Polijas bruņotie spēki
| Polijas bruņotie spēki 'Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej' | |
|---|---|
 Polijas armijas karogs | |
| Dibināšanas gads | 1918 |
| Pašreizējā struktūra no | 1990. gada 1. janvārī |
| Struktūra |  Polijas Sauszemes spēki
|
| Štābs | Varšava |
| Vadība | |
| Augstākais virspavēlnieks |  Andžejs Duda
|
| Aizsardzības ministrs |  Vladislavs Kosiņjaks-Kamišs
|
| Ģenerālštāba priekšnieks |  Ģenerālis Vjeslavs Kukula
|
| Personālsastāvs | |
| Karaklausības vecums | no 18 gadiem |
| Karaklausība | nav |
| Aktīvais sastāvs | 202 100 (2023)[1] |
| Rezerves sastāvs | ~350 000 (2023, Teritoriālās aizsardzības spēki)[2] |
| Izvietotais sastāvs ārvalstīs | 20 000+NATO (2023)[3] |
| Izdevumi | |
| Budžets | 159 miljardi PLN |
| Procenti no NKP | 4.67% (2024)[4] |
| Industrija | |
| Pašmāju piegādātāji | Polish Defence Holding WZM S.A. HSW S.A. OBRUM Tarnów Mechanical Works S.A. |
| Ārvalstu piegādātāji |  ES ASV Dienvidkoreja Norvēģija
|
| Saistītie raksti | |
| Vēsture | Kari Polijas vēsturē |
Polijas Republikas bruņotie spēki (poļu: Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej) ir Polijas armija, kas ir paredzēta valsts brīvības, demokrātijas, neatkarības un teritoriālās integritātes aizsardzībai.
Skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā Polijas bruņoto spēku kopējais skaits bija aptuveni 120 000.
2023. gadā Polijas bruņoto spēku sastāvā bija: 202,1 tūkstoši profesionālo karavīru un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku.
Pēc tam, kad Krievijas Federācijas karaspēks iebruka Ukrainā, Polijas prezidents Andžejs Duda parakstīja likumu "Par tēvzemes aizsardzību", saskaņā ar kuru Polijas armija tiks modernizēta un tās skaitliskais sastāvs tiks dubultots līdz 300 000 karavīru.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Armijas izveidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā pasaules kara laikā poļu leģioni tika izveidoti Galīcijā, Polijas dienvidu daļā, ko okupēja Austrija. Leģioni tika izformēti pēc tam, kad centrālās lielvalstis nespēja nodrošināt Polijas neatkarības garantijas pēc kara. Ģenerālis Juzefs Hallers, Polijas leģiona otrās brigādes komandieris, 1917. gada beigās pārgāja pretinieku pusē un caur Murmansku aizveda daļu sava karaspēka uz Franciju, kur izveidoja Zilo armiju. Tam pievienojās vairāki tūkstoši poļu brīvprātīgo no ASV, un armija karoja Francijas frontē 1917. un 1918. gadā.
Sākoties Otrajam pasaules karam, 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija iebruka Polijā. Polijas spēkus sagrāva Vācijas uzbrukums 1939. gada septembrī, kam 1939. gada 17. septembrī sekoja Padomju Savienības iebrukums. Dažas poļu vienības aizbēga no okupētās valsts un pievienojās sabiedroto spēkiem, kas cīnījās citos karadarbības teātros, savukārt Polijā palikušie sašķēlās Armia Krajowa ("Mājas armija") partizānu vienībās un citās partizānu grupās, kas slēptā veidā cīnījās pret ārvalstu okupantiem. Tādējādi no 1939. gada Polijas bruņotajiem spēkiem bija trīs atzari; Polijas bruņotie spēki Rietumos, Armia Krajowa un citas pretošanās organizācijas, kas cīnījās pret vāciešiem Polijā, un Polijas bruņotie spēki Austrumos, kas vēlāk kļuva par pēckara komunistisko Polijas Tautas armiju (LWP).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «x.com».
- ↑ «x.com».
- ↑ IISS (2020). The Military Balance 2020. Routledge. ISBN 978-0367466398.
- ↑ "Republic of Poland: GDP Current Prices". International Monetary Fund. Retrieved 30 December 2023.
- ↑ «Zakładane wydatki na obronność kraju to ponad 137,18 mld zł w 2023 r.». www.gazetaprawna.pl (poļu). 2023-01-11. Skatīts: 2024-01-05.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Polijas bruņotie spēki.
|