīte (lingula pulmonis).
Plaušas ar spraugām ir sadalītas daivās. Virsmas starp daivām, kas atrodas spraugās ir starpdaivu virsmas (facies interlobares). Slīpas rievas sadala kreiso plaušu 2 daivās: augšējā (lobus superior) un apakšējā (lobus inferior), bet labo plaušu 3 daivās: augšējā, vidējā (lobus medius) un apakšējā.
Starp plaušu mediālajām virsmām ir telpa - videne (mediastinum), kurā atrodas sirds un galvenie asinsvadi, barības vads, elpvads, aizkrūts dziedzeris, diafragmas nervi, simpatiskie un parasimpatiskie nervi un krūšu limfvads. Asinsvadi, limfvadi, nervi zarojas reizē ar bronhiālo koku. Faktiski plaušu audi ir tikai saistaudi, kas satur kopā visas pārējās struktūras.
Iekšējā uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labajai plaušai ir trīs daivas — augšējā, vidējā un apakšējā. Kreisajai plaušai ir divas daivas — augšējā un apakšējā. Abās plaušās ir slīpa sprauga (fissura obliqua), kas sākas plaušas mugurpusē trešā krūšu skriemeļa smailā izauguma līmenī un iet pa ribu virsmu slīpi uz priekšu un uz leju un beidzas pie plaušas apakšējās malas — vietā, kur sestās ribas kaulainā daļa savienojas ar skrimšļaino daļu. Slīpā sprauga kreisajā plaušā atdala apakšējo daivu no augšējās daivas, bet labajā plaušā — apakšējo daivu no abām pārējām daivām. Tikai labajā plaušā ir horizontāla sprauga (fissura horizontalis), kas iet sākot no vidējās kreisās paduses līnijas ceturtās ribas līmenī uz priekšu līdz priekšējai malai un pēc tam pa plaušu vārtiem. Horizontālā sprauga atdala augšējo daivu no vidējās daivas.
Katrai plaušu daivai ir segmenti (segmenta bronchopulmonalia), kas ir plaušu anatomiskās, fizioloģiskās un ķirurģiskās vienības. Labajā plaušā ir 10 — 11 segmenti, bet kreisajā 9 — 10 segmenti. Segmentiem ir konusa forma, un tos citu no cita atdala saistaudu slānis. Segmentu pamatnes ir vērstas pret plaušu ārējo virsmu, bet to virsotnes uz plaušu vārtiem. Pa segmentu centru no virsotnes uz pamatni iet un sazarojas segmentbronhi un segmentartērijas, bet vēnas lokalizējas saistaudos, kas atrodas ap segmentiem. Segmentos ir plaušu daiviņas (lobuli pulmonales), ko veido sīkākās morfofunkcionālās plaušu audu vienības — acinusi (acinus pulmonalis). Tātad, plaušu audus veido bronhiālais koks un alveolārais koks, mazā un lielā asinsrites loka asinsvadi, nervi, limfātiskie audi un saistaudi starp tiem, bet plaušas pārsedz pleira.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plaušas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|